Pastāv ļoti būtiska atšķirība starp nostāju “pret karu” un “pret to, ka es personīgi maksāju par zaudēto karu”. Mūsdienās gan ļoti daudzi cilvēki cenšas mūs pārliecināt, ka tas ir viens un tas pats.

Šodien starpību var aprēķināt ļoti vienkārši – mērot laiku.

Pieņemsim, ka 2014. gada martā vai maijā jūs kaut ko nesapratāt. Es stādīju kartupeļus, man tam nebija laika. Vai varbūt es īstenoju radošu projektu, tikpat radoši malkojot latte.

Taču, vēlākais, līdz 2015. gadam bija ļoti viegli saprast, kas notiek un kaut kādā veidā sevi šajā sakarā identificēt.

Bet, ja 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020. un 2021. gadā viss joprojām bija ļoti labi, viss bija “ārpus politikas” vai pat tieši “mūsu tautai domāts”, un 2022. gadā tas pēkšņi pēkšņi mainījās – runa ir par otro variantu. Runa ir par to, lai, vispārīgi runājot, nesaņemtu triecienu pa galvu kopā ar visiem pārējiem par militāru sakāvi. 

Nu nevajadzētu aizmirst, ka nostāja “es esmu pret karu” šodien skan tikpat saprotami, kā govs maušana. Šodien visi ir pret karu. Pat Putins.

Tagad jautājums ir par to, par kā uzvaru un par kā sakāvi jūs cīnāties. Šis jautājums uzdodams, lai saprastu, kā viens vai otrs pacients elpo (kas par ko šobrīd ir satraucies).