Esam Eiropas dižkoku lielvalsts ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt aiz Lielbritānijas. Mums ir daudz skaistu, koptu dižkoku, daudz savvaļā augošu, daudz vēl neatklātu, bet tie, kas pēc izmēriem atbilst dižkoka statusam, tiek aizsargāti ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 264, kas nosaka, ka koka vainaga projekcijas laukumā un 10 metrus ap to nedrīkst veikt darbības, kas var traucēt koka augšanai un dabiskai attīstībai, nedrīkst novietot smagas lietas, kā arī šo teritoriju drīkst attīrīt no citu traucējošu koku un krūmu apauguma. Viss šķiet tik saprotami, taču dzīvē gadās dažādi. Ir patiešām kliedzoši gadījumi, kā Mārupē, kur, mantkārības dzīti, īpašumu attīstītāji pierunā pašvaldību apstiprināt celtniecību pie paša koka un galu galā pat nocērt dižozolu. Bet mēdz būt arī kā Cīravā, kur garajā koka mūžā dažādi apstākļi izvērtušies tā, ka ar likuma burtu vien nepietiek un ir nepieciešama iedzīvotāju un pašvaldības abpusēja patiesa izpratne par dižkoka vērtību un sadarbība, lai tā aizsardzības pasākumi tiktu ieviesti dzīvē.

Dienvidkurzemes novadā, Cīravas pagastā pie Ozoliņu mājām slejas varenais, ainaviskais Aptiekas ozols. Okupācijas gados meleorācija negatīvi ietekmēja ozolam pieejamo valgmi un caur tā zariem tika izvilkta elektrolīnija. Ozoliņu māju saimnieki kopj un rūpējas par ozolu un jau vairāk kā 30 gadus cīnās lai tiktu pārcelts jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados nesaskaņoti iebruktais ceļš, kas atrodas tikai 3 metrus no ozola stumbra un šķērso dižozola saknes.

Laikam ejot un valsts iekārtām mainoties, ceļš mainījis statusu un nu jau kļuvis par pašvaldības aprūpē esošu ceļu, kuru regulāri kopj, uzlabo un aizvien intensīvāk izmanto. Māju saimniece Māra Vidnere pēdējās desmitgadēs ir vērsusies gan Cīravas pagasta pārvaldē, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, gan Aizputes novada administrācijā, gan Dabas aizsardzības pārvaldē, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un citur ar lūgumiem pārvietot autoceļu tālāk no ozola, ārpus tā aizsargājamās zonas, taču, iestādēm piesaistot divus dažādus kokkopjus, ir konstatēts, ka izbūvētais ceļš nav labvēlīgs kokam, tomēr nav arī būtiski nelabvēlīgi ietekmējis koka attīstību.

Tie paši Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija. Aptiekas ozols aug uz robežas, iesakņojies ārpus apdzīvotas vietas Cīravas pagastā, ar saviem zariem tas stiepjas pāri jau esošam pašvaldības autoceļam, kas joprojām nav Cīravas ciema teritorijā, bet zaru gali, kā arī 10m aizsargājamā josla aiz vainaga projekcijas jau iestiepjas Cīravas ciemā, kas ir apdzīvota vieta.

Sanāk strīdīga un neskaidra situācija, kuru par labu ozolam var atrisināt tikai tad, ja Cīravas un Cīravas pagasta iedzīvotāji un pašvaldība patiesi novērtētu šī varenā, staltā dižozola vērtību un kopīgiem spēkiem sadarbojoties rastu labāko risinājumu dižkoka ilgmūžības nodrošināšanai.