zemeunvalsts.lv piebilde. Pasaules Bankas pārstāve, vērtējot situāciju pasaulē, reizē netieši un tieši norādījusi gan ar mežiem saistītās problēmas, gan reģionus, kurās šīs problēmas ir aktuālas. Jāatceras, ka lielākajā daļā Eiropas, tostarp, Latvijā, ļoti daudzi ar mežiem saistīti un saistāmi jautājumi likumiskā ziņā ir sakārtoti (nereti – “par daudz sakārtoti”). Svarīgi atcerēties un uzsvērt, ka liela daļa problēmu, kas saistītas ar mežiem un kuras piemin raksta autore, saistāmas ar ekvatoriem tuvajiem reģioniem dažādās pasaules daļās, kur lielas mežu platības izcērt, lai zemi turpmāk izmantotu lauksaimniecības vajadzībām. Šo faktu reizumis ir svarīgi atgādināt, jo gan Latvijā, gan citur Eiropā, laiku pa laikam izskan un parādās acīmredzama vēlme Amazones vai Kongo baseina problēmas “atgādāt līdz Latvijai, izsaiņot un satraukties”. Pasaules Bankas pārstāve kā svarīgu jautājumu min datus, to pieejamību un precizitāti. Lūk, kas ir ļoti svarīgi arī Latvijā!
Veselīgi meži ir pamats cilvēku, savvaļas dzīvnieku un ekosistēmu attīstībai. Ieguldījumi mežos nāk par labu cilvēkiem, ekonomikai un mūsu planētai. Meža nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 33 miljoni cilvēku, tas ir aptuveni 1% pasaules darbavietu. Meži ne tikai nodrošina darbavietas, bet arī kokmateriālus, šķiedru, lopbarību un enerģiju, tātad atbalsta ekonomiku kopumā. Tie ir svarīgi arī pārtikas nodrošinājumam un lauku iedzīvotāju kopienām, nodrošinot to sociālo drošību.
Labi apsaimniekoti meži ir efektīvs instruments, lai palīdzētu izskaust nabadzību uz planētas, jo īpaši ņemot vērā, ka vairāk nekā 90% cilvēku, kas dzīvo galējas nabadzības apstākļos, lai nodrošinātu sev iztikas līdzekļus, ir atkarīgi no mežiem. Meži aizņem arī vairāk nekā 80% teritorijas, ko apdzīvo attiecīgo reģionu pamatiedzīvotāji (indigenous people), daudziem meži ir iztikas, pārtikas ražošanas un iegūšanas un kultūras identitātes pamats.
Meži joprojām ir apdraudēti
Pasaules daļās, kur mežu apsaimniekošana joprojām nav pienācīgi tiesiski un valstiski regulēta un mežu (un valstiskās) pārvaldības struktūras ir vājas, vērojama postoša mežu izciršana, ko bieži vien izraisa lauksaimniecības teritoriju paplašināšanās. Mežu izciršanas rezultātā pasaule kopš 2000. gada ir zaudējusi Etiopijai pielīdzināmu platību.
Tam vajadzētu būt brīdinājuma signālam. Ja mēs atstājam novārtā mežus, mēs atsakāmies no viena no visefektīvākajiem instrumentiem cīņā ar klimata pārmaiņām un dabas izzušanu, vienlaikus uzlabojot dzīves apstākļus un attīstot ekonomiku.
Degradētas mežu ainavas kavē rīcību klimata pārmaiņu jomā. Meži ir otrā lielākā dabiskā oglekļa krātuve uz Zemes, kas atpaliek tikai no okeāna, palīdzot saglabāt Zemes oglekļa līdzsvaru un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Aptuveni 12% no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām ir saistītas ar atmežošanu un mežu degradāciju.
Mežu izciršanas ietekme uz nabadzību ir tikpat satraucoša, jo tā izraisa iztikas līdzekļu zudumu, pārtikas trūkumu, nereti arī militārus konfliktus un iedzīvotāju pārvietošanu. Mežu izciršana un iejaukšanās dabas teritorijās palielina arī cilvēku, mājlopu un savvaļas dzīvnieku kontaktēšanās biežumu, kas, savukārt, palielina infekcijas slimību un pandēmiju, tostarp SARS, Ebolas un HIV, risku.
Turpmākajā ceļā var rasties institucionāli un finansiāli šķēršļi. Ir četri apsvērumi, kas palīdzēs iezīmēt ceļu uz dabai noturīgu nākotni:
Labāka plānošana: Ar vienveidīgu pieeju attīstībai nepietiek. Palīdzēt var integrēta zemes izmantošanas plānošana: tas nozīmē sistēmiski ņemt vērā gan dabas, gan cilvēku vajadzības, lai ilgtspējīgi pārvaldītu dažādus zemes izmantošanas veidus. Mēs izmantojam šo pieeju, strādājot pie PROGREEN – Pasaules Bankas, Vācijas un Zviedrijas globālās partnerības, kas atbalsta valstis šādu plānu izstrādē mežos, oāzēs un savannās.
Labāka pārvaldība: Tā sākas ar normatīvā pamata izveidi, kā valstis var saglabāt un attīstīt savus mežus un ekosistēmu pakalpojumus, ko tie sniedz – sākot no tīra gaisa un dzeramā ūdens līdz plūdu un erozijas kontrolei.
Labāka uzņēmējdarbība: Ja meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, nozares un vietējā ekonomika uzplaukst, tostarp arī dabas tūrisms. Pasaulē tūrisma apjomi palielinās, aizsargājamās teritorijas ik gadu apmeklē astoņi miljardi tūristu. Agromežsaimniecība ir vēl viena nozare, kas ļauj vietējām kopienām ilgtspējīgi komercializēt meža produktus, piemēram, lopbarību mājlopiem, pārtikas produktus (augļus un riekstus), kā arī koksni.
Iesaistīšana: No mežiem atkarīgām tautām, kas tiek nesamērīgi maz sadzirdētas un pārstāvētas, bieži vien nav pieejami tirgi un sabiedriskie pakalpojumi. Klimata un dabas krīžu padziļināšanās apstākļos apzināti centieni paplašināt sociālās drošības tīklu, iekļaujot tajā no meža atkarīgos teritoriju pamatiedzīvotājus, var palīdzēt viņiem izvairīties no nabadzības, jo īpaši īstermiņā.
Ir divas nopietnas problēmas, kas var izjaukt plānotos centienus un kas ir jāpārvar. Pirmkārt, mums ir vajadzīgi precīzāki un brīvi pieejami dati, lai pamatotu ieguldījumus mežos kā līdzekli ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai. Piešķirot prioritāti dabas kapitāla uzskaitei – sistemātiskai valsts dabas resursu un ekosistēmu pakalpojumu mērīšanai, novērtēšanai un pārvaldībai – finanšu ministrijām var nodrošināt nepieciešamos pierādījumus un pamatojumu konkrētai rīcībai. Piemēram, ņemot vērā, ka tiks ieviesta Eiropas Savienībā pieņemtā Atmežošanas regula, uzņēmumiem un valdībām būs jāspēj uzraudzīt, izsekot un ziņot par datiem, kas apliecina, ka lauksaimniecības preču un kokmateriālu eksports uz ES notiek ar atmežošanu nesaistīti.
Otrkārt, ir vajadzīgs papildu finansējums, lai veiktu ieguldījumus mežos. Lai sasniegtu turpmākos mērķus klimata, bioloģiskās daudzveidības un zemes degradācijas novēršanas jomā, tuvākajās trīs desmitgadēs valsts un privātajiem dalībniekiem būs vismaz četras reizes jāpalielina ikgadējie ieguldījumi. Līdz 2050. gadam kopējais nepieciešamo ieguldījumu apjoms varētu sasniegt 8,4 triljonus ASV dolāru, kas, aptuveni lēšot, ir vairāk nekā 536 miljardi ASV dolāru gadā. Šo finansējumu daļēji var iegūt no esošajiem iekšzemes resursiem, tostarp no jauna izmantojot “videi kaitīgas” subsīdijas, kas pašlaik veido 8% no pasaules IKP. Tas ir atkarīgs no tādas normatīvās vides izveides, kas atbalsta spēcīgus mazos un vidējos uzņēmumus, kuri investē meža nozarē.
Pasaules Banka ir apņēmusies palīdzēt valstīm izmantot planētas milzīgo mežu potenciālu. Mēs turpināsim strādāt, lai saglabātu dzīvotspējīgu planētu nākamajām paaudzēm.
Par autori: Valerie Hickey, Global Director for Environment, Natural Resources and Blue Economy (ENB) at the World Bank
https://blogs.worldbank.org/voices/forests-healthy-people-economies-and-ecosystems