“Būvējot dzelzceļus, to vajadzībām atsavināja zemi. Latvijas valsts dzelzceļi pēc Pirmā pasaules kara, lai sakārtotu Krievijas impērijas un kara laikā būvēto, kā arī jauno dzelzceļu līniju zemes īpašumu robežas, dabā tās iezīmēja ar atsavināmās joslas robežstabiņiem, uz kuriem redzams Latvijas valsts mazais ģerbonis. Pēc Otrā pasaules kara, atjaunojot dzelzceļus, lielākā daļu šo robežstabiņu noņēma. Tomēr ir zināmas vairākas vietas gan pie esošām, gan bijušām dzelzceļa līnijām, kur vēl var atrast dažus atsavināmās joslas robežstabus,” skaidro Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone.
Jaunākie raksti
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...