Pārmaiņu laiki ir sākušies

Māris Ķirsons, db.lv | 12.11.2020

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai - šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas - zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. "Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem.

Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā," uzsvēra K. Gerhards. Viņš atzīst, ka 16 gadu laikā lauksaimniecībā ir notikušas vērienīgas pārmaiņas, tomēr šī joma ir ļoti neviendabīga. Proti, ir 58 000 lauku atbalsta maksājumu saņēmēju, no kuriem 34 000 ir ļoti mazi (1-3 ha), apmēram 10 000-15 000 ir lielāku zemju platību apsaimniekotāji (ģimenes saimniecības), apmēram 1000 ir tādi maksājumu saņēmēji, kuri būtu uzskatāmi par vidējiem (apgrozījums ap 250 000 eiro gadā) zemniekiem, un tikai 230 saimniecības uzskatāmas par lielajām (ar apgrozījumu viens milj. eiro un vairāk). "Atrast formulu - risinājumu, kā nodrošināt lauku apdzīvotību, no vienas puses, un saimniecību attīstību, ražojot eksportspējīgus produktus, kas var konkurēt ārzemēs, no otras puses, ir liels izaicinājums," atzina K. Gerhards.

Pārejas periods - divi gadi

Jaunajā ES plānošanas periodā (2021.- 2027. g.) gandrīz 3,4 miljardi eiro tiek novirzīti lauksaimniecībai, tostarp papildu 600 milj. eiro tiešmaksājumiem. Pēc ministra sacītā, šis būtiskais pieaugums Latvijai tiešmaksājumu apmēros tomēr neļaus pamest pēdējo pozīciju visā ES. Pašlaik Latvijā tiešmaksājumi sasniedz 75% no ES vidējā apmēra, bet jaunajā plānošanas periodā šis īpatsvars pieaugs līdz 82% un būs vienā līmenī ar Igauniju, Lietuvu, Rumāniju un Portugāli, bet tas tik un tā būs viszemākais visā ES. "Otrajā pīlārā - lauku atbalsta fondā - būs samazinājums," norāda K. Gerhards. Viņš atzīst, ka kopumā Latvijai atvēlētā aploksne pieaugusi par 24%, kas ir trešais lielākais pieaugums visā ES (aiz Maltas un Horvātijas). "Minētie skaitļi uz lauksaimniecības nākotni ļauj raudzīties ar optimismu, taču struktūra ir ļoti neviendabīga, un grūti rast kopsaucēju tādos jautājumos kā apdzīvotība laukos, bioloģiskā un uz eksportu orientētā lauksaimniecība," tā K. Gerhards.

Pašlaik ir piedāvājums, kas vērsts uz lauku apdzīvotību, jo tas palielinātu finansējumu mazajām saimniecībām (pašreizējie 500 eiro gadā pieaugtu līdz vairāk nekā 1000 eiro), lielajām saimniecībām būs ierobežojumi saņemt atbalstu investīcijām, turklāt tām būs obligāti jābūt zaļām. Vidējām saimniecībām piedāvāts investīciju atbalsts to nostiprināšanai.

Vai tas būs gala piedāvājums, to K. Gerhards neprognozē, jo diskusijas ES līmenī vēl turpinās. "Kopējais redzējums visā ES ir grūti sasniedzams, tāpēc, ja sākotnēji bija plānots pārejas laiks viens gads, tad tagad ir skaidrs, ka tas ilgs divus gadus - 2021. un 2022. gadu, un šajā laikā jaunā perioda līdzekļus piešķirs pēc 2014.-2020. gada nosacījumiem," tā K. Gerhards. Viņaprāt, jaunie nosacījumi varētu stāties spēkā tikai no 2023. gada. Jāņem vērā, ka lauksaimniekiem būs jauni izaicinājumi, jo 40% no visām politikām un investīcijām jābūt saistītiem ar zaļo kursu. ES ir apstiprinātas vairākas ļoti ambiciozas stratēģijas - bioloģiskās daudzveidības stratēģija, stratēģija "no lauka līdz galdam". "Pašlaik Latvija ar lielu piesardzību raugās uz abiem šiem mērķiem līdz 2030. gadam, jo tie prasa gan būtiski samazināt pesticīdu un minerālmēslu lietošanu, gan vairot bioloģisko daudzveidību. Latvijai ar mazākiem tiešmaksājumiem ir daudz sarežģītāk veikt visus pasākumus nekā tajās valstīs, kurās šis atbalsts ir par pakāpi lielāks," skaidro K. Gerhards. Viņš atgādina, ka pesticīdu izmantošana korelē ar tiešmaksājumu apmēriem, Latvija izmanto trīs reizes mazāk pesticīdu nekā vidēji ES (visvairāk tos izmanto Maltā un Nīderlandē).

4 miljardu eiro iespējas

Vēl viens atbalsta mehānisms, pēc zemkopības ministra sacītā, ir atjaunošanās un noturības instruments, kurā Latvijai ir paredzēti līdz diviem miljardiem eiro grantu sistēmā un līdz diviem miljardiem eiro aizdevumiem. "Eiropas Komisija jau publicējusi vadlīnijas, kādiem jābūt atbalstāmajiem projektiem. Pamatvirziens ir bioekonomika, zaļais kurss, klimata neitralitāte, kam kopumā būs jānovirza 37% finansējuma, 20% - digitalizācijai," iezīmē K. Gerhards.

Dalībvalstīm (ar Latvijai) plāni par šī instrumenta līdzekļu izmantošanu Eiropas Komisijai ir jāiesniedz līdz 2021. gada aprīlim, to realizācija varētu tikt uzsākta jau nākamā gada nogalē, bet norēķini par paveikto jāveic līdz 2025. gadam. "Jāizdara viss, lai šī nauda nonāktu tajos projektos, kuros ir vislielākā atdeve visai ekonomikai. Priekšlikumi ir iesniegti attiecīgi uz biometānu, kas ir vērsts uz emisiju mazināšanu lauksaimniecībā, ir projekti par jaunām bioekonomikas ražotnēm, siltināšanu, mežu stādīšanu, par valsts procesu digitalizāciju, pārapmācību u.tml.," tā K. Gerhards.

Mainīs principus

Ministrs atzīst, ka ne tikai Latvijā, bet visā ES diskusiju degpunktā ir jautājums, kā salāgot apdzīvotību laukos ar spēju par adekvātu cenu ražot konkurētspējīgu produkciju.

"Dažādām valstīm ir atšķirīgs redzējums, bet virziens ir skaidrs - atbalsts vērsts uz apdzīvotību laukos. Piemēram, Vācija piedāvā noteikt diferencētu tiešmaksājumu līmeni," tā K. Gerhards.

Viņš atzīst, ka ES nevēlas pieļaut situāciju, kāda izveidojusies visā blokā, kad 20% lauksaimnieku saņem 80% subsīdiju. "Tagad uzstādījums ir atrast mehānismu, lai mazie vidēji saņemtu vairāk nekā lielie. Latvijas piedāvājums: mazie saņemtu garantētu atbalstu, iespējama arī griestu noteikšana maksājumu apmēram," stāsta K. Gerhards. Viņš gan steidz piebilst: tā kā Latvija pašlaik ir pēdējā vietā visā ES pēc tiešmaksājumu apmēriem, tad, ražojošajiem lauksaimniekiem samazinot atbalstu, pastāv risks, ka viņi kļūs konkurētnespējīgi, salīdzinot ar ES ražotājiem, kuri saņem daudz lielākus tiešmaksājumus.

"Latvijas lauksaimnieku struktūra ir ļoti nesabalansēta, bet citās valstīs ir vēl sarežģītāka situācija, piemēram, Polijā saimniecību lielums variē no 0,4 ha līdz 40 000 ha," uz lūgumu salīdzināt šī jautājuma problemātiskumu citās valstīs atbildēja K. Gerhards.

Viņš arī norāda uz lauksaimnieku jautājumu attiecībā par konkurētspēju, piemēram, Latgalē visiem lauksaimniekiem tiek izvirzītas ES prasības, bet robežas otrā pusē tādu prasību nav un arī tehnika ir vismaz divas reizes lētāka, tad nav skaidrs, kā saglabāt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Tas nozīmē, ka ES būtu jāpiedāvā savi konkurētspējas nodrošināšanas pasākumi vai risinājumi.

Izmešu lieta

K. Gerhards atzīst, ka, pildot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus, visā ES tika panākts konsenss par izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

"Tobrīd šāds samazinājums šķita teju vai neizpildāms, bet šodien Eiropas Komisija šo samazinājumu vēlas vēl lielāku - jau par 55%, un ES dalībvalstis to akceptē. Secinājums - 40% samazinājuma nedod pietiekamu signālu ekonomikas pārstrukturizēšanai," tā K. Gerhards. Viņš atgādina, ka Latvijas izmešu samazinājums pret 1990. gadu jau ir 57%, kas ir vairāk par prasītajiem 55%. Savulaik Latvijai tika noteikts arī vismazākais emisiju samazinājuma plāns, kas Lietuvai un Igaunijai bija divas reizes lielāks.

Vienlaikus Latvijai ir specifiska situācija ar izmešu radītājiem, jo maz ir lielo piesārņotāju, bet ļoti daudz - mazo, kamēr Eiropā lielākoties ir otrāda situācija. 

Izmešu samazināšana skars trīs jomas - enerģētiku, transportu un lauksaimniecību, un, ja pirmajās divās jomās līdz 2030. gadam tehnoloģiju amortizācijas rezultātā notiks to nomaiņa uz videi draudzīgākajām, tad lauksaimniecībā šādu iespēju nav.

Pēc K. Gerharda sacītā, Latvijā turpināsies lauksaimniecībā izmantojamo zemju pieaugums, un to apjoms varētu pieaugt vēl par apmēram 10%. "Būs vajadzīgas atbildes uz vairākiem jautājumiem - vai saglabājam pašreizējo (140 000) piena govju ganāmpulku?

Ja vēlamies saglabāt ganāmpulku, tad jānodrošina alternatīva - plašāka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, vai arī jāiet uz ganāmpulka samazināšanu vai varbūt uz bioloģisko lauksaimniecību," izvēles iespējas iezīmē zemkopības ministrs. Viņš norāda, ka ES ir dalībvalstis, kuras maksā zemniekiem par piena lopu skaita samazināšanu.

"Ir vietas, kur par atteikšanos no govs turēšanas maksā vienreizēju subsīdiju 7000 eiro apmērā; Latvijā piena lopkopji būtu gatavi mazināt govju skaitu, ja par katru maksātu 2500 eiro lielu vienreizēju subsīdiju," tā K. Gerhards. 

Viņš atzīst, ka jebkurš no iespējamajiem risinājumiem prasīs līdzekļus un atstās būtisku ietekmi uz konkrētiem saimniekiem. "Ir saimniecības ar 300 un vairāk govīm, bet ir ļoti daudz saimniecību ar 20-30 piena govīm, tajās ekonomiski efektīvi nevar ne mehanizēt darbu, ne arī nodrošināt piena kvalitāti, taču diskusija starp konvencionālo un bioloģisko lauksaimniecību ir un arī būs salīdzinoši asa," norāda K. Gerhards.

Jauni, dārgi produkti

Gan iepriekšējās, gan pašreizējā valdība, pēc K. Gerharda sacītā, pūlas, lai saražotajai lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai tiktu pievienota maksimāli augstāka pievienotā vērtība. "Ir novirzīti būtiski resursi, tostarp ES struktūrfondu līdzekļi, augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanai, piemēram, AS Dobeles Dzirnavnieks ir augstas pievienotās vērtības bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotne, arī piena pārstrādē tādas ir, tādējādi samazinot izejvielu eksportu, bet palielinot tieši augstas pievienotās vērtības produkcijas realizāciju ārzemēs," tā K. Gerhards.

Viņš atgādina, ka no jaunā - tā dēvētā noturības un atjaunošanās fonda - varētu tikt finansēti būtiski tieši pieprasītu un dārgu produktu ražotņu projekti. "Viens no šādiem projektiem ir proteīna ražotne (ap 86 milj. eiro), kur kā izejvielu izmantotu Latvijā audzētos zirņus. Meža sektorā notiek darbs pie koksnes masas izmantošanas, kas iekļautos bioekonomikas kontekstā un tādējādi samazinātu neapstrādātas vai minimāli apstrādātas koksnes (izejvielas) eksportu," tā uz lūgumu minēt kādus piemērus atbild K. Gerhards. Viņš norāda, ka novārtā nepaliks arī jūras produktu pārstrāde.

Sadursme var beigties Eiropas Tiesā

Ministrs atzīst, ka mežsaimniecībā ir jautājumi, kuros saduras intereses, piemēram, par mirušās koksnes apmēriem un to radītajām emisijām, ko ziemeļu kaimiņvalsts risinājusi ar ciršanas caurmēra noteikšanu. "Tādās valstīs kā Somijā un Zviedrijā vispār nav nekādu ierobežojumu zemes īpašniekam, kā viņš vēlas, tā arī dara. Latvijā ir 135 000 meža īpašnieku, un nedomāju, ka mums būtu šiem cilvēkiem policejiski kā padomju laikos jāliedz brīvi rīkoties ar savu īpašumu, taču ir mums nevalstiskās organizācijas un pat politiskie spēki, kuri uzskata, ka valstij ir tiesības iejaukties mežu apsaimniekošanā," norādīja K. Gerhards, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas mežu īpašnieki tiek stingrāk regulēti nekā Skandināvijas valstīs. "Runājam, ka Latvija ies ziemeļvalstu virzienā, bet attiecībā uz atsevišķu sabiedrības daļu darbi ir pretēji vārdos solītajam," skaidro K. Gerhards. Viņaprāt, šajā jautājumā varētu būt nepieciešamas ne tikai diskusijas, bet pat Satversmes tiesas un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas iesaiste.

"Savulaik taču dažiem zemes īpašniekiem Rīgā un Pierīgā tika ierobežotas viņu tiesības rīkoties ar šiem īpašumiem, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma par ļoti būtisku kompensāciju izmaksu no valsts konkrētajām personām," tā K. Gerhards. Viņaprāt, ikviens Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums Latviju tuvina pilsoniskai sabiedrībai.

Vienlaikus ministrs atgādina, ka Latvijā pēdējos 200 gadus meži ir cirsti un stādīti un tāpat kā Eiropā ir ļoti maz dabiski veidojušos mežu.

K. Gerhards vērsa uzmanību arī uz faktu, ka Latvijā mazajam ērglim ir vairāk nekā 500 ligzdu, kas ir 40% no visas ES šo putnu populācijas. "Mazais ērglis Latvijā labi jūtas, jo ir pāreja - no izcirtumiem uz mežu un lauku, taču ir spiediens no nevalstiskajām organizācijām par mežu ciršanas ierobežošanu šī putna apdzīvotajos areālos," atzina K. Gerhards.

Deficīta ēnā

Zemkopības ministrs atgādināja par Covid-19 ietekmi arī uz tautsaimniecību un valsts budžetu. "2021. gada valsts budžets veidots, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 5% (šogad prognozēts kritums par 7,5%), budžeta izdevumi plānoti teju 11 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,8 miljardi eiro, tātad deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP, bet 2022. gadā šim īpatsvaram jāsarūk līdz 2,9% un vēl pēc gada - līdz 2,1%," stāsta K. Gerhards.

Viņš atzīst, ka nākamgad dzīvosim uz aizņēmumu rēķina, kas būs savlaicīgi jāatdod.

"Pozitīva ziņa, ka Valsts kases sešu gadu obligāciju emisijas likme ir negatīva, bet, ja neievērosim budžeta deficīta limitus, tad saruks ne tikai valsts reitings, bet arī iespējas sekmīgi atmaksāt aizņemto naudu," tā K. Gerhards.

Latvijai jau 2022. gadā būs jāsasniedz visi Māstrihtas kritēriji, un diskusijas par šī mērķa sasniegšanu būs smagas, situāciju skaidro K. Gerhards. Viņš norāda, ka budžeta projektā paredzēta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu apmēra samazināšana par vienu procentpunktu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (algai, kura pārsniedz 62 800 eiro gadā) samazinājums. "Tomēr ar to nepietiek, jo darbaspēka izmaksas gan Igaunijā, gan Lietuvā ir zemākas nekā Latvijā, un tāpēc diemžēl investoriem Latvija joprojām būs pēdējā izvēle, kur investēt Baltijā," secina K. Gerhards. Viņš gan pieļauj, ka Saeimā tiks iesniegti daži interesanti priekšlikumi, par kuriem būs diskusijas.

58 000 Lauku atbalsta maksājumu saņēmēju skaits Latvijā

34 000 Lauku atbalsta maksājumu saņēmēju skaits, kas apsaimnieko 1-3 ha zemes

230 Saimniecību, kas no maksājumu saņēmējiem uzskatāmas par lielām (ar apgrozījumu viens milj. eiro un vairāk)

Avots: DB Klubs

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru