Varbūt skanēs dīvaini, bet Krievijas sāktā kara kontekstā tapušais vēstījums neteic neko jaunu. Šeit nerunājam par Krievijas vai krievisko informācijas telpu, kas daudziem varētu būt nepatīkams vai sastāvējušamies pagraba gaisa smaržā tīts pārsteigums. Vārdu spēles un citāda izpratne, tīši un apzināti jaucot nacionālu ar nacismu, nepatiku ar naidu, domas ar rasismu, darbu mežā ar meža iznīcināšanu, Amazones un Indonēzijas mežus ar Latvijas siliem un damaksni, pietiekami sen redzama arī Latvijas sociālo un pat sabiedrisko mediju telpā. Sarakstu varētu turpināt, taču – vai ikvienam, kas gatavs aktīvi plosīties un kaut ko aizstāvēt, ir skaidrība, vai viņa it kā svaigā un pašpietiekamā iniciatīva gluži nejauši nesakņojas kaimiņvalsts (vai citās svešās) prātulās un rūpīgi izvēlētajos plānos. Stils nešaubīgi sakrīt. 

“Nacisms” vai “nacists” oficiālajā un sadzīviskajā Krievijas politikā un sabiedrībā ir līdzvērtīgs vārdam “nacionāls”. Jebkāda nacionāla kustība, kas iebilst vai pretojas, vai nevēlas tik asimilēta krieviskajā vidē vai telpā, tiek dēvēta par “nacistisku”. 

Ja esi ukrainis un runā ukrainiski, atbalsti ukraiņu valodu un kultūru, tas ir nacisms vai banderisms. Tas pats attiecināms uz citām tautām, piemēram, Krimas tatāriem, baltkrieviem (vai mariešiem, vai...). 

Jebkas, balstīts ukraiņu identitātē, kas atšķirīgs no krieviskā, tiek dēvēts par nacistisku, viss, kas krieviskajam ir līdzīgs, tiek dēvēts par “krievu” vai “krievisko”. Daudzu Krievijā mītošo acīs ukraiņi var būt vai nu krievi, vai nacisti. Citas iespējas nav.

Tātad Krievijas propaganda pauž, ka ukraiņiem nav tiesību pastāvēt un būt. Tā kā daudzu Krievijas iedzīvotāju izpratnē ukraiņi ir tie paši krievi, ukraiņiem nav kulturālu tiesību atšķirties vai pastāvēt, vai arī šie paši ukraiņi ir nacisti, kam pilnīgi noteikti nav morālu eksistences tiesību (jo nacistiem tādu nav). 

Pirms II Pasaules kara padomju Krievijas propaganda ukraiņus aprakstīja vai nu kā nodevējus (Mazepas vai Petļuras pēctečus), vai rūdītus bandītus. Kad ar Mazepas vai Petļuras piesaukšanu nebija gana, tika atrasts cits vārds – Bandera – ko izmantoja gana plaši, turklāt, pietiekami bieži gadījumos, kad ukraiņi vēlējās būt ukraiņi, ne vairāk.

Cīnoties pret izdomātu nacismu citu tautu izpildījumā, faktiski oficiālā Krievija un daļa tās sabiedrības demonstrē galēji labējus uzskatus un politiku, noraidot veselu nāciju, piemēram, ukraiņu, tiesības uz eksistenci. 

 

For Russian propaganda, “Nazi” equals to national; every national movement opposing to Russian assimilation, is called “Nazi”. Being Ukrainian, speaking Ukrainian language, supporting it, is already sign of "Nazism” or “Banderism”. Same with other nations, for example Crimean Tatars or even Belarusians. Everything in Ukrainian identity which is different from Russian, is called "Nazi”; all which is similar, is called Russian. In the eyes of Russians, Ukrainians can only be either a) Russians, or b) Nazi. This means that, for Russian propaganda, Ukrainians don't have a right to exist. Either they are Russians, thus having no cultural right to exist, or they are Nazi, thus having no moral right to exist. Before WWII Russian propaganda also portrayed Ukrainians as either a) traitors (Mazepa/Petliura followers) or b) cruel bandits. After Mazepa/Petliura they started using the image of Bandera, calling “Banderovtsy” every Ukrainian willing to stay Ukrainian. By fighting against “Nazism” Russians are actually displaying the worst forms of far-right Russian nationalism denying the right to existence to whole nations like Ukrainians. 
Ilustrācijai izmantots oriģinālmateriāla foto