Sākoties 2024. gadam, daudz uzmanības tiek pievērsts Eiropas Komisijas priekšlikumam par līdz 2040. gadam sasniedzamajiem klimata mērķiem (tiks publiskots februārī). Priekšlikuma publiskošana notiek laikā, kad “zaļās politikas” jomā parādās arvien vairāk un vairāk pretrunu un kad līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā atlikuši vien daži mēneši. EK plānotie mērķi klimata jomā līdz 2040. gadam uzskatāmi par starpposmu starp Eiropas Savienības 2030. gada un 2050. gada klimata mērķiem. Kā zināms, 27 ES dalībvalstis cenšas pārvērst Eiropu par pirmo klimatneitrālo reģionu pasaulē. Decembrī ES aktīvi strādāja pie šī mērķa sasniegšanas gan pašu mājās, gan arī ārvalstīs. Briselē tika panāktas provizoriskas vienošanās par virkni tiesību aktu, lai palīdzētu Eiropai pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku, tostarp tiesību aktiem par elektroenerģijas tirgus reformu, ēkām un videi draudzīgu transportu. Pasaules mērogā Eiropas Savienības spēki aktīvi iesaistījās COP28 konferencē, izvirzot stingru nostāju attiecībā uz fosilo resursu turpmāku izmantošanu. Galu galā COP28 kļuva par pirmo starptautisko plaša mēroga pasākumu, kura noslēgumā tika uzsvērts fosilo resursu jautājums, attiecīgi noformējot secinājumus.
Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi
Par klimata mērķiem līdz 2040. gadam
Paredzams, ka Eiropas Komisija 6. februārī publicēs plānu 2040. gada klimata mērķiem. ES jau ir izvirzījusi pienākumu līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas par 55% un mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles neto emisijas. Nosakot uzdevumu līdz 2040. gadam, tas būs kā starpposms iepriekš noteiktajiem mērķiem. ES Zinātniskā konsultatīvā padome ir uzstādījusi augstu latiņu, norādot, ka mērķim ir jābūt 90-95% neto emisiju samazinājumam, pamatojoties uz 1990. gada līmeni. Šī padome ir arī brīdinājusi, ka bez turpmākas rīcības ES neizdosies sasniegt savus mērķus klimata jomā, tostarp klimata neitralitātes mērķi līdz gadsimta vidum. Gan Eiropas Zaļā kursa vadītājs Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič), gan ES klimata politikas vadītājs Vopke Hekstra (Wopke Hoekstra) Eiropas Parlamentā notikušajās sanāksmēs uzsvēra, ka viņi “aizstāvēs” vismaz 90% samazinājumu. Šo mērķi atbalstīja arī Dānija, Bulgārija un Polija. Paredzamais priekšlikums, visticamāk, būs pēdējais “lielais” paziņojums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tas varētu palīdzēt virzīt nākamās Komisijas darbu.
Oglekļa dioksīda piesaistīšana
Dienā, kad Eiropas Komisija plāno publiskot priekšlikumu par 2040. gada klimata mērķiem, tā publicēs arī “paziņojumu par oglekļa dioksīda emisiju pārvaldību rūpniecībā”, kas faktiski ir nesaistošs rīcības plāns. Līdztekus emisiju samazināšanai, Eiropas Savienībai ir jāpastiprina centieni, lai paralēli fosilo resursu izmantošanai no atmosfēras piesaistītu vai uztvertu oglekļa dioksīdu, sasniedzot attiecīgu mērķi – līdz 2050. gadam visas emisijas novērst ar līdzvērtīgu CO₂ piesaisti. Saskaņā ar Bloomberg datiem, atbilstoši šiem plāniem Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam katru gadu būs jāpiesaista līdz pat 450 miljoniem tonnu CO₂ – tas ir aptuveni tikpat, cik lielas ir Eiropas dalībvalstīs šobrīd esošo ēku radītās tiešās CO₂ emisijas. Projektā norādīts, ka ES enerģētikas nozarei vajadzētu piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus tonnu CO₂, bet vēl 100-200 miljoni tonnu būtu jāpiesaista tieši no atmosfēras.
Politikas virzītājspēks
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir laiks, lai pabeigtu vairāku svarīgu Eiropas Zaļā kursa “puzles” elementu izstrādi. Beļģija, kas 1. janvārī pārņēma ES Padomes prezidentūru, steidz pabeigt sarunas par Eiropas tīro tehnoloģiju ražošanas veicināšanu ar Net Zero Industry Act, kā arī par oglekļa dioksīda piesaistes sertifikāciju un noteikumiem, kas palīdzēs samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu. Sarunas starp Eiropas Komisiju, ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu (tiek sauktas arī par trialogu) par Neto nulles rūpniecības aktu notika 22. janvārī, savukārt diskusijas par iepakojumu plānotas 5. februārī. Vēl oficiāli jāparaksta daži pagaidu nolīgumi, tostarp Dabas atjaunošanas likums un Ēku energoefektivitātes direktīva. Parasti tas ir visai vienkārši paveicams, lai gan dažkārt var izraisīt nopietnus strīdus.
Politiskais klimats sakarst…
Eiropas Savienība gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks no 6. līdz 9. jūnijam. Brisele sāk “pāriet uz priekšvēlēšanu kampaņas darba režīmu”. Tas notiek laikā, kad zaļās tēmas Eiropas Savienības dalībvalstu ieskatā kļūst arvien pretrunīgākas. Daudzviet, piemēram, Vācijā, pieaug nemieri saistībā ar Zaļo kursu un dažu lauksaimniecības nozarē īstenoto politiku vājināšanos. Saistībā ar valdību centieniem samazināt slāpekļa emisijas protesti notika arī Beļģijā un Nīderlandē. Daži ES tiesību akti, piemēram, Dabas atjaunošanas likums, jau ir nonākuši strīdu krustugunīs. Tomēr par lielāko daļu ES tiesību aktu, ko plānots pieņemt šajā EP pilnvaru termiņā, ir panākta vienošanās, atstājot maz iespēju kaut ko mainīt līdz vēlēšanām. Vēl gan nav zināms, kā pretestība pret zaļo politiku ietekmēs šo tiesību aktu īstenošanu. Tāpat tas var ietekmēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas, savukārt, noteiks, kurš turpmākajos gados iegūs balsu vairākumu un vadošos amatus Eiropas Savienībā, tā, iespējams, ietekmējot zaļo politiku nākamajā pilnvaru termiņā.
Jaunākā informācija par ES politikas veidošanu – kopsavilkums par decembri
COP28. Nozīmīgākais notikums decembrī bija COP28 sanāksme par klimata pārmaiņām, kas kļuva par pirmo sanāksmi, kuras noslēdzošajos secinājumos tika minēta pāreja no fosilo resursu izmantošanas. Eiropas Savienība, ko pārstāvēja tās Klimata politikas vadītājs Vopke Hekstra un Spānijas ekoloģiskās pārejas ministre Terēza Ribera (Teresa Ribera), stingri uzstāja uz vērienīgiem mērķiem un atteicās pieņemt sākotnējo, “vieglāko” tekstu. COP28 noslēguma secinājumos ir iekļauti ES atbalstītie mērķi, tostarp trīskāršot atjaunojamo energoresursu jaudu, divkāršot energoefektivitāti un, kas ir ļoti svarīgi, atteikties no fosilajiem resursiem. Eiropas Klimata politikas vadītājs V.Hekstra nosauca šo dokumentu par “fosilo izejvielu izmantošanas beigu sākumu”.
Jauni tiesību akti, par kuriem panākta vienošanās
Decembrī Briselē tika panākta pagaidu vienošanās par virkni jaunu tiesību aktu, kas ir daļa no Eiropas zaļās ekonomikas tiesību aktiem, piemēram, elektroenerģijas tirgus reformu, kuras mērķis ir veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un stabilizēt cenas. ES Ēku energoefektivitātes direktīvā risināts jautājums par būvniecību. Ar Rūpniecisko emisiju direktīvu tika aktualizēta tēma par rūpniecisko iekārtu, tostarp intensīvo lopkopības fermu, emisijām. Politiķi vienojās arī par kopēju iekšējā tirgus noteikumu izstrādi atjaunojamajiem energoresursiem, dabasgāzēm un ūdeņradim. Nozīmīgi panākumi tika gūti arī transporta jomā – tika panākta vienošanās par autotransporta līdzekļu (Euro 7) emisiju robežvērtībām un arī par pārrobežu transporta infrastruktūras uzlabošanu. Janvārī tika panākta vienošanās par jaunām darbībām, lai samazinātu lielas noslodzes transportlīdzekļu radītās emisijas. Visi iepriekšminētie pasākumi vēl ir jāapstiprina, pirms tie kļūst par tiesību aktiem.
Pagarināti ārkārtas pasākumi.
Decembrī ES enerģētikas ministri pagarināja to ārkārtas pasākumu darbības termiņu, kas pieņemti, lai risinātu strauji augošo enerģijas cenu problēmu un atbrīvotu Eiropas ekonomiku no Krievijas fosilā kurināmā atkarības. Tie ietver gan atļauju paātrinātu izsniegšanu atjaunojamajiem energoresursiem, gan gāzes cenu ierobežojumu un kopīgu gāzes iepirkšanu. Cenas, tomēr, nekad nav bijušas tik augstas, lai varētu piemērot to ierobežojumu. Vācijas enerģētikas nozares asociācijas BDEW vadītāja Kerstina Andreae (Kerstin Andreae) brīdināja, ka iejaukšanās tirgū varētu radīt negatīvas sekas. Lēmumam pagarināt ārkārtas pasākumu termiņus seko arī vienošanās par dabasgāzes pieprasījuma samazināšanu.
https://www.cleanenergywire.org/newsletter/clew-weekly-dispatch-eu