No 2025. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Uzņēmēji par kārtējo birokrātisko slogu ir sašutuši, vienlaikus mājasdarbu izpilde ES līmenī kavējas.

Jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās Eiropas Savienības Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka ES tirgū varētu tikt realizēti vai no tā eksportēti produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju; tā plānots mazināt ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikrouzņēmumiem. Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Prasa atlikt

Eiropas Mežu īpašnieku konfederācija jau 2024. gada 25. martā kopīgā paziņojumā pieprasīja atlikt šīs regulas darbību un rast praktiskus risinājumus tās ieviešanai un darbībai pirms regulas stāšanās spēkā. Mežu īpašnieki, atbalstot regulas vispārējo mērķi, uzskata, ka jauno pārbaužu prasības neesot iespējams īstenot, jo kavējas pamatnosacījumu sagatavošana un šobrīd ir daudz praktisku neskaidrību. 24. septembrī notika Eiropas Komisijas sanāksme, kuras laikā paredzēts risināt līdz šim neskaidros jautājumus, tomēr joprojām nav skaidrs, vai un cik lielā mērā tas izdosies. Pēc regulas stāšanās spēkā Eiropas Komisija sāka gatavot pamatnosacījumus (tostarp valstu atmežošanas riska salīdzinošo novērtējumu un digitālo informācijas sistēmu) un praktiskus skaidrojumus par tām regulas daļām, kas joprojām ir atvērtas interpretācijai. Vairumā gadījumu dokumenti kavējas, savukārt, gadījumos, kad tie tika iesniegti, pēc iesaistīto domām, tajos iekļautās normas ir pārāk stingras un nepraktiskas. Eiropas mežu īpašnieki cer, ka viņu bažas tiks ņemtas vērā un aicinājums atlikt regulas darbību tiks uzklausīts. Pretējā gadījumā regulas ieviešana varētu nesasniegt mērķi līdz minimumam samazināt globālo atmežošanu, radītais birokrātiskais slogs būs nesamērīgs un kavēs mežu īpašniekus un citus tirgus dalībniekus ilgtspējīgi apsaimniekot savus mežus. Pašlaik joprojām turpinās spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā vai nu aizkavētu, vai pārskatītu Atmežošanas regulu. Neraugoties uz bažām, ko paudušas iesaistītās puses, Eiropas Komisija joprojām turpina virzienu uz regulas ieviešanu, kā iepriekš paredzēts, norādot, ka regulas stāšanos spēkā (tātad 2024. gada 30. decembrī) nevarēs atlikt.

Mājasdarbi nav izpildīti

Starptautiskās labākas zemes apsaimniekošanas organizācijas Preferred by Nature Baltijas reģiona tirgus un attīstības vadītājs Sandijs Lūkins norāda, ka līdz regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas, bet jautājumu joprojām ir daudz gan Eiropas Savienības, gan Latvijas līmenī.

“Lai arī lielo kompāniju un organizāciju vadība par jaunajām prasībām ir informēta, mazākajiem spēlētājiem bija, ir un, šķiet, arī būs daudz jautājumu par direktīvas prasību izpildi, jo vairāk, ja ES līmenī nav veikts valstu atmežošanas riska novērtējums un izstrādātas vadlīnijas regulas ieviešanai. Lai Latvijā nav oficiāli noteiktas par šī regulas prasību izpildi atbildīgās iestādes (nav šāda valdības lēmuma), Eiropas Komisijai ticis paziņots, ka Latvijā atbildīgā iestāde par koksni būs Valsts meža dienests. Attiecībā uz pārējiem produktiem – liellopiem, soju, kakao, kafiju – tas varētu būt Pārtikas un veterinārais dienests. Tas būtu loģiski un saprotami, jo abām iestādēm ir atbilstoša kompetence,” uz jautājumu par atbildīgajām iestādēm Latvijā norāda S. Lūkins. Viņš vērš uzmanību, ka Latvijā šo regulu lielākoties vērtē caur lauksaimniecības un mežsaimniecības prizmu, lai gan ļoti nozīmīgas prasības attiecas uz ražotājiem un tirgotājiem, kas strādā ar kafiju, kakao, soju, to produktiem, kā arī importē un pārdod automašīnu riepas, kurās ir dabiskais kaučuks.

“Galvenā problēma – šo produktu ražošanai daudzās trešajās valstīs tiek izcirsti meži un iekopti tīrumi. Lai šādu risku novērstu, ir tapusi regula, taču tādēļ, lai tā neattiektos tikai uz valstīm ārpus ES, šīs prasības tiek attiecinātas arī uz attiecīgo produktu audzētājiem un ražotājiem Eiropas Savienībā,” skaidro S. Lūkins.

Esošā kārtība prasībām atbilst

Latvijas mežu īpašnieki uz jaunajām prasībām raugās ļoti piesardzīgi, šādai pozīcijai pievienojas arī S. Lūkins, norādot, ka uzstādījumi ir skaidri, bet neskaidrs to praktiskās īstenošanas mehānisms.

“Teorētiski Latvijai ir jāatrodas zema riska atmežošanas valstu grupā, jo ir kontrolējošā iestāde – Valsts meža dienests, kas izsniedz apliecinājumu koku ciršanai un seko, vai teritorijās, kurās notikusi koksnes ieguve, tiek veikta meža atjaunošana,” atgādina S. Lūkins, piebilstot, ka būtiskākā atšķirība no pašreizējās informācijas, kas norādīta ciršanas apliecinājumā, ir attiecīgu koksnes ieguves vietu koordinātu norādīšana. “Daudzās valstīs nav kompetento iestāžu, kāda Latvijā ir VMD, arī ciršanas atļauju nav vai tā ir savdabīga paziņojuma formā,” atšķirību skaidro S. Lūkins. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā darbojošamies sistēma nodrošina legālu koksnes ieguvi un izslēdz atmežošanas riskus kā tādus.

Koordinātu labirinti

Šķiet, lielāko neizpratni regulas sakarā rada prasība norādīt koordinātas ES sistēmā, kura vēl nav nodota publiskai lietošanai, kaut arī daudzi meža nozares uzņēmumi jau saņem pieprasījumu no pircējiem par dalīšanos ar koordinātām un kokmateriālu izcelsmi. Sākotnējā sistēma paredzēja, ka koordinātu ierakstīšanai var būt nepieciešams pārveidotājs, taču VMD šo problēmu sola atrisināt, un meža īpašnieki papildus koku ciršanas apliecinājumam saņems datus ar koordinātām, kuras var lietot iepriekšminētājā ES sistēmā.

“Tas ir būtisks jautājums, jo koordinātas jāieraksta gan mežu īpašniekam par attiecīgās koksnes ieguves vietu, gan liellopu audzētājam par to, kādās teritorijās ganījies attiecīgais dzīvnieks,” skaidro S. Lūkins, atzīstot, ka koordinātu jautājumā ir vairākas būtiskas nianses. “Mazais meža īpašnieks, kas pārdod augošu koku cirsmu, var pilnvarot (piemēram, pirkuma – pārdevuma līgumā) mežizstrādes kompāniju ierakstīt attiecīgās koksnes ieguves koordinātas ES sistēmā, savukārt no attiecīgās cirsmas iegūto apaļkoku sortimenta pircēji saņem attiecīgās sistēmas referenci,” risinājumu skaidro S. Lūkins. Viņš gan piebilst, ka meža īpašniekam pašam būtu jāievada koksnes ieguves cirsmas koordinātas, ja īpašnieks vēlēsies pārdot jau gatavu apaļkoksnes sortimentu.

“Koksnes ieguve Latvijā notiek tikai ar atbilstošu VMD apliecinājumu koku ciršanai, kas ir izsekojams. Tas nozīmē, ka konkrētās koksnes ieguves vieta ir zināma. Vienīgā novitāte – būs jāpievieno ģeogrāfiskās koordinātas,” turpina skaidrot S. Lūkins. Iespējams, sarežģītāk būs ar koksnes ieguves koordinātu norādīšanu izlases cirtē, salīdzinot ar kailcirti. Tiesa gan, varot būt tā, ka šajā gadījumā varēs ievadīt visa īpašuma koordinātas. Šādā gadījumā būs jāpievērš uzmanība, norādot tās teritorijas, kurās atļauta saimnieciskā darbība, un neiezīmēt to īpašuma daļu, kurā mežizstrāde nav pieļaujama. Vēl ir jautājums par lauksaimniecības zemes apaugumu, kas novākts no grāvjiem, lauksaimniecības zemēm, un attiecīgajām koordinātām.

“Iespējams, nepieciešamība norādīt koordinātas vislielākās problēmas un galvassāpes varētu sagādāt liellopu pārdevējiem, jo īpaši mazajiem, teiksim, viena bullīša pārdevējiem, lai norādītu, kur tas ganījies. To var risināt ar Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecībā izmantojamajām zemes kartēm un atbalstam pieteiktajām platību koordinātām,” tā S. Lūkins. Galu galā, viņaprāt, šodien ir arī mobilās ierīces ar pietiekami precīziem GPS uztvērējiem, no kurām, piemēram, Google kartē attiecīgās koordinātas var nolasīt.

Lielajiem jāpārbauda mazie

Lai arī mazajiem uzņēmumiem paplašinātās regulas prasības jāspēj izpildīt no 2025. gada 1. jūlija, tomēr, tā kā tie savus izstrādājumus lielākoties piegādā lielajiem uzņēmumiem, pēc S. Lūkina teiktā, lielajiem uzņēmumiem būs jāveic dokumentāra izsekošana un jāpārliecinās par konkrēto industriālo produktu vai izejvielu ieguves vietu, proti, ka tā nav tikusi atmežota. Izskan bažas, ka lielie uzņēmumi varētu vienkārši nevēlēties iegādāties produktus no nelielajiem, lai nerastos problēmas, tādējādi varētu notikt tirgus pārdale. Regula paredz, ka uzņēmumiem ir jāveic riska novērtējums katram produktam, lai noskaidrotu iespējamo risku neatbilstībai regulas prasībām, kā arī jāmazina riski, veicot neatkarīgus apsekojumus/auditus, vācot papildu dokumentāciju vai sadarbojoties ar piegādātājiem, kā arī jāveic visaptverošs riska novērtējums, kurā ņemts vērā, vai preces ir ražotas saskaņā ar piemērojamiem vietējiem tiesību aktiem, vienlaikus nepārprotami ievērojot pamatiedzīvotāju brīvas piekrišanas principu. Šo prasību mērķis ir garantēt, ka preces, ko ieved ES tirgū, nav iegūtas no zemēm vai teritorijām, kurās kopš 2020. gada 31. decembra ir notikusi meža degradācija vai atmežošana.

Augusta vidū Fairtrade International aicināja Eiropas Komisiju ņemt vērā radušos situāciju, ka gaidāmais likums par cīņu pret atmežošanu kaitēs mazajiem ražotājiem. Fairtrade International paziņoja, ka tā ir “ļoti norūpējusies”, ka daži ražotāji “tiktu izslēgti no iespējas piedalīties Eiropas tirgū vai izstumti no piegādes ķēdēm ne tāpēc, ka viņi saimnieko uz atmežotām zemes platībām, bet gan tāpēc, ka viņiem būs grūti identificēt, apkopot, pārvaldīt un iesniegt vajadzīgos datus”. Organizācija aicināja EK “novērst regulas trūkumus un palīdzēt miljoniem apdraudēto mazo lauksaimnieku”.

Būs arī ieguvumi

Šobrīd joprojām ļoti aktuāls ir jautājums par Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes koksnes izstrādājumu nonākšanu Eiropas tirgū. “Bieži vien produktam, kas it kā ražots, piemēram, Ķīnā, patiesībā ir ar Krievijas izcelsmi. Ir apturētas jau neskaitāmas šādu produktu plūsmas, taču teju ik dienu tiek atvērti jauni uzņēmumi, un šādas darbības turpinās. No tā negodīgas konkurences dēļ cieš ne tikai mūsu uzņēmumi, bet, iegādājoties šādas izcelsmes produktus, Eiropas pircēji maksā par karu Ukrainā, par to nemaz nenojaušot,” atzīst S. Lūkins. Viņaprāt, tieši šajā kontekstā Atmežošana regula var būt ļoti noderīgs rīks šādu plūsmu apkarošanā, jo Eiropas valstu kontrolējošām iestādēm būs iespēja izsekot un attiecīgi rīkoties. Tiesa gan, tas var nebūt tūlītējs risinājums.

Ministrs: EK jāatzīst izgāšanās

“Atmežošanas regulas ieviešana ir nopietna Eiropas Komisijas izgāšanās, jo regula ir pieņemta, bet Eiropas Komisija nav paveikusi visus nepieciešamos darbus, lai regula varētu tikt iedarbināta,” situāciju vērtē zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijā attiecībā uz atmežošanu ir ļoti stingrs normatīvo aktu regulējums, turklāt, meža zemes pārvēršana (transformēšana) lauksaimniecības zemē teju nav iespējama, tieši pretēji – Latvijā ir lauksaimniecības zemes, kurās ir izaudzis mežs. “Par kādu atmežošanu varam runāt Latvijā, ja pagājušā gadsimta 20. gados mežs pie mums bija aptuveni 25% teritorijas, bet pašlaik jau vairāk nekā 52%, tuvu 53%?” retoriski jautā A. Krauze. Viņaprāt, nav īsti atbilstoši situācijai, ja ES dalībvalstis ziņos konkrētajā sistēmā, bet trešajās valstīs attiecīgos datus iegūs ar satelīta palīdzību. Regula izstrādāta plašākā Eiropas un pasaules kontekstā, kur daudzās valstīs ir problēmas ar mežu zemju transformēšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai vai lopu audzēšanai nepieciešamajās zemēs.

“Diemžēl risinājumi atmežošanas novēršanai ir aizgājuši nepareizajā virzienā – jaunu birokrātisko šķēršļu (apgrūtinājumu) ieviešanā Eiropas ražotājiem, kaut mērķis bija cīnīties pret atmežošanu globālā līmenī,” secina A. Krauze. Viņš atzīst, ka Eiropā ir IT sistēma, kurā paredzēts uzkrāt attiecīgos datus, taču tā pilnībā nav prezentēta, nav apstiprinātas vadlīnijas u.tml., tāpēc vienīgais risinājums ir mainīt – pārcelt regulas ieviešanas termiņu. “Latvijā jau ir labas IT sistēmas, mēs varēsim dot attiecīgus datus, kad Eiropas Komisija būs paveikusi savus mājasdarbus,” uz jautājumu par Latvijas iespējām iesniegt prasītos datus atbild A. Krauze.