Autors: Zemeunvalsts.lv

Inventarizācija inventarizācijai

Intervija ar Aināru Lupiķi, mežzinātnes institūta “Silava” zinātnisko asistentu

Runājot par t.s siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) un situāciju Latvijā - spīdoši neizskatāmies. Sliktākā lieta: vērojama tendence situācijai pasliktināties (emisijām palielināties) - tieši zemes izmantošanas sektorā. Ja skatāmies, piemēram, enerģētiku vai citus sektorus – tur situācija ir stabila. Aplūkojot situāciju kopumā, jārod skaidrība – kāpēc emisijas pieaug. Viens no iemesliem ir vienkāršs – Latvijā ir nelīdzsvarota mežaudžu vecuma struktūra – pieaugušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvars ir pārāk liels!

Kas še būtu darāms? Vai ir kāds plāns, metode vai ideja?

Pareizās atbildes, ko darīt šai situācijā, nav. Viss atkarīgs no sasniedzamajiem mērķiem un tā, ko vēlamies. Ja mērķis (vēlme) ir dabas aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība vien – mežus varētu izmantot (cirst) mazāk. Ja plānos ir ilgtspējīga attīstība un mežsaimniecība – viss ir kārtībā! Bet - ja mērķis ir ilgtermiņā uzlabot situāciju klimata jautājumā – noteikti varam mežus izmantot vairāk! Runājot par SEG inventarizāciju, attiecībā uz mežiem vērojama īpatnēja lieta – lai ilgtermiņā klimata jautājumos Latvija “izskatītos labi”, īstermiņā mēs kaut kādā mērā “cietīsim”. Lai ilgtermiņā “izskatītos labi”, mežos nepieciešams izlīdzināt vecuma struktūru – tas ir vienīgais, ko varam darīt! Ja lemjam šādi un strādājam pie vecumstruktūras izlīdzināšanas, jārēķinās ar ciršanas apjomu palielināšanu.

Vai ir kādi aprēķini, cik daudz vai par cik daudz mums ir veco mežaudžu vai sabrūkošo mežaudžu?

Nebūtu pareizi še lietot vārdu “sabrūkošas”, jo šādu mežaudžu īpatsvars Latvijā ir krietni mazāks. Jārunā par pieaugušām un pāraugušām mežaudzēm. Klimata jautājumu kopskatā audzei nav jābūt sabrukšanas stadijā, lai tā tāpat nedotu maksimālo labumu. Piemēram, ja priede ir vecāka par 140 gadiem, tās pieaugums samazinās, eglei šis vecums būs mazāks. Protams, daudz kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem. Ja parēķina, mums būs ap 250 mlj m3 koksnes (meža), kas ietilpst “pieaudzis vai pāraudzis” kategorijā (ap 1/3 koksnes resursu Latvijā). Šie skaitļi jāskatās uzmanīgi, jo runājam par kubikmetriem! Ja skatītos meža platības, tas ir mazāk nekā 1/3.

Vēlos piebilst, ka neesmu galēju uzskatu vai viedokļu piekritējs, domāju, ka vienlaikus jāstrādā gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan nedrīkstam aizmirst klimata jautājumus. Zelta vidusceļš!

Purvi. Cik varēja dzirdēt raidījumā Latvijas Radio, pētījumi (mērījumi) tikai veikti Latvijas purvos.

Realizējām LIFE REstore projektu, kur ieguvām pretrunīgus rezultātus. Veicām mērījumus gan platībās, kur notiek kūdras izstrāde, gan platībās, kas teorētiski ir cilvēku maz ietekmētas. Ja skatāmies iegūtos rezultātus, kopumā no cilvēka maz ietekmētiem purviem emisijas ir lielākas. Protams, te nepieciešama sīkāka analīze, lai saprastu – kāpēc tā ir un vai tas patiesi tā ir. Skaitļi nav absolūti! Zināma nojausma ir radusies, kas atspoguļojas arī datos un rezultātos. Ja analizē mērījumu rezultātus, lielākas emisijas t.s. dabiskajos purvos vērojamas tur, kur jūtama kaut kāda (kaut neliela) saimnieciskās darbības ietekme. Piemēram, Laugas purvs, kur tagad ir aizdambēti grāvji, un ir atjaunots un stabilizēts ūdens režīms. Tas ir viens no vecajiem, augstajiem purviem, ko ietekmējusi cilvēka darbība. Salīdzinot ar citiem augstajiem purviem, kur cilvēka darbība (ietekme) vērtējama kā mazāka, Laugas purvs mērījumos “deva” lielākas emisijas. Te ir būtiska nianse – mērījumi rāda, ka emisijas no maz ietekmētajiem purviem ir lielākas, bet – kā precīzi noteikt un zināt, cik daudz vai maz šie purvi ir tikuši ietekmēti. Viens no svarīgiem aspektiem izvēlē – kurā purvā veikt mērījumus - bija ērta piekļuve, lai nav kājām jāmēro gari ceļa gabali. Ceļi un šosejas purvu tuvumā – tā ir uzskatāma par ietekmi vai nav. Piemēram – Vangažu purvs, ko var redzēt no Rīgas-Siguldas šosejas. Otrs – Kazu purvs, kam šosejas tuvumā nav, bet ir grants ceļš, kur pāris minūtēs pa vienai mašīnai aizbrauc. Nākas secināt, ka infrastruktūra, kas ierīkota, sabūvēta purvu tuvumā kaut kādi tos ietekmē gan! Tāpēc mēs pārliecināti un droši, nešauboties, nevaram teikt, ka izstrādātos purvos noteikti emisijas ir mazākas nekā neskartajos, lai arī mērījumi to rāda. Tik vienkāršoti nevar secināt! Izvēlētie purvi ir cilvēka maz ietekmēti, bet kaut kāda ietekme tomēr ir jūtama. “Maz” nenozīmē to pašu, ko “nekas”!

Laugas purvs – vai to mēģina atjaunot?

Jā! Laugas purvā arī notiek aktīva kūdras ieguve (apmēram ¼ purva platības). Daļā purva izstrāde ir galā, tur tiek audzētas dzērvenes, vēl citā daļā nekas nenotiek. Savulaik nosusināta tika arī tā purva daļa, kur nekāda darbība nenotika. Tagad tur grāvji ir aizdambēti un gruntsūdens līmenis ir pacelts.

Runājot par LIFE REstore projektu, piemin arī Vāciju, Franciju. Klimats, apstākļi šais valstīs un Latvijā tomēr atšķiras. 

Jūtami atšķiras! Atbilde uz jautājumu paslēpta terminā “mērenā josla”! Vācija, Francija un Latvija atrodas mērenajā joslā, tas nekas, ka klimats šais valstīs ir atšķirīgs. SEG inventarizācija ir veidota (būvēta), vadoties no principa: labākais, kas mums pieejams. Ja informācija ir slikta, tā tāda ir, un tādi būs rezultāti. Kā cilvēks, kas piedalījies pētījumos un datu apstrādē, varu teikt, ka SEG inventarizācija ir zinātniski visai nekorekta. Ne vien tālab, ka mēs izmantojam (mums jāizmanto!!!!) Vadlīnijas, kas satur mūsu klimatam neatbilstošus koeficientus, bet – piemēram – Lietuva emisijas no mežiem nosusinātās platībās nerēķina vispār. Varbūt pēdējā inventarizācijā kas ir mainījies, bet līdz šim šādu aprēķinu kaimiņiem nav bijis! Lai arī lietuviešiem tas būtu jādara! Un – vērojama nudien absurda situācija – mūsu un lietuviešu SEG inventarizācijas salīdzina!

Vēl viena SEG inventarizācijas nianse – jebkuras emisijas var aprēķināt atbilstīgi trim precizitātes līmeņiem. Pirmais līmenis – tiek izmantota tikai Vadlīnijās pieejamā informācija – parasti tas notiek gadījumos, ja nav izstrādātas nacionālās vadlīnijas vai kritēriji. Otrais līmenis – vietējā mērogā veidoti, radīti emisiju faktori, kas Latvijā tagad ir (nosusināto purvu emisiju līmeņa aprēķinos varētu izmantot šos – otrā līmeņa aprēķinus). Trešais līmenis – tiek izmantoti dažādi modeļi. Kāpēc tas ir svarīgi? Piemēram, Somijā emisijas no nosusinātajām organiskajām augsnēm rēķina, pamatojoties uz trešo līmeni, liela daļa pārējo Eiropas valstu izmanto pirmo līmeni. Te vietā būtu salīdzinājums svarcelšanā – 100 kg smagu spēkavīru salīdzināt ar 60 kilogramīgu…

Tostarp nevaru teikt, ka mēs savā pētījumā būtu ieguvuši tik kardināli atšķirīgus rezultātus, kas nebūtu zināmi un pārsteigtu Eiropu. Cits jautājums – mūsu dati krietni atšķiras no skaitļiem, kas iegūti Centrālajā un Rietumeiropā. Viss jaunais, ko mēs Latvijā izmantojam un pielietojam SEG inventarizācijā, tiek vērtēts. Parasti mūsu metodes un veikumu akceptē. Protams, var būt lūgumi precizēt, var būt iebildumi, bet – ja mēs paši varam pamatot, viss ir kārtībā!

Cik korekta ir šāda atšķirīgos aprēķinos gūta informācija un cik nopietni ir salīdzināt dažādas valstis, kas izmantojušas dažādas aprēķinu vai mērījumu metodes?

Informācija ir ļoti aptuvena! SEG inventarizācijā skaitļi itin bieži tiek pārrēķināti. Piemēram, pirms 10 gadiem no mežiem un lauksaimniecības zemēm nosusinātās platībās tika ziņoti vieni skaitļi, piecus gadus vēlāk ziņojumā parādās 7-8 reizes lielāki rādītāji. Dabā mainījies nav nekas! Ir mainījušās vadlīnijas un aprēķina principi! Jāsaprot, ka tas, ko redzam SEG inventarizācijā attiecībā par zemes izmantošanu, var mainīties. Mēs nevaram apgalvot, ka valsts politika ir klimatam nedraudzīga vai tamlīdzīgi! Uzskatu, ka pēc SEG inventarizācijā iegūtajiem skaitļiem šādu apgalvojumu izteikt būtu aplami!

Kā pašam kā pētniekam ir sajūta par situācijas atspoguļojumu sabiedrībai?

Ja skatāmies vienkāršoti, temperatūras paaugstināšanās meža nozarē “neko lielu” neietekmē. Protams, ir zināmi riski, kā vienmēr, piemēram, iespējamas kukaiņu invāzijas, skujkoku īpatsvara samazināšanās – tos var pamazām nomainīt dižskābardis, kā koksne arī ir kvalitatīva. Lauksaimniekiem ir savādāk. Bet – ja mēs lielas problēmas nemanām, piemēram, Āfrikā, Dienvideiropā tas var būt ļoti nopietni.

Vai pētījums par emisijām tiks turpināts?

Nākotnē gatavojamies SEG jautājumus skatīt sīkāk tieši mežsaimniecībā. Piemēram, kāda ir mežsaimniecības pasākumu ietekme uz SEG emisijām kūdrājos? Viens no virzieniem ir pētīt, kā augsne ietekmē koka spēju piesaistīt CO2. Skatīsimies dažādus apstākļus, kas ietekmē emisijas, piemēram, kāpēc dzērveņu plantācijās emisijas ir “šādas”, bet citur tās atšķiras. Vai tās ietekmē baktērijas, augsnes rādītāji utt. Protams, centīsimies aizpildīt baltos laukumus SEG inventarizācijā – mums to ir pietiekami daudz!

Vai var teikt, ka inventarizācijai pašai vajag inventarizāciju?

Tas jau daļēji notiek! Ik gadus reizē ar rezultātiem ir jāziņo inventarizācijas uzlabojumu plāns! Mēs labi zinām t.s. “vājās vietas” un apņemamies nākamajā reizē šo to uzlabot vai mainīt.

Kāda ir pētnieku sadarbība ar VARAM?

Aktīva. Gribu gan sacīt, ka ministrijā bieži vien par kādu jautājumu dažādiem cilvēkiem ir ļoti dažādi viedokļi. Publiski gan izskan vēsts no viena cilvēka, bet tas arī nereti ir viena cilvēka viedoklis.

Mums kā zinātniekiem skaļāk būtu jāstāsta un jārunā par savu paveikto – jautājums – vai mēs to gana labi protam…

Studijas Tartu universitātes doktorantūrā. Mazliet par tām…

Tartu universitātē ir ļoti augsts līmenis. Man pašam liekas, ka svarīgs faktors ir starptautiskums tā labākajā nozīmē – tur mācās studenti no visas pasaules. Lai tiktu doktorantūrā Tartu, jāiztur konkurss! Konkurss ir nopietns! Tiek labākie. Ja, piemēram, LLU maģistrantūrā jūti, ka vienam otram kolēģim trūkst motivācijas, Tartu tā nav! Otra lieta – starptautiskie kontakti. Studēju ģeogrāfijas fakultātē, kam ir sadarbība ar zinātniekiem Somijā, Francijā, Zviedrijā, zināšanu apmaiņa ir nepārtraukta. Ir iespēja piedalīties kopējos projektos, ir iespēja publicēties zinātniskajos izdevumos (citējamība). Mana tēma ir tieši saistīta ar SEG emisijām un kūdrāju apsaimniekošanu. Trešais – Tartu ir lielāks finansējuma apjoms, ja esi izpildījis visus kritērijus, doktorantūrā saņem nedaudz vairāk par tūkstoti eiro. Latvijā doktorantam ir jāstudē un jāstrādā pilna laika darbs, Tartu tu studē!

Finansējums būtu pirmais, kas nepieciešams Latvijā augstskolu līmeņa celšanai. Otrs – kvalificēti, zinātnē un pasaules apritē iesaistīti mācībspēki.

01.04.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru