zemeunvalsts.lv ievadvārdi
Analizējot dažādus Eiropas Savienības institūcijās topošos un jau radītos tiesību aktus un to saturu, nevilšus atmiņā nāk pērnā gada februāra beigas, marta sākums, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas un kaimiņvalstu plašsaziņas līdzekļos tika secināts, ka daudzās domnīcas, semināri, apspriedes, konferences, deklarācijas, eksperti un “eksperti” ir jo brangi izgāzušies. Cita tikpat svarīga lieta – ne viena vien augsta līmeņa ES amatpersona, kā arī ES dalībvalstu amatpersonas, gadam ritot, uzsvērušas un atzinušas nopietnu kļūdu – neieklausīšanos Baltijas valstīs un Polijā saistībā ar Krieviju. Tas norāda arī to, ka ES ne vienmēr tiek uzklausīti zinātāji.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Pirmkārt, ja ES ir daļa dalībvalstu, kas acīmredzami neieklausās zinātājos, ciktāl un cik nekritiski uz šo valstu grupu varam paļauties citos jautājumos.
Otrkārt, Latvijā it skaļākas top balsis, kas, tikpat acīmredzami neiedziļinoties (par analītisku vērtējumu nerunāsim – skaļo balsu īpašnieki šādu jēdzienu nesaprot vai izliekas nesaprotam), teic – “Latvija vēlas ES naudu, bet nevēlas sekot ES norādījumiem, tas nav pareizi”... Kā vērtēt vai dēvēt šādu nostāju?
Treškārt, arī mūsu Saeimā ir deputāti, kas precīza un skaidra rīcības plāna vietā vēlas cieņpilnu attieksmi pret ES kabinetos tapušām muļķībām.
Skaidrs, ka Latvijā ir degradētas, aizaugušas, pussabrukušas utt. teritorijas, vietas, ēkas, parki utt., kas prasa darbu un pievēršanos risinājumiem. Bet! Joprojām neviens nav konkrēti un tieši paskaidrojis – kāpēc atjaunosim vai aizsargāsim ne atjaunojamo un ne aizsargājamo, bet noteiktus procentus no valsts teritorijas. Domāju, gan profesionāļi, gan aktīvisti, gan zinātāji, gan nezinātāji it veikli atradīs un izveidos sarakstu ar Dabas atjaunošanas regulas sakarā paveicamo. Lūk, ar to būtu jāsāk un šādā sakarā būtu vērtējama gan regula, gan Latvijas rīcība šai sakarā – ko mums vajag, kas jādara, kad un kādā veidā. Un – kas šim visam nopelnīs finansējumu (naudas dalītāju Latvijā parasti netrūkst).
Somijai Eiropas Savienības sagatavotā Dabas atjaunošanas regula līdz 2050. gadam kopumā var radīt 13-19 miljardu eiro (aptuveni 500 miljoni eiro gadā) lielus izdevumus, atjaunojamā platība ir 2-6 miljoni hektāru. Lielāko daļu no šīs regulas izpildei vai ievērošanai nepieciešamajām izmaksām segs dalībvalstis, norāda Somijas deputāti.
Eiropas Parlamenta deputāts Mauri Pekarinens (Mauri Pekkarinen) aicina ES sniegt finansiālu palīdzību Somijai, lai kompensētu Eiropas Komisijas ierosinātās Dabas atjaunošanas regulas izmaksas. M. Pekarinens, kas pārstāv grupu “Atjaunot Eiropu” un ir Somijas Centra partijas biedrs, situāciju salīdzina ar jauno emisiju tirdzniecības sistēmu, par kuru vienojās pagājušā gada decembrī un kura attiecināma uz apkuri un transportu.
“Bija paredzams, ka šis ES lēmums dažas valstis, galvenokārt Centrāleiropas austrumu daļā, skars vairāk nekā citas, tāpēc ES izveidoja sociālo fondu 87,5 miljardu eiro apmērā,” skaidro M. Pekarinens.
ES Komisijas ierosinātās Dabas atjaunošanas regulā iekļautās būtiskākās prasības – līdz 2030. gadam jāatjauno 30% no dažādu biotopu degradētās platības, līdz 2040. gadam – attiecīgi 60% un līdz 2050. gadam – 90%.
“ES īstenos tiesību aktus par biotopu atjaunošanu, un, redzot, ka izmaksas dažām valstīm būs daudz lielākas nekā citām, doma, ka ES neieguldīs savus līdzekļus šajā pasākumā, ir vienkārši muļķīga. Kauns Eiropas Savienībai, ja tā mēģina kaut ko tādu virzīt uz priekšu,” ir pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts Mauri Pekarinens.
Somijas Dabas resursu institūts ir aprēķinājis, ka Somijai regula līdz 2050. gadam radīs 13-19 miljardus eiro (aptuveni 500 miljonus eiro gadā) lielas izmaksas, atjaunojamo platību lēšot 2-6 milj. hektāru.
Salīdzinājumam: tiek lēsts, ka Vācijai, kuras iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 15 reizes lielāks nekā Somijā, izmaksas varētu būt ne vairāk kā 190 miljoni eiro* gadā, bet Beļģijai un Austrijai – aptuveni 65 miljoni eiro gadā katrai.
Ville Nīniste: Atjaunošanas pasākumi dos finansiālu ieguvumu
Cits viedoklis ir Villem Nīnistem (Ville Niinistö) no Zaļo līgas. Viņš salīdzina ES Dabas atjaunošanas regulu ar 2022. gada beigās Monreālā notikušās ANO Bioloģiskās daudzveidības konferences mērķiem. Monreālā tika panākta vienošanās līdz 2030. gadam censties apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
V. Nīniste uzskata, ka liela daļa EK pieprasīto dabas atjaunošanas pasākumu sniegs finansiālu labumu citās jomās. Kā piemēru viņš min regulu par oglekļa piesaistes vietām, kas uzliek Somijai pienākumu palielināt oglekļa piesaistes vietas.
“Ja meži kūdrājos tiks apsaimniekoti ar nepārtrauktu mežu audzēšanu, tie piesaistīs vairāk oglekļa. Uzlabosies gan oglekļa bilance, gan dabas vērtības. Veicot dabas atjaunošanas pasākumus, palielināsies oglekļa piesaistītājsistēmas, tādējādi ciršanas apjomus citur var būt iespējas palielināt,” pauž V. Nīniste. Pēc viņa domām, aptuveni puse no 500 miljoniem eiro, kas nepieciešami dabas atjaunošanas pasākumiem, jau ir iekļauti valsts budžetā. Atjaunošanai varētu izmantot arī jau esošo ar mežu saistīto finansiālo atbalstu, piemēram, atbalstu privāto mežu īpašniekiem par mežu apsaimniekošanu.
V. Nīniste norāda uz ES līdzekļiem, uz kuriem dalībvalstis var pretendēt, lai īstenotu dabas atjaunošanas pasākumus.
Pārāk lielas atšķirības skaitļos
Miapetra Kumpula-Natri (Miapetra Kumpula-Natri) no Sociālistu un demokrātu grupas un Somijas Sociāldemokrātiskās partijas pauž nožēlu, ka skaitļi, kuros novērtēta dabas atjaunošanas finansiālā ietekme, ir tik ļoti atšķirīgi. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta iepriekš veikto aplēsi izmaksas būtu 930 miljoni eiro, laika gaitā šīs aplēses ir samazinātas gandrīz uz pusi – līdz 500 miljoniem eiro.
“Kopējās aplēsēs ir daudz mainīgu skaitļu. Tas nav pārāk labs veids, kā skaidrot šo jautājumu,” saka EP deputāte Miapetra Kumpula-Natri.
“Un tad ir aplēses, kurās teikts, ka katrs ieguldītais eiro atmaksāsies un vietā dos astoņus vai trīsdesmit astoņus eiro. Šādas tukšas runas nav īsti piemērotas nopietnām politiskām debatēm Somijā. Ja katrs eiro, kas ieguldīts dabas atjaunošanā, dotu atpakaļ vismaz astoņus, manuprāt, piemēram, Vācijai būtu vērts ieguldīt vēl pāris miljardu,” spriež M. Kumpula-Natri.
Somijā ir vairāk nekā 600 000 privāto mežu īpašnieku, kam pieder vairāk nekā puse (60%) no ikgadējā koku pieauguma un 70% no oglekļa piesaistītājiem. M. Kumpula-Natri uzskata, ka dabas atjaunošanas izmaksas būtu jāsedz valdībai.
“Runājot par kompensācijām, kas saistītas ar īpašuma aizsardzību, nav skaidrs, kā tās ir novērtētas. Nav aprēķināti zaudējumi meža nozarei, kas ir svarīga daudzām valstīm – ja, piemēram, nozare vairs nav rentabla,” skaidro M. Kumpula-Natri.
Dažādi viedokļi
Somijas Nacionālās koalīcijas partijas, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas (EPP) grupu, deputātu viedokļi par Dabas atjaunošanas regulu dalās.
Henna Virkunena (Henna Virkkunen) uzsver EPP viedokli, sakot, ka no regulas būtu jāatsakās. “No Somijas viedokļa mēs esam secinājuši, ka regula ir netaisnīga,” saka EP deputāte Henna Virkunena (Henna Virkkunen).
Cita EPP pārstāve un Koalīcijas partijas locekle Sirpa Pietikainena (Sirpa Pietikäinen) regulu atbalsta.
“Jā, būs papildu izdevumi,” teic S. Pietikainena, norādot, ka novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos tagad nešaubīgi būs ievērojami lētāk nekā pēc desmit gadiem. Viņa uzskata, ka papildu izmaksas, ko radītu dabas atjaunošana, ko varētu dēvēt arī par “saprātīgu īpašuma tiesību ierobežojumu”, būtu aptuveni viena piektā daļa no kopējām izmaksām, gan nekonkretizējot personu vai iestādi, kuras šīs papildu izmaksas skartu.
“Gadījumos, kad izmaksas ir ievērojamas – piemēram – ir jāslēdz (jālikvidē) kāda saimniecība vai jāaizsargā plašāka teritorija –, tās tiks kompensētas saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Šādi gadījumi ir bijuši arī agrāk. Ir grūti panākt vai veikt pārmaiņas, ja nekad nekam neļautu mainīties,” saka S. Pietikainena.
* https://www.ecologic.eu/sites/default/files/publication/2023/mcdonald-22-Nature-Restoration-Law-and-Funding.pdf