Koksnes gatavo izstrādājumu cenas ievērojami krītas, bet visā Eiropas kokrūpniecības nozarē pašlaik valda ļoti nogaidoša pieeja pircēju vidū. Kopš pavasarī sasniegtā koksnes izstrādājumu cenu ekstremālā maksimuma līdz šim pasūtījumu apjoms ir strauji samazinājies, kā rezultātā krājumi ir papildināti un cenas atkarībā no kvalitātes, tirgus un ražotāja ir samazinājušās par 20-40%. Turpināsies darījumu līgumu slēgšana, taču uz īsāku laiku. Kokrūpniecībā īsti nav zināms, vai cenas kritīsies vēl vairāk, vai arī tās jau ir sasniegušas zemāko punktu, raksta Danske Bank eksperti.

Krievijas kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir turpinājuši ienākt Eiropas tirgū, neraugoties uz tirgū valdošo pārliecību, ka pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu eksports tiks pilnībā pārtraukts. Tirgus ievērojami pārvērtēja tūlītējo kara ietekmi, un daudzi iepirka lielus apjomus par augstām cenām, uzskatot, ka Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāli pilnībā izzudīs, taču tā nenotika. ES lēmumā par sankcijām tika atļauts turpināt importu no Krievijas līdz 10. jūlijam, ja pirkuma līgums tika parakstīts pirms lēmuma par sankcijām. Tagad kokmateriāli vairs netiek importēti no Krievijas, kas tuvākajā laikā varētu uzlabot kokmateriālu tirgu.

Daudzi cer, ka ASV un Ķīna spēs vēl vairāk atslogot piesātināto Eiropas tirgu. Eiropas kokzāģētavas jau tagad eksportē uz ASV 4 miljonus kubikmetru, kas atbilst 10% no Amerikas Savienoto Valstu koksnes produktu importa. Pirms pandēmijas sākuma 2019. gadā uz Ķīnu tika eksportēti 27 miljoni m³ koksnes izstrādājumu. Tagad eksports uz Ķīnu ir samazinājies pat par 40%, kas liecina par potenciālu atkal palielināt eksportu, ja Ķīnas tirgus atdzīvosies.

“Mēs prognozējam, ka cenu zemākais līmenis būs ievērojami augstāks nekā iepriekšējā recesijā. Mēs uzskatām, ka koksne būs deficīta prece, kurai tiks piešķirta lielāka prioritāte dažādos izmantošanas veidos. Zāģētavu izmaksas ir palielinājušās galvenokārt koksnei un enerģijai, vienlaikus vēl vairāk palielinoties konkurējošo materiālu, piemēram, tērauda, alumīnija un betona, izmaksām. Tas viss liek domāt, ka koka izstrādājumi spēs saglabāt augstāku cenu pozīciju nekā iepriekš,” raksta Danske Bank specialisti.

Kokmateriāli un papīrmalka

Danske Bank uzskata, ka kopējais pieprasījums pēc koksnes ir rekordliels. Zāģētavas līdz šim ir strādājušas ar maksimālo jaudu, un celulozes rūpniecība ir uzrādījusi astronomiski labus rezultātus. Tomēr kokzāģētavas tagad samazina zāģēšanas apjomus, bet celulozes rūpniecība turpina ražošanu. Danske Bank prognozē, ka celulozes rūpnīcas arī turpmāk saskarsies ar nepanesami lielu pieprasījumu pēc papīrmalkas un ka nākotnē, ņemot vērā elektroenerģijas krīzi, būs liels pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes.

Pēdējos gados kokzāģētavas ar rekordlielu ražošanas apjomu ir nodrošinājušas celulozes rūpniecību ar izejvielām, daļēji ar papīrmalku, kas iegūta no mežizstrādes, bet ne mazāk svarīgi – no celulozes šķeldas. Rezultātā celulozes cenas ir attīstījušās mierīgāk, bet kokmateriālu cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni. Tomēr, kā norāda Danske Bank, kas min piecus faktorus, kuri norāda uz celulozes tirgus drudžainību, nākotnē tas var mainīties.

• Visas kokapstrādes rūpnīcas cenšas strādāt ar pilnu jaudu, ņemot vērā pašreizējo rekordlielo rentabilitāti.

• Zāģētavas sāk samazināt ražošanu, ko veicina vājāks koksnes tirgus.

• Krievijas papīrmalkas trūkums Somijā 9 miljonu m³ apjomā atspoguļojas cenās un kokmateriālu plūsmās Baltijas jūras reģionā.

• Strauji augošās biodegvielas cenas Eiropā sāk izplatīties uz ziemeļiem

• Pēc gada Somijas pilsētā Kemi sāks darboties milzīga rūpnīca, kas palielinās celulozes koksnes pieprasījumu par 4 miljoniem m³, un koksnes medības jau ir sākušās.

Danske Bank padoms mežu īpašniekiem

Tirgū šobrīd ir ļoti īpaša situācija. Nozarei ir nepieciešama izejviela tajā pašā laikā, kad zāģmateriālu ražošanā jau ir noticis pavērsiens.

“Ja jūs kā meža īpašnieks esat domājis par līgumu slēgšanu, lai izstrādātu savu mežu, mēs uzskatām, ka jums to vajadzētu darīt,” Danske Bank iesaka. Runājot par turpmāku pieaugumu nākotnē, Danske Bank prognozē, ka tam varētu būt vieta, īpaši attiecībā uz enerģētisko koksni. “Tomēr tieši kokmateriāli ir jūsu naudas ģenerators, un kokmateriālu cenas ir tās, kas nosaka lēmumus,” uzsver Danske Bank speciālisti. Pašlaik netiek uzskatīts, ka varētu notikt ātrs pavērsiens ar cenu kritumu. “Mēs uzskatām, ka kokmateriālu cenas saglabāsies augstā līmenī līdz gada beigām. Ņemot vērā iepriekš teikto, ja daudzi cilvēki šoruden pārdos cirsmas un kokzāģētavas palielinās savus krājumus, tad, protams, cenas kritīsies,” raksta Danske Bank.

Faktori, kas var liecināt par tirgus izlīdzināšanos jau tagad

• Krievijas apjomi izzūd, radot līdzsvaru

• Kokzāģētavas sāk palēnināt ražošanu

• Ķīnas tirgus sāk palielināties

• Būvniecības nozarē prioritāte ir klimatam draudzīgi projekti ar augstāku koksnes izmantošanas īpatsvaru.

Faktori, kas liecina par turpmāku cenu kritumu

• Mēs vēl neesam saskārušies ar inflācijas efektu pilnā mērā

• Otrais krituma periods iestāsies, kad profesionālajā tirgū tiks pabeigti iesāktie projekti.

• Līdz ar ekonomikas lejupslīdi samazinās vides aizsardzības izpratne, un prioritāte tiek dota zemo izmaksu projektiem