Eiropas Parlaments pašreizējās krīzes apstākļos atbalsta priekšlikumu par jauniem ES ieņēmumu avotiem, lai aizsargātu ES budžetu pret nākotnes satricinājumiem.
Ņemot vērā daudzās ar ES budžetu saistītās grūtības, tostarp pandēmijas sekas, karu Ukrainā un enerģētikas krīzi, Parlaments atbalstīja ES prioritātēm atbilstoša jaunu ieņēmumu groza veidošanu.
Trīs jaunie tā dēvētie “pašu resursi” ir šādi: ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), līdzekļi, ko ienesīs ierosinātais ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), un ieņēmumi, kas saistīti ar starptautisko uzņēmumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, pamatojoties uz priekšlikumu, par kuru vasarā vienojās ESAO/G20.
Komisija lēš, ka no 2026. līdz 2030. gadam jaunie ieņēmumu avoti ES budžetā varētu ienest līdz pat 17 miljardus EUR gadā. Šie ieņēmumi palīdzēs atmaksāt aizņēmumu, ko ES uzņēmās, lai finansētu dotācijas no instrumenta NextGenerationEU, finansētu Sociālo klimata fondu un palīdzētu veidot jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas veicinās pāreju uz dekarbonizētu ekonomiku.
“Eiropas Savienībai ir vajadzīgi jauni pašu resursi, lai vismaz atdotu instrumenta NextGenerationEU finansēšanai ņemto kredītu. Ja šādi jauni pašu resursi netiks rasti, pēc 2027. gada mums nāksies par vairāk nekā 15 miljardiem euro gadā samazināt ES programmām tērētos līdzekļus. Tas nozīmētu Next Generation EU padarīt par No Generation EU.” Tā situāciju raksturoja viens no Parlamenta līdzreferentiem José Manuel Fernandes (PPE, Portugāle).
“Kāpēc tas jādara tagad? Šobrīd mēs pabeidzam darbu pie šo tiesību aktu izstrādes, jo īpaši attiecībā uz oglekļa tirgus reformu un oglekļa ievednodokli. Savukārt pēc šo aktu pieņemšanas dalībvalstīm tie būs jāpārvērš pašu resursos, lai mēs varētu pildīt savu apņemšanos un atmaksāt aizņēmumu,” norādīja otra līdzreferente Valérie Hayer (“Renew Europe”, Francija). Viņa arī piebilda:
“Paliekot bez šiem diviem pašu resursu veidiem, mums ir tikai divas alternatīvas: vai nu palielināt valstu iemaksas, līdz ar to arī nodokļu likmes dalībvalstīs, vai samazināt izdevumus Eiropas programmām. Tas nozīmētu samazināt līdzekļu piešķīrumu kopējai lauksaimniecības politikai, finansējumu Erasmus+... Mēs to nepieļausim. Tāpēc mums ir vajadzīgi pašu resursi!”
Ieņēmumu palielināšana
ES budžetu veido muitas nodevas, procentuāla daļa no ES valstu iekasētā PVN un daļa no dalībvalstu gada nacionālā kopienākuma. Tajā ieskaita arī citus līdzekļus, piemēram, no uzņēmumiem, kuri pārkāpj ES konkurences tiesību aktus, iekasētās soda naudas, un ES darbinieku algām uzliktos nodokļus.
Tomēr 2020. gadā ES vienojās par rekordlielu stimulu kopumu vairāk nekā 2 triljonu euro apmērā, reaģējot uz pandēmijas radītajām ekonomikas problēmām, tādējādi palielinot ilgtermiņa budžetu un ieviešot pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU.
Tas nozīmēja, ka ES varēja uzņemties parādsaistības, lai palīdzētu ES valstīm cīnīties ar krīzi. Lai aizņēmumu atdotu, ES iestādes vienojās ieviest jaunus pašu resursus, lai dažādotu un stiprinātu Savienības ieņēmumus.
Viens no pašu resursu veidiem, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, Savienības rīcībā ir jau kopš 2021. gada, bet no 2023. gada tiks ieviesta digitālā nodeva.
Priekšlikumu par pašu resursiem Parlaments pieņēma 2022. gada 21.–24. novembra plenārsēdē. Pēc apspriešanās ar Parlamentu Padomei vienprātīgi jāpieņem lēmums. Lai tas varētu stāties spēkā, tas ir jāratificē visām dalībvalstīm.