Šī gada 6. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika ikgadēja iepriekšējā gada desmit izcilāko Latvijas zinātnes sasniegumu godināšana. Starp tiem šoreiz – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ īstenotais pētījums ‘’Vienvecuma egļu meži Latvijā’’. Meža nozares cilvēki ar pētījumu tika iepazīstināti 2019. gada maija beigās notikušajā Latvijas mežzinātnes dienā Gulbenes novadā un Jaunkalsnavā, daudziem kolēģiem ir pieejami pētījuma rezultāti, kuri apkopoti 2019. gadā izdotajā monogrāfijā ‘’Vienvecuma egļu meži Latvijā’’ (DU apgāds ‘’Saule’’, ISBN 978-9984-14-853-3).

Starpdisciplināro pētījumu par cilvēka veidotiem egļu mežiem Latvijā 4 gadu garumā īstenoja LVMI “Silava” radošās grupas Jurģa Jansona, Jāņa Doņa, LZA akadēmiķa Tāļa Gaitnieka, LZA korespondētājlocekļa Āra Jansona, Dagnija Lazdiņas, Zanes Lībietes un LZA korespondētājlocekļa Daiņa E. Ruņģa vadībā, izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto Valsts pētījuma programmu finansējumu. Pētījums ietvēra gan mežkopības, gan meža selekcijas un ģenētikas, gan fitopatoloģijas, gan tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus.

Tika izpētīti iespējas un riski cilvēku stādīto vienvecuma egļu kokaudžu apsaimniekošanā, kuras aug Latvijas auglīgākajās meža zemēs vismaz 200 tūkst. ha platībā. Aizgājušā gadsimta 70. un 80. gados egles tika stādītas pārbiezināti, kādēļ mūslaiku Latvijā plaši sastopamas izstīdzējušas, novājinātas vidēja vecuma kokaudzes. Stādīti egļu meži aug atšķirīgi nekā cilvēku neapsaimniekotā vidē – tie pirmajās desmitgadēs ir ļoti ražīgi, bet vēlāk augšana pasliktinās un nereti sākas kokaudžu sabrukšana. Pētījuma rezultātā Latvijas meža nozarei tika piedāvātas zināšanās gan racionālam egļu audzēšanas modelim, audzes veidojot no jauna, gan arī informācija par riskiem un ievērojamu augšanas potenciāla pasliktināšanos iepriekš pārbiezināti stādītajās, šobrīd 40-50 gadus vecajās audzēs.

Atkārtoti (pēc 12 gadiem) pārmērot 285 sākotnēji augstražīgas egļu audzes, tika pierādīts, ka to augšana ir ievērojami pasliktinājusies. Šādā situācijā nīkuļojošas audzes ir jācērt un mērķtiecīgi jāatjauno, tam pakārtojot normatīvos aktus. Pareizi un piesardzīgi kopjot sākotnēji pārbiezinātas kokaudzes, bezriska apstākļos iespējams izaudzēt produktīvas kokaudzes līdz galvenās cirtes brīdim. Izpētīts, ka cilvēku stādītajās egļu audzēs ir pietiekoši liela, Latvijai raksturīga, ģenētiskā daudzveidība, kliedējot pieņēmumu, ka kokaudžu sabrukuma iemesls varētu būt vēsturiskais stādu imports no PSRS dienvidu teritorijām. Pierādīts, ka, pareizi audzējot stādītas egļu audzes – kombinējot mežkopību un meža selekciju, zāģbaļķus iespējams izaudzēt pārskatāmā cilvēka dzīves laikā.

LVMI “Silava” vienvecuma egļu mežu pētījuma radošā grupa un sveicēji (no kreisās): Zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks, a/s "Latvijas Finieris" padomes loceklis Juris Matvejs, LVMI "Silava" vadošie pētnieki Jurģis Jansons, Tālis Gaitnieks, Zane Lībiete, Dainis Ruņģis, Dagnija Lazdiņa, Jānis Donis (tekstā izmantotas LVMI "Silava" fotogrāfijas)

Videostāsts par pētījumu: https://www.youtube.com/watch?v=SoHfoqqFSJw