Kur un kā karš Ukrainā ietekmē pārtikas importu

Katharina Buchholz, Statista | 04.08.2022

Pirmdien no Odesas ostas izbrauca pirmais graudu kravas kuģis. Kā zināms Krievijas iebrukums Ukrainā uz vairākiem mēnešiem apstādināja ļoti nozīmīgu pārtikas eksporta plūsmu no valsts. Tā kā Ukraina ir svarīga graudu un saulespuķu produktu eksportētāja, tās devumsir pasaules tirgos ir iespaidīgs. Patlaban teju līdz debesīm paceltās cenas un piegādes sastrēgumi dažviet pasaulē raisījuši bažas par ekonomikas lejupslīdi vai pat badu.

Taču Ukrainas pārtikas preču trūkums ir tikai aisberga virsotne, ja runājam par pasaules pārtikas tirgus haosu. Krīzes rezultātā vairākas valstis, tostarp Krievija, ir apturējušas dažu pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu eksportu, lai aizsargātu valstu iekšējo apgādi, tā izraisot vēl plašāku ietekmi uz pārtikas piegādi pasaulē.

Saskaņā ar Starptautiskā Pārtikas politikas pētniecības institūta (International Food Policy Research Institute) veikto pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksporta ierobežojumu pētījumu (analīzi) 20 pasaules valstis pašlaik ir aizliegušas 30 pārtikas produktu eksportu, bet vēl sešas valstis ir noteikušas stingrus eksporta ierobežojumus. Ietekme visvairāk jūtama nabadzīgākajās valstīs – daudzas no tām atrodas Āfrikā un Tuvajos Austrumos –, kas parasti ir atkarīgas no pārtikas importa. Arī Kazahstāna, kas ir liela graudu ražotāja, ir viena no valstīm, kas, reaģējot uz krīzi, piemēro ļoti protekcionistisku stratēģiju, kas ļoti ietekmē Vidusāzijas valstis. Ziemeļāfrikas valstis un Kaukāza valstis arī cieš no pārtikas importa nenodrošinātības, jo daudzas no tām bija atkarīgas no Krievijas un Ukrainas labības, kā arī pasaules tirgiem kopumā.

Dažas valstis, piemēram, Indija, Irāna vai Turcija, it kā atrodas "abās pusēs", ierobežojot eksportu un vienlaikus lielā mērā ietekmējot arī eksporta aizliegumu citur. (...)

Kur un kā karš Ukrainā ietekmē pārtikas importu

Pievienot komentāru