Parlaments ir mainījis ES vilku aizsardzības statusu no “stingri aizsargāts” uz “aizsargāts”, tā saskaņojot to ar Bernes konvenciju.

Parlaments ar 371 balsi pret 162 un 37 deputātiem atturoties atbalstīja Komisijas priekšlikumu grozīt Dzīvotņu direktīvu, lai saskaņotu ES vilku aizsardzības statusu ar Bernes konvenciju, samazinot to no “stingri aizsargāts” uz “aizsargāts”. Komisija ar priekšlikumu grozīt vilku aizsardzības statusu ES nāca klajā pēc Parlamenta pieprasījuma.

Tagad dalībvalstīm būs lielāka elastība vilku populācijas pārvaldībā, lai uzlabotu šo plēsēju līdzāspastāvēšanu ar cilvēkiem un mazinātu pieaugošā vilku skaita ietekmi ES. Tās arī varēs labāk pieņemt lēmumus, kas pielāgoti situācijai konkrētajā reģionā.

Dalībvalstīm būs jāturpina nodrošināt vilku aizsardzība, un tās arī turpmāk varēs vilku iekļaut valsts tiesību aktos kā stingri aizsargājamu sugu un piemērot stingrākus aizsardzības pasākumus.

Turpmākie soļi

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas tagad ir oficiāli jāapstiprina arī Padomei, kas https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2025/04/16/habitats-directive-council-agrees-on-the-targeted-proposal-to-change-the-protection-status-of-the-wolf/ atbalstīja 2025. gada 16. aprīlī. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publikācijas ES Oficālajā Vēstnesī, un dalībvalstīm būs 18 mēneši laika tās ieviešanai.

Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropā ir vairāk nekā 20 000 vilku, un to populācija un apdzīvotie areāli paplašinās. Šis aizsardzības panākums tomēr ir izraisījis arvien lielākus konfliktus ar cilvēku darbību dažos reģionos, jo īpaši saistībā ar mājlopiem.