Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024. gadā sasniedza 3,41 miljardu eiro, kas ir par 3,4% jeb 113,71 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Lielākus eksporta ienākums pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli – par 85 milj. eiro, apaļkoksne – par 62 milj. eiro, kurināmā koksne – par 43 milj. eiro, kā arī saplāksnis.

Konkurētspējas atgūšanas gads

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2024. gadā ražošana atguvusies pēc visa veida izmaksu pieauguma 2022. gadā un 2023. gada inflācijas ierobežošanas slāpēšanas procentlikmju kāpuma, kas bremzēja tautsaimniecību, jo īpaši nekustamā īpašuma segmentā.

“Konkurētspēju pērn atguvuši skujkoku zāģētās produkcijas, kā arī kokskaidu granulu ražotāji, kas atspoguļojas eksporta statistikas datos,” skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka pērn eksportēti 1,76 milj. t kokskaidu granulu, kamēr 2023. gadā – 1,31 milj. t, tāpat būtiski vairāk eksportēti tieši skujkoku zāģmateriāli – 2,82 milj. m³ 2024. gadā, salīdzinot – 2023. gadā tikai 2,42 milj. m³.

“Būtībā arī vairāku citu koksnes izstrādājumu eksporta apjoms pērn bijis lielāks nekā 2023. gadā, vienlaikus ne visiem izstrādājumiem ir pieaugušas realizācijas cenas, tāpēc ienākumu pieaugums varbūt nav tik liels, kā varētu vēlēties,” skaidro K. Klauss, atzīstot, ka pārsteigumu rada apaļkoksnes eksporta apjomu pieaugums.

“Mežizstrādes apjomi Latvijā pērn nebūt nav palielinājušies, un domāt, ka enerģētikas sektoram uzkrātā, bet līdz ar siltāku ziemu nerealizētā apaļkoksne ir eksportēta pārstādei Skandināvijā, pamatā Zviedrijā, nešķiet īsti ekonomiski loģiski, tāpēc ar secinājumiem par apaļkoksnes eksporta apjomu pieaugumu būšu piesardzīgs,” jautāts par apaļkoksnes eksportu, atbild K. Klauss, pievēršot uzmanību faktam, ka 2024. gadā pieaudzis arī šķeldas eksports – no 2,03 milj. t līdz 2,6 milj. t.

Cita pasaule

“2022. gadā sākās pārmaiņu laiki. Lai arī 2024. gads meža nozarei ir bijis salīdzinoši mierīgs bez būtiskām cenu svārstībām – te augšā un pēc tam lejā –, situācija visos sektoros nav vienāda,” ainu analizē kokmateriālu tirdzniecības SIA “ACA Timber” līdzīpašnieks Armands Apfelbaums, kā piemēru minot straujo apaļkoksnes eksporta apjoma pieaugumu, kā rezultātā arī pieaudzis šī koksnes sortimenta ienākumu apmērs.

“Pārsteidzoši, ka 2024. gadā apaļo kokmateriālu eksporta apjoms pieaudzis par 42%, un, lai arī dati rāda, ka tas noticis tieši uz papīrmalkas sortimenta rēķina, tik un tā tas ir pārsteigums un jautājums, vai šajos datos nav kādas kļūdas,” min A. Apfelbaums. Viņš norāda, ka apaļkoksnes importā dominē Lietuva, kam seko Igaunija, kā arī Norvēģija, Zviedrija un Somija.

“To rādīs laiks,” uz jautājumu, vai apaļkoksnes un vēl jo vairāk gatavo koksnes izstrādājumu plūsmas varētu mainīt ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas politika, proti, ASV draudi ar 25% lielu ievedmuitu aplikt Kanādā ražotās preces, atbild A. Apfelbaums.

Amerikāņu kalniņu laiks

“Pirmajā pusgadā pasūtījuma apjoma kritums bija tuvu kritiskajam, mērāms teju 40% apmērā, otrajā pusgadā dažādu uzņēmuma veikto aktivitāšu rezultātā, bet ne kopējā tirgus pieprasījuma kāpuma rezultātā, pasūtījumu apjoms pārsniedza kompānijas ražošanas iespējas tos īstenot,” pērnā gada dinamisko pārmaiņu laiku raksturo mēbeļu ražošanas SIA “Bolderāja serviss” valdes loceklis Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka šo svārstību amplitūdas kopējais efekts ir vērtējams negatīvi.

“Mēbeļu eksporta ienākumi pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu kritās par 6,7%, uzņēmumam – par apmēram 17%, vienlaikus jāņem vērā, ka 2023. gadā noturējāmies brašāk nekā citi ražotāji, taču pašlaik strādājam, lai atgūtu 2023. gada līmeni,” skaidro V. Krauklis.

Neatšifrētās daļas artava

Vairākās koksnes izstrādājumu pozīcijās ieņēmumu apjoms var būt pat vēl lielāks, jo pēc kāda laika būs korekcijas. Proti, pašlaik dati sadaļā “pārējie koksnes (tostarp neklasificēti) izstrādājumi” rāda 122,49 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn (kad bija 43 milj. eiro) ir pieauguši par 55%, bet tie “pārceļos” uz atbilstošām sadaļām. Ir viedoklis, ka pēc laika neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. Šāds skatījums tiek pamatots ar vēsturisko pieredzi, kad kopējie cipari ir atbilstoši, un tie faktiski būtiskas pārmaiņas nepiedzīvo, taču tādas notiek, sadalot tā dēvētos neklasificētos koksnes izstrādājumus.