(zemeunvalsts.lv piebilde)

Par šāda likuma nepieciešamību vēl iepriekšējās (12.) Saeimas laikā runāja un likumu gatavu solīja Artuss Kaimiņš. Patlaban izskatās, ka tā nepieciešamība saprotami un skaidri netiek pamatota vai to pamatot vienkārši nespēj. Piemēram, cik cilvēku Latvijā šobrīd seko likumu tapšanai un satura maiņai, un attīstībai (bieži tiek pausts "sabiedrība zinās vai sabiedrībai jāzina", nenorādot kaut aptuvenu cilvēku skaitu, kas par to tieši interesējas...).  Kam konkrēti šāds likums vajadzīgs. Ko tas dos un kam? Vai tas uzlabos likumdevēja darba kvalitāti? Dīvainākais, ka likumu aktīvi aizstāv (vai vismaz mēģina to darīt) tas politiskais spēks, kura darbību visvairāk, kā redzams, regulē vai nosaka dažādas intereses. Vai ar to būtu jāsaprot, ka likums varētu pārtapt interešu filtra likumā? 

Ilgi apspriestais lobēšanas likums spēkā varētu stāties vien pēc trim gadiem. Tā rosinājusi Tieslietu ministrija, norādot, ka laiks vajadzīgs, lai Uzņēmumu reģistrs varētu paspēt izveidot lobiju reģistru. Par likumu vēl gaidāmas garas diskusijas Saeimā.

Ideja par īpašu lobēšanas likumu varas gaiteņos cirkulējusi jau ilgi, taču 13. Saeima tikusi vistuvāk tā pieņemšanai. "Likums jau bija jāpieņem vismaz pirms desmit, 15 gadiem. Tas galvenais, ko tas dotu, ka mēs varētu izsekot tam, kas un kādā veidā ietekmē lēmumus Latvijas politikā," skaidroja "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.

Praktiski tas nozīmē, ka jebkurai personai, kas vismaz trīs reizes gadā caur lēmumu pieņēmējiem mēģinās ietekmēt izmaiņas likumos vai citos normatīvajos aktos, būs jāreģistrējas. Savukārt gan iestādēm, gan deputātiem konsultācijas ar lobistiem būs jādeklarē.

"Līdz šim ir bijis bieži, varbūt ne tik daudz šajā Saeimā kā iepriekš, ka deputāti atnes priekšlikumus, kurus viņi nemaz nemāk paskaidrot, taču mēs nezinām, no kurienes tie nāk," norādīja Saeimas deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par"). (...)