ES valstu ministri apspriedīs gāzes cenu griestu noteikšanu. Atkal parādās ziņas, ka Krievijas cauruļvads uz Vāciju paliks slēgts

Andrew Rettman, EU Observer | 06.09.2022

Saskaņā ar Čehijas prezidentūras ES Padomē dokumentu, ar kuru iepazinās aģentūra Reuters, enerģētikas ministri, kas piektdien (9. septembrī) tiksies Briselē, apsvērs iespēju noteikt ierobežojumus importētās gāzes un elektroenerģijas ražošanai izmantotās gāzes cenām. Viņi apspriedīs arī “Eiropas mēroga kredītlīnijas atbalsta” izveidi ES enerģētikas uzņēmumiem, kas cīnās ar tirgus svārstībām. Ārkārtas sarunas plānotas pēc tam, kad Krievija piektdien paziņoja, ka tās Nord Stream 1 cauruļvads uz Vāciju uz nenoteiktu laiku būs slēgts apkopes dēļ. Tirdzniecības uzņēmumi prognozēja, ka šāds solis izraisīs vēl lielāku cenu pieaugumu, kas jau tā ir četras reizes augstākas par parasto līmeni, kad pirmdien atkal atvērsies tirgi.

“Mēs nebaidāmies no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina lēmumiem. Mēs lūdzam viņus ievērot līgumus, bet, ja viņi to nedarīs, mēs esam gatavi reaģēt,” sestdien uzņēmējdarbības izstādē Itālijā sacīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Taču Krievijas gāzes piegādes pārtraukšana, kas tiek uzskatīta par atriebību par ES sankcijām kara Ukrainā dēļ, jau tagad Eiropā rada gan politisku, gan finansiālu ietekmi.

Aptuveni 70 000 galēji labējo un galēji kreiso atbalstītāju svētdien Prāgā protestēja pret ES ieročiem Ukrainai mītiņā “Čehija vispirms”. Viņi aicināja noslēgt jaunu gāzes piegādes līgumu ar Krieviju, daži demonstranti bija tērpušies Putinu atbalstošos krekliņos, ziņo Čehijas plašsaziņas līdzekļi.

“Ir skaidrs, ka Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņas ir klātesošas Čehijā, un daži cilvēki tās vienkārši uzklausa,” sacīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Krievija “cenšas uzbrukt ar nabadzību un politisko haosu tur, kur tā vēl nevar uzbrukt ar raķetēm,” sestdien par Krievijas enerģētisko karu sacīja arī Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.

Savukārt ES Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels otrdien apmeklēs Kataru, cerot palielināt piegādes no lielās gāzes eksportētājvalsts.

Taču vienlaikus ar ES līmeņa pasākumu apsvēršanu dažas dalībvalstis veic vienpusējus pasākumus, lai novērstu iespējamu enerģētikas krīzi.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien atklāja 65 miljardu eiro fondu, lai palīdzētu privātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem pārdzīvot ziemas patēriņa maksimuma periodu.

“Krievija vairs nav uzticams partneris enerģētikas jomā,” O. Šolcs sacīja preses pārstāvjiem Berlīnē. Sociāldemokrātu līderis solīja vērsties pret lielo enerģijas ražotāju peļņas gūšanu. “Pārmērīga peļņa, ko gūst daži ražotāji, kuri var vienkārši izmantot situāciju, ka ļoti dārgā gāzes cena nosaka elektrības cenu, tādējādi pelnot milzu naudu,” viņš teica. “Mēs esam stingras apņēmības pilni mainīt tirgus noteikumus tā, lai šāda neparedzēta peļņa vairs nebūtu iespējama”.

Somija un Zviedrija paziņoja, ka tās atvēlēs desmitiem miljardu eiro, lai aizsargātu neaizsargātos komunālo pakalpojumu sniedzējus no maksātnespējas. “Ja mēs nerīkosimies, pastāv nopietns finanšu sistēmas traucējumu risks, kas sliktākajā gadījumā varētu izraisīt finanšu krīzi,” sestdien Stokholmā sacīja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone, ziņo aģentūra Reuters.

Pagājušajā nedēļā 7 industrializēto valstu grupa – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Vācija un ASV – arī vienojās par Krievijas naftas cenu ierobežojumu.

“Esmu pārliecināts, ka arī Austrālija un Dienvidkoreja varētu būt ieinteresētas pievienoties šai koalīcijai,” norādīja ES pārstāvis Džentiloni.

ES valstu ministri apspriedīs gāzes cenu griestu noteikšanu. Atkal parādās ziņas, ka Krievijas cauruļvads uz Vāciju paliks slēgts

Pievienot komentāru