Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir vienīgā zinātniskā iestāde Latvijā, kas profesionāli nodarbojas ar četrkājaino zīdītāju pētīšanu, tostarp – ne tikai medījamo, bet arī nemedījamo dzīvnieku, piemēram, susuru, ūdru, brūno lāču izpēti. Pēdējos gados saistībā ar vēja ģeneratoru parkiem parādījusies jauna joma – sikspārņu apdraudējuma novērtēšana. Kopumā mūsu darbības ir divējādas – pētām gan dzīvnieku sugas, gan arī tikai Latvijai raksturīgus procesus, kuri ietekmē ne tikai medības, bet arī cilvēku saimniecisko darbību un atpūtu.

Sauszemes zīdītāju sugas ir ap 60. Viens otrs nāk klāt, daži – pazūd. Tādējādi pēdējās desmitgadēs esam pazaudējuši lidvāveres, dārzu susurus, arī Eiropas ūdeli. Joprojām ir nostāsti par tini jeb āmriju, kurš īstenībā te nav jau pāris gadsimtu. Tomēr pāris reižu gadā cilvēki zvana un stāsta, ka redzējuši āmriju – tā izskatās kā ļoti liela cauna, paliela suņa izmēros. Savukārt klāt nākusī suga ir, piemēram, zeltainais šakālis. Latvijā visas jaunās sugas saistītas ar atklātām ainavām. Pēc ledus laikmeta beigām teritorijā ilgstoši pastāvēja meža ainava, bet, sākoties atmežošanai un lauksaimnieciskajai darbībai, ienāca atklāto ainavu sugas, tajā skaitā pelēkais zaķis un lauka strupastes. Daudzi ir pārsteigti, ka tās ir jaunas sugas, bet tās pie mums ir tikai kopš 17. gadsimta.