“Būvējot dzelzceļus, to vajadzībām atsavināja zemi. Latvijas valsts dzelzceļi pēc Pirmā pasaules kara, lai sakārtotu Krievijas impērijas un kara laikā būvēto, kā arī jauno dzelzceļu līniju zemes īpašumu robežas, dabā tās iezīmēja ar atsavināmās joslas robežstabiņiem, uz kuriem redzams Latvijas valsts mazais ģerbonis. Pēc Otrā pasaules kara, atjaunojot dzelzceļus, lielākā daļu šo robežstabiņu noņēma. Tomēr ir zināmas vairākas vietas gan pie esošām, gan bijušām dzelzceļa līnijām, kur vēl var atrast dažus atsavināmās joslas robežstabus,” skaidro Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone.
Jaunākie raksti
Aptauja
Runājot par pēdējo dienu notikumiem saistībā ar Valsts budžetu, Rail Baltica, Air Baltic, reģionālajiem vilcieniem (kurus varētu arī nepirkt), nevilšus tiek aktualizēts jautājums par sliktu, nesaprotamu komunikāciju ar sabiedrību. Vai problēma ir tikai greizā saziņā?
Veco dīzeļvilcienu nomaiņu gaida jau dažus desmitus gadu, te pat spožākie runātāji nelīdzēs...
Daļa sabiedrības jūtas jo krietni piekrāpta, nenoliedzami - paskaidrot jāmāk...
Ne Covid, ne karš, ne atgriezusies taupība publiskā sektora vājo prasmi paskaidrot nav uzlabojuši
Šķiet, par skaidrošanu satraucas vien daži, pārējos interesē partiju strīdi, jo vēlēšanas atkal tuvojas
Problēma ir nespējā paskaidrot, jo skaidrotāji bieži vien nav zinātāji