Būvniecības procesu paātrināšanā un attiecīgi birokrātisko šķēršļu mazināšanā ir sperti pirmie soļi, taču to augļus vai rezultātus varēs baudīt vēl pēc kāda laika. Šai nolūkā nepieciešams visu iesaistīto – uzņēmēju, valsts pārvaldes un politisko lēmumu pieņēmēju – kopīgs darbs, lai uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku. Šie bija galvenie, lai ne vienīgie atzinumi, kas izskanēja diskusijā par administratīvā sloga mazināšanu būvniecībā. Svarīgi piebilst, ka birokrātiski šķēršļi vai birokrātiska izdoma ir viena no galvenajām bremzēm, kāpēc Latvijā, salīdzinot ar tuvējām Ziemeļvalstīm, ļoti nepiedodami lēni un maz būvniecībā tiek izmantota koksne.
Saīsināt par 70% – lielisks mērķis
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka birokrātijas mazināšana būvniecībā (un ne tikai) ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo birokrātiskie procesi kavē valsts ekonomiskās attīstības izaugsmi. 2024. gada pavasarī tika apstiprināts birokrātijas mazināšanas pasākumu plāns būvniecībā, kas ietver vairāk nekā 60 dažādas aktivitātes, no kurām teju 80% paredz dažādu Ministru kabineta noteikumu grozījumus (izmaiņas) un 20% – likumu izmaiņas. Šo ieceru realizācijā ir iesaistīta ne tikai Ekonomikas ministrija, bet vairāk nekā 10 dažādas institūcijas.
“Mērķis ir saīsināt būvniecības procesu no idejas līdz tās realizācijai, pašlaik šķiet, ka to varētu saīsināt pat par 70%, ja tiks īstenotas pilnīgi visas iecerētās darbības,” uzsvēra V. Valainis, paužot cerību, ka jau 2025. gada vidū varētu redzēt darba augļus – procesi būvniecībā virzītos ātrāk un tiiktu sasniegti izvirzītie mērķi un uzstādījumi.
Zaudē kaimiņvalstīm
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere atgādināja, ka investori uz notiekošo raugās no sava skatupunkta – cik konkrētās ieceres realizācija izmaksās un cik daudz laika būs nepieciešams, lai ieceres materializētos. Viņa atzina, ka būvniecībā process no ieceres līdz materializācijai ir ļoti laikietilpīgs, kas investoram izmaksā ļoti dārgi, bet vienā no investīciju atdeves rādītājiem ļoti būtiska nozīme ir projekta īstenošanas laikam. Šajā parametrā Latvija pārlieku acīmredzami zaudē kaimiņvalstīm.
“Potenciālais investors vēlas strādāt Baltijas reģionā, ne konkrētā valstī, tāpēc salīdzina ne tikai ieceres iespējamās realizācijas izmaksas, bet arī tam nepieciešamo laiku Latvijā, Igaunijā, Lietuvā,” uzsvēra I. Jāgere, norādot uz Pasaules Bankas veikto pētījumu, kurā vērtēja būvatļauju saņemšanas laiku – Latvija 2020. gadā bija 56., Igaunija – 19., bet Lietuva – 10. vietā.
“Tas ir ļoti nozīmīgs signāls, ka Latvijā kaut kas nav pareizi, jo ikvienam investoram daudz pievilcīgākas būvniecības ieceru attīstīšanai ir Igaunija un Lietuva,” teic I. Jāgere, atgādinot, ka pašlaik ikviens var salīdzināt, kāda pirms desmit gadiem bija Viļņa, kāda – Rīga un kādas šīs pilsētas ir šodien. “Mums jāseko līdzi vietējam regulējumam, jāvērtē, cik tas ir līdzvērtīgs kaimiņvalstīs esošajam, vai – vēl labāk – lai tas būtu labāks (vienkāršāks, saprotamāks) nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. To varētu rādīt potenciālajiem investoriem, argumentējot, kāpēc ieguldīt tieši Latvijā,” ieteica I. Jāgere. Viņa akcentēja, ka LIAA uzdevums un mērķis ir noturēt investorus, kuri jau strādā Latvijā, kā arī veicināt Latvijā darbojošos uzņēmumu eksportu, vēl jo vairāk, ja eksporta apjomu kāpināšana ir iespējama, tikai investējot attīstībā.
Vienā posmā mazina, citviet ataug
Latvijas Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis uzskata: “Apzināt problēmas ar birokrātisko slogu ir viena lieta, bet pavisam cita – daudz grūtāk īstenojama – ir normatīvo aktu grozījumu sagatavošana, to saskaņošana ar visiem iesaistītajiem un pieņemšana.” Viņš atzina – kā bijis līdz šim, vairs nevar turpināties, jo Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm ir pietiekami būtiska, tai pašā laikā pagaidām šo izmaiņu ietekmi nozare nejūt: “Ietekmi jutīsim ar divu, trīs gadu nobīdi.” I. Dālderis cer, ka pasākumu plāna 60 punktu īstenošana ir esošās sistēmas uzlabošana un tāpēc tas ir tikai sākums, lai veiktu nopietnākas pārmaiņas, meklējot arī risinājumus, kas ļautu vienkāršot būvniecības procesus un saīsināt laiku visa veida procedūrām, taču top un nāk arī Eiropas prasības, kuras darbojas un pieprasa pretējo, apgrūtinot mājokļu pieejamību, piemēram, patvertņu jautājums, elektroenerģijas pieslēgumu izmaksas, kas tiek pārliktas uz attīstītāju un dzīvokļu īpašnieku (nomnieku) pleciem.
“Jebkuri iespējamie jauninājumi jāskata vienkārši – vai tie uzlabo investīciju klimatu un mājokļu pieejamību, vai nē; ja nē, tādas novitātes nav atbalstāmas un jāmeklē citi risinājumi,” ir pārliecināts I. Dālderis. Viņaprāt, jālūkojas un jāvērtē, kā Latvijā pārņemam un ieviešam ES prasības, un kas ir svarīgāks – Eiropas normatīvo prasību ieviešana vai Latvijas nacionālie mērķi, intereses – mājokļu pieejamība.
“Esam iesaistījušies lielajā Eiropas nekustamo īpašumu attīstītāju un būvnieku organizācijā, kurā aktīvi diskutējam par nozarei būtiskiem jautājumiem, nereti Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam ir atšķirīgs (pretrunīgs) skatījums, lai gan mājokļi ir problēma Nr. 1 arī Eiropā, bet... to zinot, tiek pieņemta direktīva, kas prasa, lai līdz 2050. gadam visu ēku emisijas būtu nulle, abus mērķus izpildīt (sasniegt) nav iespējams,” paradoksālo situāciju raksturo I. Dālderis, norādot uz Francijas uzņēmēju secināto – voluntāri izmaiņas ieviesa jau pirms diviem gadiem, un tirgus saruka par apmēram 50%.
Neviens nevēlas uzņemties atbildību
V. Valainis atzina, ka saskāries ar ļoti interesantiem jautājumiem, piemēram, būvniecībā viena objekta dīkstāve Rīgā mēnesī izmaksā apmēram 2 milj. eiro, kas uzņēmēju – attīstītāju – var novest līdz maksātspējas problēmām.
“Iemesls ir viena normatīvā regulējuma atšķirīga interpretācija un nevēlēšanās uzņemties atbildību,” secina V. Valainis, kā vēl vienu interesantu piemēru minot būvvaldes prasību iesniegt būvprojektu upes gultnes tīrīšanai. “Nestandarta situācija, kurā neviens nevēlas un nespēj būt atbildīgs,” kuriozo piemēru iemeslus vērtē V. Valainis, atzīstot, ka šāda situācija nav tikai Latvijas, bet arī Eiropas problēma, kuras dēļ konkrēts mākslīgā intelekta pakalpojums nav pieejams.
“Latvijā skaļi izskan skandāli, kuru rezultātā cilvēki vēlas sevi pasargāt un tāpēc lēmumus nepieņem, vai vēlas to pieņemšanu deleģēt (novirzīt) citiem,” uz uzticības deficīta ietekmi norādīja V. Valainis. Viņš atzina, ka birokrātiskajā sistēmā pamatā prevalē skatījums – lai visi dokumenti būtu kārtībā un pareizi noformēti. “Ir jāsalauž sistēma, ierēdņiem, tāpat kā uzņēmējiem, ir jādomā, kas un kā jādara un kā panākt, lai attiecīgā būve taptu ātrāk, nevis par to, vai visi papīri ir pareizi noformēti,” ir pārliecināts V. Valainis, norādot, ka dažādos procesos ļoti daudz laika pavada ne tikai uzņēmēji, bet arī birokrātiskais aparāts.
Pilns maiss kuriozu
SIA Q līdzdibinātājs un valdes loceklis Mārtiņš Vanags pastāstīja piemēru, kurā īsti nav skaidrs, kā un ko darīt. Proti, nekustamā īpašuma attīstītājs par savu naudu vēlas izveidot laivu piestātni; ja šādu laivu piestātņu skaits pārsniedz piecas, vajag ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja ezers pieder pašvaldībai, tā rīkos nomas tiesību izsoli, bet zeme pie ezera pieder vēl vienai iestādei. “Kā šo procesu uzsākt, neviens nespēj paskaidrot, tāpēc rakstīsim vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam, kopiju adresēsim Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai, lai deleģē zinošu projekta vadītāju, kurš spēj izstāstīt, kas un kā jādara, kur kas jāiesniedz un kāda ir attiecīgā projekta virzības secība,” teic M. Vanags.
Vēl izskanēja pieredzes stāsts, kurā Latvija izvirzījusi augstākas prasības uzņēmumiem, lai ieceru īstenošanai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, kaut citās ES dalībvalstīs prasību latiņa bijusi ievērojami zemāka. Atbildīgā iestāde vienkārši atbildējusi, ka citās valstīs darot nepareizi. Latvija esot regulu pārņemšanas teicamniece, kaut arī mums vajadzētu būt biznesa attīstības teicamniekiem.
Cits pārsteidzošs piemērs. “Pērkam projektu no Igaunijas pūļa finansējuma platformas, darījuma veikšanai vajadzīgs konts Latvijas komercbankā, bet... bankai jāveic procedūru pārbaude. Igaunijas pūļa finansējuma platformā ir bijuši 956 investori, par viņiem visiem jāveic pārbaude attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām, šādas pārbaudes izmaksas ir 200 eiro stundā, bet nav zināms, cik daudz laika tās veikšanai būs nepieciešams,” pieredzē turpināja dalīties M. Vanags.
Viņš izstāstīja vēl vienu pārsteidzošu stāstu, kur, iegādājoties attīstības stadijā esošu būvprojektu, kuram jaunais īpašnieks vēlējies veikt izmaiņas, kuras attiecīgā projekta arhitekts arī veicis un parakstījies kā arhitektu biroja vadītājs, taču pēc kāda laika secinājis, ka nav parakstījies kā projekta autors, tāpēc tika aizsākta tiesvedība. Kā nonsensu M. Vanags raksturoja situāciju, kad investors uz pašvaldības zemes ir uzbūvējis nekustamo īpašumu aptuveni 30 milj. eiro vērtībā, kuram pēc zemes nomas līguma termiņa beigām atkal jāpiedalās zemes izsolē kopā ar citiem pretendentiem – interesentiem. Vēl viens no attīstītājiem dalījās ar rūgtu pieredzi, proti, lai saņemtu 15 000 eiro lielu kapitāla atlaidi, bija nepieciešami 13 mēneši, kuru laikā jāaizpilda anketa, kurā jānorāda trīs konkurenti un jāsniedz to labo un slikto īpašību analīze, kā arī neto apgrozījums, jānosūta četras uzņēmuma operatīvās bilances, no kurām viena pat divas reizes. Ir ieviesta prasība par elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, bet ēnu ekonomika būvniecības nozarē kādā līmenī bija, tādā arī esot, savukārt uzņēmējiem ik būvobjektā izveidota viena jauna štata vieta. Turklāt šajā sistēmā esot jānodod visi līgumi un norēķini ar apakšuzņēmējiem (vienā objektā tādu esot 132).
Vēlas motivāciju
“Iespējams, cita aina pavērtos, ja lēmumu pieņēmēju, saskaņotāju, dokumentu izsniedzēju personīgā labklājība būtu tieši saistīta ar veidu, kādā attiecīgie projekti tiek realizēti, diemžēl normatīvo aktu sistēma šādu risinājumu nepieļauj,” secina I. Dālderis, norādot, ka birokrātiskajā aparātā strādājošo ieinteresētība projektu ātrākā realizācijā ir būtiskākais visa veida atļauju un saskaņojumu saņemšanas dzinējspēks.
“Ja lēmumu pieņēmēji baidās par ikvienu kontrolējošo iestāžu aizrādījumu un viņiem nav motivācijas projekta ātrākā īstenošanā, ir grūti cerēt uz pozitīvām pārmaiņām,” atzina I. Dālderis. M. Vanags norādīja, ka par katru saskaņotu dokumentu ikvienam varētu paredzēt kādu bonusu par konkrētā objekta izveidi.
“Uzņēmējs izrāda iniciatīvu, bet veida regulatori mēģina atrast kādus trūkumus vai nepilnības, pat vajadzību un lietderību konkrētās iniciatīvas īstenošanai,” skarbo realitāti ieskicē M. Vanags. Viens no nekustamo īpašumu attīstītājiem uzsvēra, ka likumi un normatīvie akti Latvijā ir jāveido, lai veicinātu darīšanu, nevis nedarīšanu. Kad problēmjautājuma risinājums tiek nosūtīts uz institūcijām, attīstītājiem nākas saskarties ar sajūtu, ka netiek meklēts veids, kā izdarīt, bet rūpīgi meklēti iemesli, kāpēc to nevar izdarīt.
Pirmais solis ir sperts
“Būtiski, ka ir gan sadzirdēti, gan tiek rasti risinājumi administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā,” uzsvēra Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs. Viņš norādīja, ka par garajiem procesiem Latvijā visi iesaistītie zināja krietnu laiku iepriekš, pirms izskanēja starta šāviens birokrātijas mazināšanai – termiņu saīsināšanai. Vienlaikus šo procesu termiņi bieži vien ir savstarpēji sapīti, un to atšķetināšana nebūt nav vienkārša un viegla.
“Diemžēl tiek novērots arī fakts, kad birokrātija turpina augt, piemēram: notiek apkures katlu nomaiņa pašvaldības pārziņā esošā ēkā, tam vajadzīgi tehniskie noteikumi, kurus izsniedz Valsts vides dienestā, turklāt pēc tiem rindā ir jāgaida divas nedēļas, ir ieviests tehnisko noteikumu reģistrācijas reģistrs,” par birokrātijas jaunajiem asniem skaidro N. Audzišs. Viņš gan atzina, ka nezina šādas prasības ekonomiskā pamatojuma jēgu un nozīmi. Tāpat savulaik, uzrakstot iesniegumu būvvaldei, varēja izņemt no kadastra nedzīvojamo ēku, tagad process esot citāds – ar iesniegumu būvvaldei nepietiek, jo līdztekus tam vajag iesniegumu (+ samaksājot 20 eiro nodevu) Valsts zemes dienestā.
Daudzas frontes līnijas
“Pašlaik darbs notiek vairākos virzienos – gan attiecībā uz būvniecības procesu vienkāršošanu un saīsināšanu, gan patieso labuma guvēju reģistrāciju, gan lielo investīciju projektu interesentu noturēšanu un to atklāto robu nosegšanu,” uzsvēra ekonomikas ministrs V. Valainis, atzīstot, ka vairāku līmeņu problēmjautājumu esamību: ir tādi, kurus var atrisināt viens ierēdnis, ir tādi, kuru atrisināšanai nepieciešams divu iestāžu kopīgs lēmums, ir arī tādi, kur jātiekas un jāvienojas vairākiem ministriem.
“Investīcijas Latvijai ir ļoti svarīgas, tāpēc lielo (10 milj. eiro un vairāk) investīciju projektu īstenotājiem tiks piesaistīts LIAA speciālists, kurš palīdzēs potenciālajam investoram šķērsot birokrātisko procedūru laukus un informēs, kādā stadijā ir konkrētais investīciju projekts; ja ir kaut kur iestidzis, skaidros, kāpēc un kas, un kā jādara, lai tas virzītos uz realizāciju,” uzsvēra V. Valainis. Viņš akcentēja, ka šis nosacījums attiecas uz jebkuru investoru, kurš vēlas investēt Latvijā 10 milj. eiro vai vairāk. Ministrs aicināja visus, kuri saskaras ar problēmām un vēl jo vairāk – kāzusiem, informēt par to, jo tikai tā var izskaust šķēršļus, kuri kavē investīcijas un arī valsts attīstību.
Premjeres prioritātes
Ministru prezidente Evika Siliņa valdībai 2025. gadā noteikusi četras prioritātes – drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem. “Pagājušajā gadā sākām, šogad vēl ar augstāku prioritāti turpināsim birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, atvieglojot administratīvo slogu un padarot valsts iestāžu darbu tuvāku cilvēkam,” uzsvēra E. Siliņa, norādot, ka jau pērn būtiskas pārmaiņas veiktas nekustamo īpašumu attīstībā, arī finanšu, lauksaimniecības un nodokļu jomā. “Valdība pie tā neapstājas un šogad turpinās risināt, kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem atvieglot sadarbību ar valsts pārvaldi. Šogad izskatīsim iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram,” skaidroja E. Siliņa. Viņa norādīja, ka ierēdņi, valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki vairs nevarēs vienlaikus ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē, kā arī pastāvīgi strādāt kapitālsabiedrības padomē.