Kāds būs “dabas skaitīšanas*” rezultāts?

Dr. Konstantīns Križankevičs | 17.04.2020

Tā dēvētā "dabas skaitīšana" lēnām tuvojas finišam (8. aprīlī tapa ziņots par 4. sezonas atklāšanu). Tās iespējamās sekas nav nedz apjaušamas, nedz prognozējamas. Šī pasākuma iespējamā ietekme uz cilvēku dzīvi Latvijas laukos un iespējām arī turpmāk saimniekot savā zemē patlaban nav nosakāma. To apzināti izvairās prognozēt un komentēt arī projekta autori, organizētāji un dalībnieki.

Pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā vēl tikai runāja par dabas vērtību inventarizācijas nepieciešamību, viens no būtiskākajiem izskanējušajiem argumentiem bija: “neviens nezina, kas mums mūsu zemē ir!” Tāda Nezinīšu zeme un valsts, jo daudzi kaut ko nezina...

Lai nezināšanai darītu galu, “cienījamas”, apaļas summas tika atvēlētas dabas inventarizācijai. Turklāt, šo procesu sākot, neviens, diemžēl, neatbildēja vai nevēlējās atbildēt: ko darīsim vai kas tiks darīts, kad dabas vērtības būs inventarizētas. Jā, dažas ne pārlieku skaļas balsis pieprasīja skaidru atbildi! Tās vietā skanēja: “Vispirms saskaitīsim, tad lemsim…” Dažu minēto balsu īpašnieki (atbilžu gribētāji) gan kurnēja un prognozēja, ka sākotnēji nekaitīgais un miermīlīgais "dabas skaitīšanas" pasākums pārvērtīsies kārtējā liegumu iniciēšanas pasākumā pret mežu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem. Savukārt, "dabas skaitītāji" un “dabas draugi” šos “nejēgas” un “nesaprašas” bargi kaunināja vietā un nevietā. Laikam ritot, lēnām tuvojas X stunda – brīdis, kad "dabas skaitītāji" savus darbus “uzliks uz paplātes”! Jau parādījušies pirmie interesantie signāli, ko līdz šim padarītais varētu nozīmēt. Tā nesen kāda neliela zemes pleķa un mājas īpašnieks saņēma vēstuli no "dabas skaitītājus" komandējošās iestādes. Vēstulē bija ziņa, ka mājas pagalmā, kurš pirms vairākiem gadiem remontdarbu dēļ ticis izrakņāts, dabas skaitītājs atradis Eiropas mēroga retumu. Vēstulē tika jautāts, vai remontdarbu “rakumi” joprojām ir “sveiki un veseli, un neskarti”. Saimnieks apstulbis vērās rakumos mājas pagalmā un nevarēja saprast – priecāties vai raudāt. Šāds brīnums – dabas vērtība izrakņātā pagalma bedrēs – jau vien ir sensācijas vērts, tikai, vai tas nozīmē, ka tagad izrakņātajam pagalmam saimnieks ar ģimeni pāri iet nevarēs, nemaz nerunājot par šo rakumu nolīdzināšanu vai zāliena sēšanu un pļaušanu? Savās pārdomās vēstules saņēmējs dalījās ar vietējās apkaimes korifeju, kas, atceroties pasaules kara gadus, ieteica: “Nolīdzini pagalmu, citādāk savā īpašumā tapsi iebūvietis, nevarēsi ne šo, ne to un arī pārdot nevienam neizdosies, jo kam gan vajadzīga būda laukos ar izrakņātu pagalmu, kurā mīt kaut kāds Eiropas retums, kura mieru neviens nedrīkstēs traucēt!” Savukārt, jaunā paaudze ieteica pilnīgi pretējo, jo tādējādi uz attālo nostūri, viņuprāt, plūdīšot tūristu pūļi no Eiropas un par ieeju un iebraukšanu īpašumā atliks vien iekasēt naudu. Tiesa gan, šādā scenārijā būtu nepieciešams, lai saimnieks pats šo dabas retumu izrakņātajās pagalma bedrēs spētu atrast, savām acīm saredzēt un glaunu žestu parādīt visiem interesentiem! Bet, tavu neražu! "Dabas skaitītājs" nekādi nebija pierunājams (pat izmēģinot dažādus stimulatorus – motivatorus) atbraukt un saimniekam parādīt, kas tas Eiropas mēroga dabas brīnums ir! Atteikuma pamatojumā rakstīts: “Man nekas nav jārāda, viss ir attiecīgi fiksēts un – sveiki!” "Dabas skaitītāja" atteikums sarūgtināja jau domās it krāšņi uzzīmētās tūrisma sapņu pils autoru, un viņš nolēma visus rakumus un peļķes fotografēt un uzņemt video. Par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību cilvēkam ar biologa diplomu tika lūgts paraudzīties, kurš tas svarīgais augs vai veidojums ir. Biologa atbilde bija nepielūdzama: “Šitās mantas visā apkaimē ir vai cik, bet vai kāds no te augošajiem ir retums visā Eiropā, viņam neesot ne jausmas!” Mūsu valsts – Latvija – ir kā acīmredzamu, kaut pirmajā acu uzmetienā neticamu brīnumu vieta, jo citviet, it īpaši attīstītajās valstīs, šādi dabas brīnumi (kas Latvijā ir ik uz soļa) ir kļuvuši par retumu, bet jautājums: vai par to jācieš tiem, kuri dzīvo līdzās tiem, vai tiem, kuriem to vairs nav?

Jautājums: “Ko Latvija darīs ar "dabas skaitītāju" iegūtajiem datiem?”, paliek atklāts. Nebūsim naivi,– iztērējot miljonus un ieraugot Eiropas mēroga “unikālas” dabas vērtības, tās noteikti neatstās zemes īpašnieku pārziņā – dariet ko gribiet. Tā noteikti nebūs! Kā būs? To rādīs tuvākie divi gadi! Šai jautājumā jāņem vērā Eiropas pasludinātais “grean deal”, komplektā ar visa veida “zaļināšanu” – gan nodokļos, gan transportā, gan lauksaimniecībā, gan cilvēku paradumos. Šādā kontekstā diez vai Latvijas valdība, lai kāda tā būtu un kādi politiskie spēki to veidotu, spēs pateikt: “Liels Paldies par atklātajām Eiropas vērtībām, bet nekādu papildus aizsargājamu teritoriju, nekādu īpašu nosacījumu izrakņātā pagalma saimniekam neuzliksim!” “Dabas draugi” tepat uz vietas un, vēl jo vairāk, Eiropā un pasaulē šādu Latvijas pozīciju nesapratīs; un tas jau nozīmē, ka vismaz daļa (ja ne teju visas) jaunatklāto dabas vērtību būs jāaizsargā no “visādu saimnieķeļu” iespējamām darbībām. Ticamākais scenārijs: “dabas draugi” vienā ritmā ar valdību rībinās bungas un ziņos par “sasniegtajiem” rezultātiem, kuru “nostiprināšanai” būs vajadzīgi attiecīgi “lēmumi”. Tā kā pagājušā gadsimta nogalē un šā gadsimta sākumā Latvijas daba atguva to, ko tai bija atņēmis cilvēks pirms vairākiem simtiem gadu, nebūsim pārsteigti, ja visa Latvija tiktu pasludināta par Eiropas mēroga “ūnikumu”, kur Eiropas dabas vērtību saglabāšanas nolūkos liegumi un ierobežojumi nosakāmi teju vai visā teritorijā. Risks, ka laukos vēl joprojām dzīvojošie cilvēki varētu apdraudēt dabas vērtības, liks Rīgas iestādēs sēdošajiem meklēt risinājumus – noteikt drakoniskus sodus, tā sakot, lai nevienam rokas neniez, varbūt arī piedāvāt nelielu, bet taisnīgu kompensāciju par “nekā nedarīšanu”, vai varbūt tomēr “palīdzēt” šiem cilvēkiem doties uz Latvijas lielpilsētām, vai vēl labāk uz tām Eiropas valstīm, kur dabas vērtību ir mazāk, bet joprojām ir darbs un maksā lielākas algas. Tikai… Kas šādā gadījumā uzturēs valsti, ko par Latviju saucam? Ja "dabas skaitīšanas" rezultāts būs līdzīgs iepriekšaprakstītajam, tas būs nožēlojami! Vai tiešām piepildīsies slikto “pareģu” prognozes, ka zemes saimniekiem par dabas inventarizētāju darbiņu varētu nākties vismaz “iesvīst”, ja ne būtiski “ciest”? Par to jau pirms dabas skaitīšanas sākuma “bļaustījās” daļa cilvēku, kas, kā jau ievadā tapa minēts, tika pasludināti par nejēgām un no reālās dzīves atpalikušiem ļautiņiem.

* Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana

  Dalīties Facebook

Komentāri

Andris
Man nelaimējās, ka bija jābūt klāt vairākās apspriedēs VARAM, kur runāja kā darbināt šī projekta pētniekus. Ja pareizi atceros, tad ES šim mērķim iedeva 7 miljonus Eur , Latviju dabas sargi sadalīja 8 nogabalos , katram nogabalam bija savākuši pētnieku komandu, VARAM bija apstiprinājis katras komandas atbildīgo un visi traucās ātrāk šo pasākumu uzsākt. Uz dažu sabiedrisko organizāciju jautājumiem par metodiku, pamatprincipiem, informēšanu atbildes bija šņācoši naidīgas: ar viedokli, sak, nebaziet degunus tur, kur jūs neko nesaprotat ! Kad es jautāju vai arī Rīgas pilsētas postsvjetiskie industriālie nogabali arī tiks vētīti , atbilde bija ka jā, bez žēlastības! Tad piedāvāju no pētāmajām teritorijām svītrot autoceļu norobežojama joslas , lai nesadārdzinātu un neaizkavētu ceļu attīstību. Vēl vairāk, es piedāvāju pētniekiem , tā vietā , lai pētītu ceļmalas nodrošin āt viņus ar tādu transportu, kas aizvestu viņus dziļi mežos, ko cilvēka roka savus 200 gadus vispār nav skārusi, kur dažādiem unikāliem dabas objektiem būtu jābūt vairumā. Mans priekšlikums trokšņaini tika noraidīts- ceļu joslas izrādījās gards un ērts pētniecības objekts- noliec mašīnu ceļmalā un pētī daudzas stundas ! Kad pastāstīju nu jau 9 gadus vecu sāgu kā Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards slēdza Ērgļu dzelzceļu, demontēja sliedes un nākošajā gadā solīja ērglēniešiem asfaltētu ceļu uz Rīgu, kā pa to starpu Kaspars kļuva par VARAM ministru, kuram nu it kā bija visa vara rokās, šo projektu nepabeidza.
Berdimuhamedovs
Ap 250 000 ar mežsaimniecību un lauksaimniecību saistīti cilvēki (aptuvenas aplēses) un viena Anna, kas sevi dēvē par "tautu". Protams, nesalīdzināmi!
Anna
Un man šķiet pats raksta autors labi saprot, ka runā nevis tautas, bet gan saujiņas indivīdu interesēs, kuri ar mežu izciršanu pelna lielo piķi. Tautas interesēs ir saglabāt Latvijas dabu- tās skaistumu, unikalitāti un dažādību. Kamēr mežcirtēji tik berzē rociņas un skatās- ko vēl varētu nocirst??? Jo, tie meži cērtas ļoti raiti, bet, sasodīts, tik ātri neataug atpakaļ! Bet tak tā gribas turpināt savu buržuja dzīvesveidu! Kauns, ka eksistē tik šaurpieraini indivīdi...
Anna
>> . (punktam) Man Jūsu žēl. Šķiet, Jūs vispār tālāk par “bizness” neko neredzat. Tādi kā Jūs un Jums līdzīgi domājoši neredz tālāk par sava maka biezumu...
.
Nu redz, ir taču starpība, vai nauda apgrozas mežsaimniecībā, kas ir bizness, vai arī naudu izķērnā un neatgriezeniski izzog dažāda kalibra zaļie ekokropļi, vai ne, anna? :))
Meži
Kādu jomu pārstāv autors Dr Konstantīns Križankevičs? Google vispār neko neuzrāda, pilnīgi neko, ne Phd tēzes, ne citas publikācijas.
Anniņa
>>>>Berdimuhamedovam. Latvijas valsts meži arī pieder MUMS visiem, bet, kad ir aktuāls jautājums par kāda meža nogabala saglabāšanu, kas vietējiem iedzīvotājiem ir svarīgs no dažādiem aspektiem, tad Latvijas valsts meži vairs nav MŪSU, bet tikai A/S LVM. Kad A/S LVM izlemj kam ziedot finansiālus līdzekļus, vai viņi konsultējas ar MUMS? Varbūt MĒS negribam, lai no MŪSU mežiem, kurus apsaimnieko A/S LVM iegūtā nauda tiktu ziedota atsevišķu pilsētu domēm, Lauku atbalsta dienestam, kādam konkrētam sporta veidam, varbūt MUMS, Latvijas iedzīvotājiem, kam pieder Latvijas valsts meži arī būtu tiesības izteikt viedokli, kam MŪSUPRĀT būtu jāziedo nauda. Varbūt A/S Latvijas valsts meži naudu, ar ko cenšas ietekmēt sabiedriskos medijus un spodrināt savas spalvas, varētu vēl kādam noziedot, kādam, kam tiešām tas būtu ļoti vajadzīgs un ir dzīvības un nāves jautājums. A/S Latvijas valsts meži apsaimniekotie meži pieder valstij un tās iedzīvotājiem - MUMS.
Anna
Berdimuhamedovam>> Jūsu darbu dodošā un pelnošā nozare ir gatava Latviju par tuksnesi pārvērst, lai tikai pabraukātu apkārt ar jaunāko bmw....Vajag domāt drusku tālāk par savu šauro kastīti un personīgo mantrausību.
Berdimuhamedovs
>>>Annai. Jāatšķir pelnoša un darbu dodoša nozare no tērējošas un ierobežojošas! Pie tam, dabas aizsardzībā ieguldām mēs visi, jo tā ir mūsu - nodokļu pelnītāju un maksātāju nauda! Arī Eiropas Savienības fondu nauda ir mūsu! Ja runājam par galarezultātu, "skaitītāju" pārstāvji runā par emocionāliem datiem vai noteiktu "skaitīšanas" mērķi, atšķirībā no mežsaimnieka vai kokrūpnieka.
Anna
Ak tad dabas skaitīšanā lielās summas investētas? Pastāstiet man, lūdzu, par tām mazajām summiņām, kas apgrozās mežsaimniecībā, cienītais...
Anna
Raksts no sērijas: “Viena tantiņa teica...” Kauns raksta autoram.

Pievienot komentāru