Kāds pārlaidās pār tukšu putna ligzdu

Dzidra Smiltēna, Baltijas Koks, la.lv | 19.12.2021

(...) Pasaules kontekstā, redzot Āzijas, Indijas un Āfrikas valstu piesārņoto dabu, ar atkritumiem un plastmasas drazām piepildītās plūstošās upes, Ķīnas apjomīgo industrializāciju, jau tagad varam uzskatīt, ka Latvija ir zaļa valsts. Ar saviem tīrajiem ūdeņiem, kopto zemi, ar lieliski uzturētajiem, apsaimniekotajiem mežiem. Līdz ar to arī cerība, ka mūsu dzīvi šis pārmaiņu process būtiski neietekmēs.

(...) Taču, palasot dažus pieejamos dokumentus un pamatnostādnes šajā zaļajā kursā, ieraugām, ka tajos ļoti maz runāts par dabas attīrīšanu no piesārņojuma, par ekoloģiskajām problēmām, bet tieši skarti ekonomisko un finanšu sistēmu pārveides jautājumi. Padarot zaļo kursu sabiedrībai neskaidru un neuztveramu.

(...) Ja mēs runājam par to, kas šobrīd notiek pasaulē, tad noteikti tā ir vides risinājumos balstīta globāla finanšu tirgus izveide. Pamatojoties ar nepieciešamību steidzami risināt pasaules vides jautājumus, tiek veikti pasākumi sabiedriskās domas transformēšani finanšu sistēmas pārbūves un cilvēku dzīvesveida maiņas virzienā.

Ekoloģiskās problēmas, par kurām katru dienu tiek runāts masu medijos, ir tikai veids, kā mobilizēt sabiedrību šādām pārmaiņām. Šāda veida propoganda strādā uz cilvēka zemapziņu un vislabāko rezultātu var sasniegt, ja sabiedrībā nepārtraukti tiek radīta trauksme un bailes. Tāpēc retorikā tiek izmantoti apgalvojumi: pēc 50 gadiem globālās sasilšanas rezultātā puse zemeslodes sauszemes noslīks, bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana novedīs pie bada, cilvēki vairs nevarēs dzīvot uz šīs planētas, globālās klimata pārmaiņas novedīs pie vētrām un vēl citām negatīvām sekām, kas iznīcinās cilvēci. Tie ir apgalvojumi, kas nav zinātniski pamatoti un pastāv tikai hipotēžu līmenī.
Franka Horvata foto

Kāds pārlaidās pār tukšu putna ligzdu

Pievienot komentāru