Intervija ar Ingunu Siņicu, Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāju
Laiks, kad arodbiedrība bija svarīga organizācija, kam maksāt biedra naudu un mēģināt tikt pie ceļazīmes uz kūrortu, pagājis. Vai šobrīd ir viegli paskaidrot Latvijas Meža nozares arodbiedrības uzdevumus?
Arodbiedrības galvenais uzdevums ir panākt darba ņēmēju darba tiesisko attiecību sakārtošanu. Katrs darba devējs uz darba tiesisko attiecību sakārtošanu skatās no sava skatpunkta. Arodbiedrība ar katru darba devēju runā individuāli, lai panāktu darba ņēmējiem pozitīvāko rezultātu. No pieredzes varu ļoti uzteikt a/s “Latvijas Finieris”, kur sociālais dialogs ir augstā līmenī. Pierādījies, ka uzņēmumos, kuros ir arodbiedrība, darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas. Vēl joprojām ir uzņēmumi, kuri daļēji atrodas t.s. “ēnu ekonomikas” vai “pelēkajā” zonā. Viens no arodbiedrību uzdevumiem ir palīdzēt uzņēmējam sākt strādāt ārpus šīs zonas.
Atsevišķos gadījumos darba ņēmējs nepadomā, ka, uzsākot darbu, ir jānoslēdz darba līgums un jāsakārto darba samaksas un nodokļu jautājums. Līdz brīdim, kamēr ar cilvēku nenotiek kāda nelaime, viss bijis kārtībā, nauda saņemta, darbs ir. Kad notiek nelaimes gadījums, vai piemeklējusi ilgstoša slimība, cilvēks konstatē, ka par viņu nav maksāti nodokļi, un slimības pabalsts viņam nepienākas.
Viena no mūsu arodbiedrības prioritātēm ir jauniešu izglītošana. Svarīgi, lai jaunais darbinieks ir informēts par savām tiesībām un pienākumiem, uzsākot darba attiecības.
Uzskatu, ka arodbiedrība ir vajadzīga, lai darba ņēmējiem būtu iespēja runāt ar darba devēju, kā darba kolektīvu pārstāvošai organizācijai, nevis katram darbiniekam individuāli risināt problemātiskos vai jau samilzušos jautājumus.
Arodbiedrības uzdevums ir rūpēties, lai darba ņēmēju darba apstākļus uzlabo. Praksē šie uzlabojumi tiek noteikti darba koplīgumā, ko arodbiedrība slēdz ar darba devēju. Tā noteikumi gan attiecas uz visiem darba ņēmējiem, un arodbiedrības pūliņu augļus iegūst arī darba ņēmēji, kuri nav arodbiedrības biedri. Līdzībās runājot, pārējie darba ņēmēji kā “zaķi” vizinās sabiedriskajā transportā par brīvu, kamēr citi maksā.
Uzņēmuma izaugsme un stabilitāte ir kopējs mērķis gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Mēs, kā darba ņēmēju pārstāvji, esam ieinteresēti, lai būtu stabila darba vieta ar skaidri saprotamiem darba samaksas nosacījumiem un sociālajām garantijām.
Ir bijuši gadījumi, kad pēc arodbiedrības pūliņiem, panākot darba algas paaugstināšanu, arodbiedrības biedri izstājas no arodbiedrības, jo viņu vēlmes ir sasniegtas. Tā līdz brīdim, kad jārisina nākamā problēma…
Bija laiki, kad LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” virkne t.s. “sociālo partneru” (arī arodbiedrības) mēģināja radīt iespaidu, ka Valdības lēmumiem un rīcībai ir opozīcija. “Radīja iespaidu”… Iebilst un radīt iespaidu, ka iebilst, ir divas dažādas lietas.
Skatoties, par ko attiecīgajā situācijā un raidījumā bijusi runa. Diskusija – kā veidot budžetu, kā pārdalīt līdzekļus, ir sena. Visiem vienoties, neapšaubāmi, ir grūti. Ja skatās uz arodbiedrībām kopumā, ir nozares, kuras tieši atkarīgas no valsts budžeta, ir arī privātās struktūras. Meža nozares arodbiedrībā ir pārstāvēts gan publiskais, gan privātais sektors. Arodbiedrība ir gan Valsts meža dienestā, gan privātajos uzņēmumos, kuri pelna paši. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā situācija ir divējāda. Nereti – jautājumus risinot –ejam pa šauru laipu, jo nevar dot tikai vieniem, vai ņemt tikai no otriem. Pieļauju, šī iemesla dēļ var veidoties savāds priekšstats par sociālo partnerību.
Latvijā gadiem runā par ēnu ekonomiku. Nereti, skaisti runājam dzird tos, kas ar saviem lēmumiem šādu situāciju tieši, apzināti vai netieši ir radījuši. Kālab skaļāk un konkrētāk nerunā par ēnu ekonomikas rašanās iemesliem?
Arodbiedrības jautājumu par ēnu ekonomiku aktualizē nepārtraukti. Ar šo tautsaimniecības problēmu nodarbojas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – tas ir nacionālā līmeņa jautājums. Ēnu ekonomikas sakārtošana ir cieši saistīta ar nodokļu politikas sakārtošanu.
Par šā brīža nodokļu sistēmu un ar to saistītām problēmām arodbiedrību viedoklis bija skaidrs. Iepazinušies ar jaunās nodokļu sistēmas projektu, nebijām sajūsmā. Vēl joprojām ir daudz neskaidrību un arodbiedrībām jāstrādā ar arodorganizāciju vadītājiem, lai viņi savukārt palīdzētu kolēģiem. Neapmierinātība ir liela! To nevarētu saukt par labu darbu un veiksmes stāstu! Neredzu, ka nodokļu politika kaut nedaudz risinātu nevienlīdzības problēmu sabiedrībā. Nevienlīdzība ir saglabājusies, to papildina juceklis grāmatvedībā. Kā jau minēju – arodbiedrības ar šo projektu nebija mierā, mūsu ierosinājums bija – neapliekamais minimums visiem vienāds – minimālās algas apmērā. Minimālā alga noteiktu minimālo ienākumu katram un atkarībā no algas lieluma būtu atšķirīgs ienākuma nodokļa lielums (līdzīgi kā Zviedrijā). Savulaik eksistēja t.s. “krīzes iztikas minimums”, kas saturiski un jēdzieniski ir novecojis. Labklājības ministrija ķērās pie jaunas sistēmas izstrādes, kas gan vēl nav paveikts. Mēs ieteicām minimālo algu “vecā” termina vietā.
Jūsu pieredze – cik adekvāti, atbilstoši, īsti (varam lietot citu vārdu) – cilvēki ministrijās un valsts iestādēs saprot, zina, orientējas valstī notiekošajā? Vai, redzot lēmumus un likumus, darba devēji un ņēmēji – valsts budžeta pildītāji – jūtas vismaz saprasti?
Man radies priekšstats, ka valsts iestādes ir attālinātas no valsts iedzīvotāju ikdienas dzīves. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet, nonākot valsts iestādēs, jūtos nonākusi citā dzīves un sapratnes dimensijā . Valsts iestādēs daudzi procesi norit atrauti no reālās dzīves. Konkrēti runājot – “viņi ir – tur, mēs esam šeit“. Savukārt „šeit un tur” nav viens un tas pats.
Precīzs piemērs ir Latvijas politiķi – tikko viņi vairs nav “tur” – Saeimā, ministrijās, viņi labi zina un izprot problēmas, zinot, kā vajag, kā vajadzēja, kas jādara. Jautājums – kāpēc, būdami “tur”, viņi rīkojās citādi? Kāpēc gudrības “tolaik un tur” trūka?
Nereti nozaru pārstāvji, nerunājot par ministru personībām, ministru maiņu uztver saasināti: “jauns ministrs, viss jāsāk no sākuma”. Iestrādes un risinājumi, kas sākti iepriekš, nereti neturpinās. Vai gadās sastapties ar šādu situāciju?
Ar jauno zemkopības ministru Kasparu Gerhardu vēl nav izdevies tikties, bet tikšanās ir iekļauta manā plānā. Noteikti aktualizēšu jautājumu par Valsts meža dienesta darbinieku algām. Ar iepriekšējo ministru Jāni Dūklavu par VMD darbinieku algu jautājumu tikāmies pirms gadiem pieciem, jo tolaik VMD darbiniekiem krīzes laikā samazinātās algas nebija atjaunotas iepriekšējā līmenī. Teiktajam varu piekrist – jauns ministrs, viss jāsāk no sākuma! Man izveidojies priekšstats, ka ik ministrs vēlas ko jaunu, ko savu; kaut nelielu, bet savu plānu vai domu. Tas būtu pozitīvi gadījumā, ja ministrijā būtu nodrošināta pēctecība!
Pati darbojos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Profesionālās izglītības un nodarbinātības apakšpadomē*, labi redzu, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Jauns ministrs, jaunas vēsmas, iesāktais darbs rit lēnāk, sāktais vairs nav aktuāls.
Meža nozare ir liela darba devēja Latvijā. Vai sekojat līdzi vēsmām un aktivitātēm ap nozari, kas var ietekmēt tur strādājošos, valsts ekonomiku un attīstību?
Nozari padziļināti sāku iepazīt, kļūstot par Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāju. Darbojoties Latvijas Mežu sertifikācijas padomē, kur daudz diskutē par nozarei aktuāliem jautājumiem, esmu guvusi daudz jaunas informācijas. Arī praksē iepazinos ar meža aprites ciklu, stādīšanu, jaunaudzēm, cirsmām utt. Manuprāt, saasinātās diskusijas ap un par mežiem prasās pēc sīkākas skaidrošanas. Būšu paškritiska, pirms pievērsos meža nozarei, sekojot informācijai plašsaziņas līdzekļos, radās priekšstats, ka tūlīt Latvijā būs tuksnesis, tiek cirsts pārlieku daudz un situācija bēdīga! Šāds skats no malas izveidojās, neiedziļinoties nozarē! Iepazīstoties ar informāciju medijos un apbraukājot Latviju, acīmredzams bija lielais izcirtumu skaits. Veidojās viedoklis, ka informācija ir objektīva un vispusēja. Tomēr, kā izrādījās, ceļojot ar auto, tu redzi izcirtumu, bet neredzi vai nepamani, ka tur jau aug piecgadīgas priedītes… Jāņem vērā, ka ikdienā braucam pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, redzam vienu vai dažus Latvijas reģionus, ne valsti kopumā. Secināju, ka tas ir tikai virspusējs vizuālais priekšstats. Padziļināti iesaistoties nozares arodbiedrības darbā, redzot, kā mežus kopj un atjauno, viedoklis mainījās. Piedaloties “Latvijas Finiera” organizētajās meža dienās, esam stādījuši gan egles, gan priedes, gan bērzus. Apmeklējot vietas, kur kokus stādījām, redzu, kā manis stādītie koki aug. Visas eglītes, kuras esmu izmantojusi pušķošanai Ziemassvētkos, esmu mežam atdevusi atpakaļ!
*Informācija par arodbiedrībām
Arodbiedrība darbojas vairākos līmeņos.
Uzņēmuma līmenī, tā, piemēram, seko, vai darba devējs ievēro Darba likumdošanu un citus tiesiskos dokumentus.
Nozares līmenī – arodbiedrības sadarbojas ar ministrijām un nozares darba devēju organizācijām par nozarē strādājošo kopējām interesēm.
Lai Valsts mērogā koordinētu un organizētu trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, garantējot sociālo stabilitāti valstī, izveidota Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP). NTSP uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. NTSP struktūrā darbs organizēts 9 apakšpadomēs: Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības (apakšpadome); Darba lietu trīspusējā sadarbības (DLTSA); Sociālās drošības (SDA); Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības (PINTSA); Veselības aprūpes nozares (VANA) ;Transporta un sakaru nozares trīspusējās sadarbības (TSNTSA); Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības (VALTSA) ; Reģionālās attīstības trīspusējās sadarbības (RAPLTSA); Sabiedriskās drošības. Nesen darbību uzsāka 10. – Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome.
Latvijas Meža nozares arodbiedrība aktīvi darbojas PINTSA, kā funkcijas ir izskatīt valsts attīstības plānu, koncepciju, normatīvo aktu projektus profesionālās izglītības, cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības jomā un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanā.
Pārstāvība Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē nodrošina un veicina valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un arodbiedrību sadarbību un līdzdalību fiskālās politikas, valsts budžeta un nodokļu jautājumu pilnveidošanā.
Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadome, izskata valsts ekonomiskās politikas, tautsaimniecības struktūrpolitikas, uzņēmējdarbības attīstības politikas, investīciju politikas, rūpniecības politikas, darba tirgus politikas, pētniecības un inovācijas plānošanas un citu politiku dokumentu un normatīvo aktu projektus, izstrādā savus priekšlikumus, kā arī sniedz atzinumus pirms to izskatīšanas NTSP un valdībā. Nodrošina un veicina valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un darbinieku arodbiedrību sadarbību un līdzdalību tautsaimniecības konkurētspējas celšanā, atbalstu digitalizācijas, mobilo pakalpojumu, AI (mākslīgā intelekta), robotikas un iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ieviešanā un nozaru ilgtspējīgā attīstībā, kam nepieciešams īstenot darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšanu, strukturālo reformu turpināšanu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, lai nodrošinātu konkurētspējīgas darbavietas un adekvātu darba samaksu. Arī šajā apakšpadomes darbā aktīvi iesaistījusies Latvijas Meža nozares arodbiedrība.