Par Meža konsultatīvās padomes izbraukuma sēdi

Zemeunvalsts.lv | 25.10.2024

25. oktobrī Gaujas Nacionālajā parkā notika Meža konsultatīvās (MKP) padomes izbraukuma sēde, ko vadīja zemkopības ministrs Armands Krauze. 

Sēdes gaitā tika apskatīti egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem un diskutēts par sabiedrībai nozīmīgu vietu apsaimniekošanu. Klātesošie gan redzēja, kāds izskatās meža nogabals astoņus gadus pēc egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas, gan varēja salīdzināt ar līdzīgu nogabalu, kuru mizgrauzis nebija skāris. Tika pārrunāti arī privāto mežu, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, apsaimniekošanas jautājumi.

Ne vienā vien mizgrauža skartajā audzē redzama gana drūma aina, proti, nedzīvas, stāvošas egles, kas pamazām krīt... Kā zināms, zinātnieki ir skaidri pateikuši, ka vienīgā iespēja šādos gadījumos iznīcināt mizgraužu perēkli, ir egles nozāģēt un stādīt jaunas. Astoņu gadu laikā kvalitatīva, zaļoksna audze pārvērtusies nedaudz drūmā, kosmisku ainavu atgādinošā postažā. Vai dabas aizsardzības sfēras ierēdņu prieks par šo skatu ir īsts, vai balstīts amata aprakstā – proti – regulā rakstīts, ka tas ir labi, tātad – priecājamies... Vai patiesi?

Vai tas ir tas, ko mums vajag bioloģiskajai daudzveidībai? Vai tas ir tas, ko mums vajag Gaujas Nacionālajā parkā? Vai mizgrauzis ir vides aizsardzības vārdā saglabājama problēma, kas skar ne tikai vides saglabāšanas nolūkiem domātās teritorijas, bet arī kaimiņus, un izplatās tālāk?

Viesojoties meža īpašnieka Jāņa Dribas īpašumā, MKP pārstāvji kārtējo reizi pēdējo ... gadu laikā pārliecinājās par neatrisināto problēmu – īpašnieks, viņa īpašums, viņa plāni un... biotopa (aizsargājamas teritorijas) statuss, kura sardzē kā pie reiz ietekmīgu ļaužu mauzolejiem stāv vietēji ierēdņi. Mizgrauža piebeigtās egles joprojām, kādaprāt, ir lakstaugiem bagāts mežs un ... punkts. 

Vērtējot valsts līmeņa politiku šai jautājumā, jāsecina, ka īpašums var zaudēt vērtību (par ko atbild tikai īpašnieks), īpašums var zaudēt vizuālo pievilcību (par ko sajūsmā ir atbildīgie kabinetos, jo nedz viņi to redz, nedz tas pieder viņiem), īpašums var izzust pavisam, tas rūp tikai un vienīgi īpašniekam, kam nav veicies ar īpašuma atrašanās vietu. 

Ko darīt? Viens – neparko neļaut kādam ar tavu īpašumu rīkoties nejēdzīgi un darīt visu, lai šai ziņā tiktu mainīti tiesību akti. Otrs – no padsmit gadu ilgiem vārdu plūdiem (solījumi par kompensācijām un sadarbību joprojām ir tukša čaula) ķerties pie darbiem un sākt abpusēji izdevīgu sadarbību ar meža īpašniekiem. Trešais – atcerēties, ka valsts drošības politika vistiešāk saistāma ar valsts iedzīvotājiem.

Māra Liopas fotogrāfijās – MKP izbraukuma sēdē pieredzētais

Pievienot komentāru