Intervija ar Andreju Domkinu, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktoru (intervija notika pirms kāda laika, tajā paustais lieliski piedien un ir īsti vietā nedēļai, kas sākās 4. maijā!!!!)
Tiekoties ar mežu nozares pārstāvjiem, daudzi uzsver problēmas ar birokrātiju (prasības, atļaujas, atskaites). Vai koka izmantošanu būvniecībā, par ko runā arvien skaļāk un biežāk, arī bremzē dažādas “kabinetu prasības”?
Būvniecībā vajag zināmu birokrātiju! Manuprāt, ar koksnes (koka – kā materiāla) izmantošanu viss ir kārtībā. Vien – nepieciešams šai ziņā sakārtot domāšanu un attieksmi pret lietām, saprast iespējas – tad daudzas lietas notiks un nesastapsimies ar pārlieku piesardzību. Tikai ļoti, ļoti pašapmierināts cilvēks neredz, ka patlaban notiek dzīvesveida un pasaules uzskata maiņa, un tik izšķērdīgi, kā līdz šim, dzīvot vairs nevar! Agri vai vēlu nāksies domāt, dzīvot, iekārtot vidi savādāk! Ja runājam, ka koks ir labs materiāls un vajadzētu to izmantot vairāk, savā ziņā arī šāda attieksme ir mazliet novecojusi. Patlaban koks un kokmateriāls ir viens no risinājumiem vai “salmiņš”, pie kā ķeras, lai mainītu attieksmi pret līdzšinējo dzīvesveidu. Būvniecība ar tās tempiem un nerēķināšanos ar apkārtējo vidi ir attīstījusies gana tālu, urbanizācija nez vai apstāsies – drīzāk – pieaugs, pasaulē ir sapratuši, ka šādā veidā turpināt vairs nevar! Jābūt saudzīgākiem pret cilvēkiem, pret vidi, pret pilsētu plānošanu un iekārtošanu. Koks ar tā pozitīvajām īpašībām nesen tika atklāts “no jauna”. Būvniecība, izmantojot koku, var būt videi draudzīgāka, veselīgāka, koka būvēs var iekārtot skolas un bērnudārzus. Vairs nav jārunā par to, cik koks ir labs, bet – par to – kā atbalstīt koksnes produktu ražotājus un tos risinājumus, kā koksni varam izmantot turpmāk.
Laiks, kad staigājām ar koka tauriņiem vai koka koferīšiem, manuprāt, ir pagājis! Nepieciešams domās un rīcībā pavērsties būvniecības virzienā, piedāvājot šai nozarei saprātīgus un zinātniski pamatotus risinājumus. Būvniecība, ja tā var teikt, “ienāk” kokapstrādes uzņēmumos, un gadās, uzņēmējs nevar saprast – vai viņš uzskatāms par būvnieku vai kokapstrādātāju. Būvniecība ir gan process, gan materiāli, kas cits citu ietekmē. Piemēram, jelgavnieki pagājušogad izteikti juta, kā pilsētas dzīvi ietekmē ceļu būvdarbi. Biezāk apdzīvotās vietās Eiropā, savukārt, gana spēcīgi izjūt situācijas, ja kāds tuvumā lēmis būvēt māju. Būvniecība no koka, kā t.s. “sausā būvniecība”, veicama jebkuros apstākļos, pie tam ļoti daudz var izdarīt pašā uzņēmumā. Rūpnieciski un profesionāli izgatavoti materiāli (pre-fabricate) ļauj samazināt gan būvniecības izmaksas, gan – ko augstu vērtē arī sabiedrība – process norit daudz ātrāk.
Vai runa ir par t.s. “moduļu” tipa mājām. Ja atceramies bērnību – bija t.s. “konstruktori”, kur no dažādām detaļām varēja daudz ko salikt.
Tieši tā! Analoģija ar rotaļlietām ir pareiza! Tās nav tikai paneļu mājas vien, bet pat atsevišķas istabas vai istabas daļas tiek izgatavotas uzņēmumā, kur noteiktā modelī ievieto plīti, kamīnu vai citu aprīkojumu, to aizved un saliek uz vietas. Mēs spējam un ražojam daudz vairāk nekā Latvijā var patērēt! Eksports uz Norvēģiju vai Zviedriju ir ierasta lieta, mūsu meistari dodas turp ar visu “izejmateriālu”, un aptuveni nedēļas laikā ēka top gatava!
Par koka ēkām vairāk runā Alpu reģionā vai Skandināvijā. Vai tās būtu tradīcijas, vai citi iemesli?
Gan tradīcijas, gan pieejami materiāli. Tie ir reģioni, kur koksnes ir daudz. Būvniecības apstākļi tur ir sarežģīti, jo: vai nu tie ir kalni, vai teritorijas ar lieliem attālumiem, kur citus būvmateriālus vest ir dārgi un sarežģīti. Tradicionāli Alpos un Skandināvijā (un ne tikai) ir būvēts no koka, un tradīcijas turpinājušās. Protams, arī Skandināvijā gadījušies periodi, kad dažādu apsvērumu dēļ, koksnes izmantošana būvniecībā nav tikusi atbalstīta. Abi šie Eiropas reģioni raksturojami ar prasību pieaugumu dzīvojamajām ēkām – īpaši – pēdējā laikā. Daudzi pat ne tik sen pieejamie risinājumi vairāk neeksistē. Vasaras mājām, medību vai slēpotāju namiņiem Alpos ir brīvākas iespējas tirgū, jo uz tām neattiecas Eiropā noteiktās enerģijas prasības. Mūsu ražotājiem ir laba iespēja konkurēt un parādīt savas prasmes.
Latvijā ierasti uzsver konkurenci un līdzvērtību skandināviem.
Mums ir mazāka pieredze un citi apstākļi, bet strādājam vienā tirgū. Skandināvi ir “ātrāki”, lielākiem resursiem; tur birokrātija ir “saprātīgāka” un sakārtotāka. Mums Latvijā ne tik sen nācās pāriet no vienas būvnormatīvu sistēmas pie citas, pārejas posmā vērojama gana liela inerce. Daudzi būvnieki ir pieredzējuši industriālās būvniecības un padomju standartu laikus, mācību un rokasgrāmatas tika veidotas “vecajai praksei”, šais materiālos atrodamais par koksnes izmantošanu nereti ir novecojis, vai arī šādas informācijas tur nav bijis vispār! Normatīvi – protams – ir jāsakārto, kas ir liels un laikietilpīgs darbs, kam nepieciešama augsta profesionalitāte: ar entuziasmu un politisko gribu vien nepietiks! Būvniecība tomēr ir samērā reglamentēta sfēra. Nevar, sacīsim, katrā garāžā vai šķūnī gatavot vairākstāvu māju modeļus un priecāties: re, ko mēs varam! Lietām jābūt sakārtotām! Mājai jābūt gan drošai, gan ērtai izmantošanā. Svarīgi ir paraugi – cilvēkiem gribas pataustīt un redzēt, tad ir vieglāk runāt un pārliecināt par iespējamo risinājumu.
Pēdējā laikā (dažos pēdējos gados), runājot par mežiem, tos nereti pielīdzina parkiem vai līdzīgām platībām, aizmirstot mežu kā atjaunojamā resursa – koksnes – avotu!
Domāju, ka daudzi mežu uztver kā ko parkam līdzīgu, piemēram, dodoties turp pastaigāties vai skriet… Vienīgais – meža resursu apsaimniekotāji nereti cits citā neieklausās un taisnība ir tam, kas skaļāk bļauj! Vai – kurš samelo pirmais, tam taisnība! Līdzsvars – par to daudz runā, par to daudz spriež, tas ir vajadzīgs. Bez mūsu meža resursu saimnieciskās izmantošanas valstisko neatkarību noturēt noteikti būtu grūti! Pirmskara Latvijā notika agrārā reforma un bija laiki, kad svarīgi nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku; šādas agrārās saimniekošanas rezultātā mežus nomainīja jaunsaimniecības. Palasot dokumentus un hronikas, kas tapuši pirms simts un vairāk gadiem, šodienas izpratnē ne viens vien risinājums šķistu naivs un aplams, bet toreiz tai situācijā viss notiekošais bija ļoti, ļoti pareizs! Šāda rīcība(agrārā reforma) ļāva jaunajai valstij attīstīties! Patlaban pašiem sava pārtikas rūpniecība noteikti ir svarīga, bet tā nevar būt Latvijas stratēģiskais balsts! Redzam, ka pārtikas nozarē pie mums darbojas gan lietuvieši, gan dāņi, gan… Bet mežs, kas ir nākotnes dzīves iekārtošanas pamatresurss, par to nav pat jārunā! Tā ir! Mūsu vērtība vairs nav tikai masta priedes vien, bet, ja tā var sacīt, arī biomasa! Nozare ir novērtējusi itin visu, kas izaug! Piemēram, apaugums zem elektrolīnijām tiek novākts un “atrod” savu vietu tirgū! Vai tā būtu enerģētika, vai cits izmantošanas veids. Pasaulē pastiprinās cīņa par resursiem – mēs to nereti saistām ar naftu vai gāzi, bet šobrīd noteiktās jomās priekšplānā izvirzījušies atjaunojamie resursi, koksni ieskaitot! Koksnes izmantošanas iespējas ir plašas! Pirmie soļi šai ziņā ir redzami, kad lielie skandināvu koncerni par lielām summām iegādājas iespēju pēc 80 vai 100 gadiem izmantot atjaunojamo resursu. Tas ir tikai sākums! Jābūt gataviem ienācējiem ar lielu naudu, kas vēlēsies iegūt kontroli pār mūsu resursiem! Ir svarīgi, lai mums būtu spēcīga meža apsaimniekošana, un mēs to paši sev varētu noturēt!
Ja skatāmies uz mežu neitrāli, meža apsaimniekošana meža rekreācijas funkcijai traucē daudz mazāk nekā mūslaiku “svētlieta”: vides aizsardzība. Vidusmēra pilsonim vajadzētu satraukties, jo kādreizējās skaistās upju ainavas vairs nav pieejamas. Pārliecinātam vides aizstāvim cilvēks mežā ir kaitīgs! Tātad…
Zinātne. Vai par Jūsu darbu daudz interesējas un zina? Zinātnes vārds it kā izskan daudz, doktori un maģistri runā par politiku un vispārīgām liela mēroga lietām. Vai Jūs par koksnes izmantošanu un vērtību dzird labi?
Droši vien, pārāk maz! Diemžēl tradicionālām vērtībām patlabanējā laikā netic. Netic arī zinātniekiem! Jāmeklē jauni veidi, kā stāstīt par zinātnieku darbu. 20. gadsimta vidū rakstnieks Stefans Cveigs bilda: “Lielākā zinātnes nelaime ir kļūt par modes lietu!” Mūs, diemžēl, šī nelaime piemeklējusi.
Vai Latvijā ir pamats neuzticēties zinātniekiem?
Šobrīd daudz strādājam pie sarunas sākumā minētajiem normatīviem, lai koksni varētu izmantot lielākos objektos. Šai darbā bieži sastopam neticību. Piemēram, ir labi zināms, ka koks deg! No tā, neiedziļinoties, secina: kur ēkā (būvē) paredzams kas bīstamāks, tur koksni izmantot nedrīkst! Bet koksnes produktu attīstība un prognozēšanas metodes ir virzījušās ļoti straujiem tempiem! Būvniecībā parasti skatās: ja tu ko dari, pretī jābūt normatīvam, kas to “ļauj” darīt! Tehnoloģijas gan ir attīstījušās tiktāl, ka būvniecībā sāk izmantot analītiskās metodes: ja nav standarta risinājuma, inženieri aprēķina vai zinātnieki eksperimentē laboratorijās un pēc iegūtajiem rezultātiem attiecīgi top risinājums būvniecībā. Runājot par jau minēto, daudziem saprotamo degšanu: tiek aprēķināts laiks, kas ir pietiekams, lai cilvēki no ēkas varētu evakuēties un nonākt pietiekamā attālumā. Balstoties uz pētījumiem, mēs varam it kā daudzu izpratnē labi degošo materiālu – koksni – padarīt izturīgāku, neuzņēmīgāku pret uguni! Ar analītiskām metodēm varam situāciju, kas normatīvos nav iekļauta vai aprakstīta, modelēt tā, lai aprēķinātu iespējamos scenārijus – kā cilvēki evakuēsies un cik daudz laika tam būs nepieciešams. Pēc tam var piedāvāt attiecīgus risinājumus. Pie tā šobrīd strādājam. Arhitekti ir projektējuši bērnudārzu, ko pēc normatīviem nedrīkst, analītiskajā modelī skatāmies, skaitām, pētām. Ja zinām, kā to visu var paveikt, būvēt var! Redzēs, kā ar bērnudārza projektu veiksies, ja taps pieņemts – tas būs kas jauns! Analītisko metodi Eiropā lieto gana plaši, starp citu, augstākā koka ēka Norvēģijā arī būvēta, vadoties no tās, ne pēc normatīviem! Koks uguns ietekmē, stiprību zaudē, mainoties izmēram! Koka nestspēja zūd, daļai “nodegot”! Stiprības problēma, starp citu, vairāk meklējama savienojumos, kur ir metāls, kas karstumā stiprību zaudē!
Izmantotas "Latvijas Avīzes" un zemeunvalsts.lv fotogrāfijas