Lai arī Zaļais kurss nav nekas jauns – tajā iekļautās stratēģijas, domāšanas veids un procesi ir sākušies jau sen, virknei Latvijas uzņēmēju šobrīd vēl ir visnotaļ aptuvens priekšstats par to, kādas pārmaiņas viņus sagaida, kādas iespējas virzība uz Zaļo kursu pavērs, bet ar kādiem uzņēmējdarbības riskiem šajā procesā būs jārēķinās. Tas atklājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa kluba tiešsaistes pasākumā, kuru rīkoja Kurzemes reģiona nodaļa partnerībā ar Kuldīgas novada pašvaldību.

“Ir sākušās lielas pārmaiņas, kas neizbēgami skars rūpniecību, zemes apsaimniekošanu un pilnīgi visas citas jomas. Parasti, ieviešot kādas pārmaiņas, mēs esam pieraduši vadīties pēc kādas vienas regulas vai direktīvas. Saistībā ar virzību uz Zaļo kursu, kura mērķi ir divi – novest pie klimata neitralitātes 2050. gadā un saglabāt vai uzlabot vides daudzveidību, tādu būs ļoti daudz,” norādīja LTRK viceprezidents un Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņu satrauc lielās un neparedzamās izmaksas, ar kurām Zaļā kursa ieviešanas laikā vajadzēs saskarties uzņēmējiem. “Mēs tiekam mierināti, ka tas izmaksās tikai vienu triljonu eiro, kas Eiropas kontekstā ir salīdzinoši ļoti maz. Turklāt pusi no izmaksām segs Eiropas Savienības (ES) budžets, vienu ceturto daļu – valsts budžets, bet tikai viena ceturtā daļa no izmaksām uzgulsies uz uzņēmēju pleciem. Tas ir ļoti nepareizs aprēķins, jo labākajā gadījumā aprēķinā ir iekļautas tikai tās summas, kuras būs nepieciešamas investīcijām jaunās tehnoloģijās vai procesos,” lēš K. Klauss, atzīstot, ka Zaļā kursa ietekme, salīdzinot ar finanšu sistēmas “kapitālo remontu”, būs tikai “ziediņi”.