Muld, neko nepiedāvājot. Bērni, cilvēki, mežs, jaunaudzes, izcirta, nocirta...?!

Zemeunvalsts.lv | 12.02.2021

Vai bērni nav cilvēki, un jaunaudze nav mežs?

Kas ir bērni? Bērns ir apzīmējums cilvēkam no tā piedzimšanas brīža līdz pubertātes vecuma sasniegšanai. Šo periodu sauc par bērnību. Pēc likuma bērns ir nepilngadīgs cilvēks. Šo vārdu attiecina arī uz kāda cilvēka tiešajiem pēcnācējiem vai adoptētajiem bērniem neatkarīgi no viņu vecuma....

Kas ir jaunaudze? Jaunaudze – viena no kokaudzes vecumgrupām; pirmais kokaudzes attīstības periods no audzes izveidošanās līdz kāršu vecumam. Skujkoku un cieto lapkoku dižmeža audzēs tas ir līdz 20 g. vecumam, bet mīksto lapkoku audzēs līdz 10 g. vecumam, īpaši ātraudzīgo koku audzēs līdz 5 g. vecumam.

Vairāku – amatos un ārpus tiem darbojošos Latvijas pilsoņu pēdējā laika izteikumi un īpatnējas darbības (neatkarīgi no amata) attiecībā uz Covid19, liek pievērst šīm un līdzīgām norisēm vairāk uzmanības un skatīt tās plašāk. Saeimas deputātes Andas Čakšas paustais: “diskusija par vakcīnām un to drošumu liek bažīties par izglītības līmeni, izglītības pamatiem un attiecīgi zināšanām vispār” nebūtu šauri attiecināms uz medicīnu vai konkrētu vakcīnu vien (1).

Nezināmu un neskaidrotu iemeslu dēļ, vai, uzskatot, ka tā ir “pareizi”, sabiedriskie mediji sarunu vai zinātnisku strīdu vietā uztur vēlmi pēc iespējami lielākas uzskatu un zināšanu šaurības mežzinātnē (proti - jo mazāk zini un saproti, jo uzstājīgāk tev rokās liks mikrofonu). Ja sabiedriskajā medijā, piemēram, par medicīnu runā profesionāļi (neskaitot “Brīvo mikrofonu”), par ekonomiku - strādātāji (lielākoties), par mežu un mežzinātni runā rakstnieki, biologi, sabiedrisko attiecību speciālisti, politikā devušies mājsaimnieki, 21. gs. Viļi Lāči (lai atceramies īstā Viļa Lāča “devumu” Latvijas lauku iedzīvotājiem un pašiem laukiem 40. gados) utt. Retu reizi kāds atceras - Latvijā ir mežzinātne, nozare un tajā strādājoši... Labi, ja atceras! 

“...informācijas atmazgāšana  ir shēma, ko ļaunprātīgi spēlētāji izmanto informatīvās ietekmēšanas kampaņās. Šajā procesā informācija caur dažādiem starpniekiem tiek vairākkārt manipulēta un sagrozīta, līdz nepatiesā vai maldinošā informācija izskatās  patiesa, taču ir apslēpts oriģinālais autors. Iesaistīto starpnieku izmantotās metodes ir, piemēram, maldinoši, neprecīzi tulkojumi, īstu citātu un faktoloģiskās informācijas izņemšana no konteksta un manipulēšana, lai pamatotu apzināti nepatiesu informāciju” (2)

“Kopumā mums tā dabas (dabas) kapitāla ir ļoti maz. Ļoti maz. Saprotiet, ticiet… un dabas skaitīšana to cenšas viennozīmīgi pierādīt” (3)

“...mēs zinām, ka ciršanas apjomu dēļ oglekļa piesaiste Latvijas mežos kopš 90.  gadiem ir strauji mazinājusies.” (4)

Komentāri? Šie ir tikai divi (3, 4) sabiedriskajā medijā izskanējuši paudumi, kas pašam medijam palikuši nemanīti, vai pilnībā atbilst tā attieksmei. Kas nav saistāma ar zinātni...

Saprotiet! Ticiet! ...mēs zinām!

Sabiedriskajos medijos par mežu runājošie pilsoņi, kas raidījumu veidotāju "brīvas un neatkarīgas, izglītībā balstītas" izvēles dēļ, nav meža zinātnieki vai mežā strādājošie, uzsvērti un pamanāmi Latvijas sabiedrībai skaidro apgalvojumos un vispārīgās frāzēs iepītu stāstu (2, 3), apzināti un neilgtspējīgi (neko neliekot vietā, nepiedāvājot risinājumu, toties “brangi muldot”) cīnoties pret daudziem nepieciešamu un Latvijai svarīgu tautsaimniecības nozari. Šai darba stilā vērojama īpatnēja “kariņa” metode: savējo kļūdas nemanām, pretinieka – pārspīlējam.

Par šādas rīcības motīviem muldētāji neatskaitīsies. Nauda? Projektu nauda. No gaisa krītoša nauda? Ir viegli runāt tiem, kas raksta projektus, naudai “iezveļoties kontā”. No kurienes tā? "Kas man daļas, lai tie, mežā pelna!"

Ja sabiedriskajā medijā apzināti tiek izvēlēta tīši emocionāla un vispārīga informācija par “baiso” Latvijas mežsaimniecību, runātājiem neslēpjot savu negatīvo attieksmi pret nozari, vai var runāt par klausītājiem radīto iespaidu un zināšanu trūkumu? Varam, par to ir jārunā!

Ja kāda mērķis ir nabadzīga, bezdarbā nīkstoša sabiedrība Latvijā, kas, turklāt, izmētāta plašajā pasaulē (jo dzīve zaru būdās ne katram būs tīkama un palikušo varētu būt maz), tas būtu skaidri jāpasaka! Tas gan netiek darīts!

Kā zināms, vide jākopj, lai to koptu, jābūt kopējam un kopējs no zila gaisa un mīlestības nedzīvo. Tātad...

Daži spilgti citāti: “Juridiski mežs skaitās jebkas, kur kokiem paredzēts augt. Tātad mežā var būt mazāk koku nekā pļavā. Bet no bioloģijas viedokļa šis, protams, nav mežs. Un putniem, kas šeit dzīvoja, šis nebūs mežs vēl ilgi,” stāsta V. Ķerus. (4)

Latvijas Republikas Meža likumā mežs definēts kā ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums sasniedz vismaz 5 m un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes platības.

“Mūsdienās uz ilgtspējīgu mežsaimniecību vairs tā neskatās. Tas nozīmē arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tas nozīmē oglekļa piesaistes jautājumus, un mēs zinām, ka ciršanas apjomu dēļ oglekļa piesaiste Latvijas mežos kopš 90. gadiem ir strauji mazinājusies. Mēs zinām, ka tiek cirsti meži putnu ligzdošanas laikā, mēs zinām, ka tiek postītas mazā ērgļa ligzdas, “Latvijas Valsts meži” vairs īpaši arī neslēpj, ka cērt īpaši aizsargājamus Eiropas nozīmes biotopus.” (V. Ķerus)

Meli par mazā ērgļa “problēmu” meža nozarē (ne tikai) strādājošajiem ir apnikuši, jo mazā ērgļa populācija nav apdraudēta (6). Latvijā dzīvo vismaz 40% no pasaulē esošās. Kad jautā: kurš, kad un vai vispār ir iznīcinājis ligzdas, konkrētu atbilžu nav. Ir pieļāvumi, uzskati, minējumi utt. utjpr. Tieši tāpat kā Latvijas mežu “izciršanas” jēdziena deldēšana un malšana līdz nejēdzībai. Šāds uzstādījums un šāds darba stils atmaksājas (gan par to maksājot citiem!), daudzi uzklausa... uzklausa neredzot atšķirību starp vārdiem “cirst” un “izcirst”... 

Klusējot par Ķemeru 333 ha meža izstrādi vienā paņēmienā it kā dabas atjaunošanai, var filozofēt par citu: “Pirms dažām nedēļām uzzinājām, ka pēdējo trīs gadu laikā ir nocirsti vairāki simti vai pat tūkstoši hektāru bioloģiski augstvērtīgu mežu. Ar lielu varbūtību varam pieņemt, ka šie kubikmetri koksnes ir aizgājuši FSC (koksnes sertificēšanas) sistēmā vai šai otrā sistēmā, ar ko strādā biomasas ražotāji, SBP sistēmā. Tas norāda to, ka abas šīs sistēmas ir zināmā mērā cauras,” pauž Jānis Rozītis. (4) Uzzinājām, var pieņemt... 

Ko runātājs nav sapratis vai nav gribējis saprast (vai apzināti un tieši Latvijas Radio uzstājoties, izliekas nesaprotam)? Kas ir sertifikācija? Jāpiezīmē, ka tā ir meža apsaimniekošanas kontroles sistēma, kas atzīta visur pasaulē. FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāts apstiprina, ka mežu apsaimnieko tā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un sniegtu labumu vietējiem iedzīvotājiem un strādniekiem, vienlaikus nodrošinot, ka tas saglabā ekonomisko dzīvotspēju. Lai nodrošinātu šo sertifikātu, FSC padomes locekļi ir vienojušies par kritēriju kopumu, kas jāievēro meža apsaimniekotājiem vai īpašniekiem. Šie principi aptver plašu jautājumu loku, sākot no augstu dabas saglabāšanas vērtību uzturēšanas līdz darbinieku tiesībām. 

Latvijas īpatnība, kam nez kālab seko daudzi, plašsaziņas līdzekļos strādājošos ieskaitot, ir dīkt par naudas trūkumu, atspoguļot to, veidot sižetus, tiražēt kontrolieru rūpes par tēriņiem... un tai pašā laikā bremzēt un darīt visu, lai tiem, kas vēlas strādāt, būtu lielas grūtības.

Tā ir domāšanas dīvainība, ko nesaistīt ar “zaļumu”, progresu vai attīstību. Tas ir plašu un dziļu zināšanu trūkums!

Piemēram, var runāt par lauksaimnieka un meža īpašnieka darba ierobežošanu, bet... kas būs vietā? Jaunizcepti rakstnieki, kuru darbības jau visai izteikti atgādina Vili Lāci 40. gados, ir bieži viesi, piemēram, Latvijas Radio. Viņi vēlas aizliegt, vai, kā vēlas, bet... neko nepiedāvājot vietā! Diemžēl, “naudas ir tik daudz, kā nekad” stila pļāpātāji ļauj aizliegt, nedomājot, ka liegums ar kaut ko jālīdzsvaro. Un pirms liegt, jābūt skaidrībai, kas šo līdzsvaru veidos.

Atgriežoties pie raksta sākumā minētajām vakcīnām un izglītotības, jāteic: “Ko sējuši, tas izaudzis un pļaujams.” Runa ir par situāciju, kad vismaz sabiedriskajos medijos par medicīnas (ārstniecības) jautājumiem lielākoties runā speciālisti un rezultātā... Par mežu? Ikviens no asfaltēta pagalma, ko aicina... Rezultāts... 

Avoti:
1. https://xtv.lv/rigatv24/video/mKrpYl9kG0W-caksa_diskusija_par_vakcinas_drosumu_raisa_bazas_par_izglitibas_limena_pamatiem?utm_source=portal&utm_medium=page_mr13&utm_campaign=xtv-selfpromo
2. https://klik.tvnet.lv/7173343/kas-ir-informacijas-atmazgasana-un-ka-pret-to-cinities
3. Latvijas Radio, “Labrīt”, 2020. gada 14. aprīlis
4. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/vides-aktivisti-cel-trauksmi-rietumvalstis-klimata-merku-varda-dedzina-baltijas-mezus.a391579/
5. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/dabas-sargi-bazas-par-izzudosam-vertibam-rosina-palielinat-kompensacijas-meza-ipasniekiem.a309653/
6. 
http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/lesser-spotted-eagle-clanga-pomarina
Ilustrācijai izmantota zemeunvalsts.lv fotogrāfija, ekrānuzņēmums no twitter diskusijas, gleznas "Ļeņins Razļivā" fotogrāfija

Komentāri

Kate
Sanāk, ka jaunaudze ir bērnunams :D Skumji, ka naudas dēļ "bērniem" tā jācieš.
Kaspars
Viedoklis labs, bet kur autora Vārds Uzvārds? Kādēļ neliek autoru, bet mistisku zemeunvalsts?
Dāvis
Bērna un jaunaudzes salīdzināšana ir vienkārši tizla. Un cik tad jūsu prāt mežs % ir no Latvijas sauzemes, jo 50 tur nekādi nesanāk, Meža zemes sastāv no: meža 3,05 milj. ha (90.6%); purviem 0,17 milj. ha (5.0%); laucēm 0,03 milj. ha (0.9%); pārplūdušiem klajumiem 0,017 milj. ha (0,5%); infrastruktūras objektiem 0,083 milj. ha (2.5%); pārējās meža zemes 0.017 milj. ha (0.5%).

Pievienot komentāru