Teju visa Latvijas teritorija tagad (2005. gadā) ir padarāma par aizsargājamu

Imants Vīksne, Neatkarīgā, apollo.lv | 03.12.2021

(Raksts tapis 2005. gadā, publicēts 25. decembrī. Joprojām aktuāli pēc 16 gadiem.) 

Ministru kabinets šogad ir ievērojami paplašinājis aizsargājamo biotopu veidu sarakstu. Pēc neoficiālām aplēsēm, lielākā daļa Latvijas teritorijas tagad ir padarāma par aizsargājamu. Tādējādi vides nozares pārstāvji ir ieguvuši ekskluzīvu līdzekli jebkuras saimnieciskas iniciatīvas šantāžai vai apkarošanai.

Latvijā faktiski nav tādu teritoriju, kurās atbilstoši jaunapstiprinātajam sarakstam nebūtu biotopu, un praksē tas nozīmē, ka vides eksperti naudas pelnīšanas nolūkos var izveidot un pētīt mikroliegumus jebkur — mežā, pie jūras, purvā. Ikvienā vietā var atrast aizsargājamu vides apstākļu kombināciju. Šī ir neoficiālā versija, ko apstiprina vairāki avoti pašvaldībās un vides nozarē.

Tikmēr oficiāli skaitļi nav iegūstami, jo tādu vienkārši nav.

Visa Latvija ir biotops

Vides ministrijas rīcībā ir aplēses tikai par aizsargātajām teritorijām — jau izveidotiem liegumiem. Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka dažādās interpretācijās šis skaitlis svārstās no 11,9 līdz 17% Latvijas kopējās teritorijas. Pirmais skaitlis parādās Eiropas Komisijai iesniegtajās atskaitēs, otrs — Latvijas iekšējā statistikā. Profesionāļu aprindās iegājies termins slēptā dabas aizsardzība šos aprēķinus padara formālus, jo paplašinātais biotopu veidu saraksts ļauj veidot jaunus liegumus jebkur, kur tas nepieciešams vai arī kādam ir izdevīgi. Biologs Otars Opermanis līdz 2000. gadam vadīja Latvijas likumdošanas sagatavošanu Eiropas biotopu direktīvas prasībām. Taujāts, vai biotopi tagad nepārklāj visu Latviju, viņš saka: «Runa ir par ļoti nozīmīgu Latvijas daļu.»

Dabas aizsardzības pārvaldes Sugu un biotopu daļas vadītāja Jolanta Bāra skaidro, ka gan Latvijas, gan starptautiskie eksperti uztraucas, vai šī it kā lielā aizsargātā platība patiešām reāli un funkcionāli spēj nodrošināt reto sugu un biotopu izdzīvošanu. "Varbūt tāpēc rodas vēlme aizsargāt visu iespējamo un reizēm veidojas konflikti ar attīstības plānošanu," atzīst speciāliste.

Gaidāms jauns konfliktu vilnis

Visai ticams, ka decembrī vides ekspertu un pašvaldību konflikti atjaunosies ar jaunu sparu, jo Eiropas Komisija atkal prasīs Latvijai paplašināt aizsargājamās teritorijas. Piemēram, Latvija ir apņēmusies aizsargāt biotopu mežainas jūrmalas kāpas, un tas iekļauts papildinātajos Ministru kabineta noteikumos. Praktiski visas jūras piekrastes pašvaldību teritorijas atbilst šādam raksturojumam, taču Valsts mežu dienests informē, ka "šobrīd neviens mikroliegums īpaši aizsargājamam biotopam mežainas jūrmalas kāpas nav izveidots". Tikai likumsakarīgi būtu, ja Eiropas komisijas organizētajā Bioģeogrāfiskajā seminārā, kurā decembrī vētīs Baltijas valstu panākumus Rietumeiropai mīļu biotopu saglabāšanā, Latvija saņemtu skubinājumu novērst nepilnības. Tas savukārt saistīsies ar ievērojamiem izdevumiem, jo valsts ne tikai maksās dabas pētniekiem, piemēram, par jaunu aizsargājamo teritoriju aprūpēšanas plānu izstrādi, bet maksās kompensācijas zemes īpašniekiem.

Valsts pirks neesošu preci

Vides ministrija gan ir maldinājusi valdību un sabiedrību, noteikumu par biotopu veidiem anotācijā norādot, ka normatīvais akts neietekmēs valsts un pašvaldību budžetu. Kā apliecinājumu tam var minēt uzņēmēja Ivara Blausa apņemšanos — "1. janvāra rītā pieprasīt no valsts ikgadēju 120 tūkstošu latu kompensāciju par negūtajiem ienākumiem saimniecisko ierobežojumu dēļ". Šis cilvēks bija saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, lai Ogres upes augštecē būvētu hidroelektrostaciju, taču jau pēc apstiprinājuma sniegšanas Vides ministrija tur izveidoja mikroliegumu. Tagad valstij, kas apsolījusies no nākamā gada maksāt kompensācijas par zemes īpašniekiem uzliktajiem ierobežojumiem, nāksies nopirkt realitātē nesaražotus četrus miljonus kilovatstundu elektrības. Iespējams, ka papildinātais biotopu veidu saraksts nodrošinās vēl daudzus citus līdzīgus pirkumus. Taču priekšstata par to apjomiem Vides ministrijai un valdībai nav. Ministrijas Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas speciālists Gatis Eriņš atzīst, biotopu kartēšana (reālā pārklājuma noskaidrošana) Latvijā nav veikta.

Jānosaka aizsardzības procenti

Jaunu biotopu veidu apstiprināšana visvairāk apdraud piekrastes pagastu attīstību. Attiecībā uz piejūras zemēm ir ne tikai vides aizsardzības diktēta nepieciešamība ierobežot cilvēku darbību šajos rajonos. Biologs Elmārs Pēterhofs novērojis arī politisku motīvu esamību, proti, pie jūras laiž savus cilvēkus, turpretim sliktie (politiskie pretinieki) vispirms tiek pielaisti, bet pēc tam pasludināti par dabas ienaidniekiem. Kaut arī milzīgas teritorijas esot aizsargājamas, realitātē aizsardzība paliek tikai uz papīra, jo savējiem tas ir izdevīgi. E. Pēterhofs atzīst, ka problēmas risinājums, ja vien politiķi to patiesi vēlētos panākt, būtu ļoti vienkāršs: "Katrā pagastā jābūt teritoriālajam plānojumam, kas balstīts uz aizsargājamo dabas vērtību un rekreācijas resursu izpēti. Valstij jānosaka, cik procentus no krasta līnijas var izmantot rekreācijai, un šī proporcija jāiestrādā plānojumā, ko apstiprina vietējā sabiedrība un valsts amatpersonas. Kāpēc procentus? Tāpēc, ka teritorijas, kurās nav biotopu, neeksistē."

Slēptās dabas aizsardzības iespējamie cēloņi:

1) Ekspertu līmenis — vides eksperti ir ieinteresēti paplašināt darbības lauku, nodrošinot sev ienākumus par pētniecības darbiem.

2) Politiķu līmenis — politiķi ir ieinteresēti saglabāt precīzi nedefinētu ietekmi par piekrastes zemēm, lai paturētu tām ekskluzīvu pieeju un nepieciešamības gadījumā to izmantotu politisko pretinieku šantāžai.

3) Eiropas Savienības līmenis — vecās dalībvalstis ir ieinteresētas mazināt Latvijas konkurētspēju lauksaimniecības nozarē.

Pārmērīgi augstas dabas aizsardzības prasības Latvijai izvirzītas birokrātisku iemeslu dēļ, veco dalībvalstu vides problēmas automātiski piedēvējot arī Latvijai.
Avots: "Neatkarīgās" pētījums

Teju visa Latvijas teritorija tagad (2005. gadā) ir padarāma par aizsargājamu

Pievienot komentāru