Attīstību! Nešaubīgi – straujāku attīstību. Saruna ar Tukuma mēru Normundu Reču

Zemeunvalsts.lv | 29.04.2021

Ar Normundu Reču, Tukuma novada Domes priekšsēdētāju, sarunājas Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors

Pirms vēlēšanām parasti kaut ko gaida. Ko jūs gaidāt no jaunā Tukuma novada (pēc administratīvi teritoriālās reformas) un jaunievēlētās Domes?

Attīstību! Nešaubīgi – straujāku attīstību!

Kas straujumam traucējis līdz šim?

Noteikti jāmin divi faktori: pirmais, valsts politika attiecībā pret pašvaldībām, proti, pirms dažiem gadiem pārtrauca pašvaldību kreditēšanu un apturēja valsts investīciju programmas, šogad – arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums pašvaldībām. Otrs: iepriekšējai Tukuma novada Domes vadībai, manuprāt, trūka pietiekami ambiciozu plānu un redzējuma par novada attīstību. Tukumā joprojām nav pilsētai vajadzīgu infrastruktūras objektu, kas ir citām pašvaldībām, piemēram, peldbaseina. Tukuma mākslas muzejā glabājas otrā lielākā latviešu nacionālās mākslas kolekcija Latvijā, taču tā tiek turēta nožēlojamos apstākļos, jo nav izstāžu zāles, kur šo vērtību un bagātību pienācīgi varētu parādīt sabiedrībai. “Bēdīgās” telpās darbojas Tukuma mūzikas skola. Vēl jādomā par Tukuma pilsētas vēsturiskā centra ēkām, no kurām daudzas ilgstoši nav atjaunotas. Protams, daļa šo ēku pieder privātīpašniekiem, bet arī līdzšinējā pašvaldības darbība šajā ziņā nav bijusi pietiekami mērķtiecīga... Domāju – iedzīvotājiem vēlme pēc jūtamas un redzamas attīstības ir, un mums, Domē, jādod savs redzējums. Labām idejām cilvēki noteikti atsauksies! 2020. gada nogalē aptaujājām iedzīvotājus par objektiem, kas Tukumā būtu attīstāmi vispirms. Atsaucība bija liela, kā rezultātā tapa Domes decembra lēmums par nākamajos desmit gados attīstāmajiem kultūras un sporta objektiem.

Kā rit četru novadu – Engures, Jaunpils, Kandavas un Tukuma – sarunas par apvienošanos vienā novadā?

Sarunās piedalās visi, lai arī Kandavas novads gaida Satversmes tiesas lēmumu. Patlaban formālā lēmējinstitūcija četriem novadiem ir Finanšu komisija, kurā skata dažādu finanšu saistību uzņemšanos novados. Visas četras pašvaldības aktīvi darbojas pie jaunā novada administrācijas struktūras izveides, lai jaunveidojamā pašvaldība no pirmās dienas, tātad 1. jūlija, turpinātu strādāt bez pārtraukuma.

Kā raugāties uz jaunumu – iedzīvotāju padomēm?

Tukuma novadā tas nav nekas jauns, šādas padomes ir darbojušās un darbojas visos 10 novada pagastos. Pieļauju, ka tas būs kas nebijis citos novados. Uzskatu, ka šādas padomes ir pirmais publiskais forums, kur tiek apspriestas vietēja rakstura lietas un jautājumi. Tas ļauj attiecīgo teritoriju (pagastu) pārvalžu vadītājiem, saņemot vietējās sabiedrības pārstāvju akceptu, pārliecinošāk virzīt attiecīgus jautājumus tālāk novada Domē. Pie mums šī sistēma jau strādā un darbosies arī jaunajā novadā.

Vai perspektīvā līdzšinējo novadu centri saglabāsies kā attīstības centri?

Noteikti! Par Kandavu nav šaubu, tā būs otra pilsēta novadā. Engures novada īpatnība ir, ka tajā nav izteikta centra. Būtībā Engures novads ir policentrisks, jo pagastu centri – Smārde, Engure, Lapmežciems – ir līdzvērtīgi. Minētie pagasti ir gana apdzīvoti, līdz ar to pārvalde saglabāsies katrā no tiem. Arī Jaunpils ir izteikts vietējās nozīmes attīstības centrs, un Jaunpils pagasta pārvalde pēc 1. jūlija turpinās nodrošināt daudzas tagadējā Jaunpils novada funkcijas. Apvienotajā Tukuma novadā būs ap 47 tūkstoši iedzīvotāju, kas šai ziņā mums dos trešo vietu novadu pašvaldību ziņā aiz Valmieras un Ogres.

Labu iespaidu uzņēmējdarbības ziņā rada Jaunpils...

Apvienošanās principa vadmotīvs: pēc apvienošanās procesa noslēguma no patlaban pieejamā pakalpojumu klāsta tiks saglabāts labākais, kas attiecīgajā vietā ir. Pārējie pārņem pieredzi un normatīvo regulējumu no tā, kam patlaban ir labākā pieredze.

Ko darīt ar novada ļaudīm, kas pagalmus vai ēkas pārvērš atbaidošā lūžņu kaudzē?

Diemžēl, šāda pieredze ir arī Tukumā un... viegli nav. Ir divi ceļi: pašvaldības policija, kas fiksē pārkāpumus, ja tie traucē sabiedrisko kārtību. Savukārt, runājot par nolaistām ēkām, ir mehānisms ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu maksimālā apjomā. Taču, manuprāt, vispareizāk jautājums būtu risināms ar pašvaldības atbalsta programmu palīdzību. Latvijā ir labs piemērs – Kuldīgas vecpilsēta. Tukumā vēl šādas programmas nav, bet par tādu noteikti jādomā.

Novadā būs plašāka piekraste un palielināsies īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Runājot par Talsu novadu, tika uzsvērts, ka cilvēkiem nevar tāpat vien atņemt piekrasti. Šāda tendence parādās, tas var traucēt attīstību.

Atņemt iedzīvotājiem piekrasti neviens nedomā, tas ir skaidrs! Jautājumā minētās problēmas man ir zināmas. Ne tik sen piekrastes ciemos Lapmežciemā, Bigauņciemā un Ragaciemā bija nepieciešams paplašināt kapsētas. Plāns “atdūrās” pret līdzās esošajām liegumu teritorijām, kas procesu būtiski apgrūtināja. Problēmas piekrastē ir gan ar komunālo tīklu ierīkošanu, gan infrastruktūru vispār. Cilvēki līča piekrastē ir dzīvojuši gadu simtiem un dzīvos turpmāk, jārod samērīgums starp cilvēku vajadzībām un to nodrošināšanu, un dabas aizsardzību. Pateikt: daba ir pilnīga prioritāte un cilvēkiem no kādas vietas jāpazūd... ir ļoti aplama pieeja.

Fakts, ka Tukuma novadā ir lieliskas dabas bagātības, atgādina, ka mums ir ar ko lepoties, un tās jānovērtē ikdienā!

Reizē ar piekrasti tiksiet pie nelielas ostas Engurē...

Engures ostā līdz galam nav atrisināts ostas infrastruktūras objektu īpašumtiesību jautājums: pašvaldības īpašumā vēl nav nonācis mols un daļa ēku ostas teritorijā. Pašvaldības dalība ostas attīstībā šādi ir apgrūtināta. Cita lieta: Engures ostu samērā ātri pienes smiltīm, straumes šādi traucē kuģu ceļam. Zināms, ka ostai nepieciešama padziļināšana. Cik zinu, ir iestrādnes jahtkluba attīstībā, kur norit aktīva darbība. Nākotnē cerīgi skatos uz iespēju atbalstīt Engures vidusskolas un jahtkluba sadarbību, lai attīstītu interešu izglītības programmas, piemēram, mācītu jauniešiem burāšanas prasmes. Kā zināms, Engurē savulaik bija jūrskola.

Vidusskolas novadā būs...

...septiņas. Trīs Tukuma novadā – Tukuma Raiņa ģimnāzija, Tukuma 2. vidusskola un Zemgales vidusskola Slampē; Engures vidusskola, Jaunpils vidusskola, Kandavas reģionālā vidusskola un Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola.

Tukuma pašvaldībai pieder prāvas meža platības, kā jūs tos apsaimniekojat?

Meži tiek apsaimniekoti, un ir nozīmīgs ienākumu avots novada budžetā. Varam apsaimniekot vēl labāk, konkursa kārtībā meklējam vides pārvaldības speciālistu, kas nodarbosies ar mežu apsaimniekošanu, publiskajiem ūdeņiem un smilts un grants karjeriem. Pēdējos gados novada budžetā no meža esam ieguvuši ap miljonu eiro, vairākas izsoles bijušas arī šogad. Jāstrādā pie mežierīcības projektiem, kur būtu jāpabeidz darbs visās platībās. Protams, ir pavasaris un rit meža stādīšana.

Pašvaldībai pieder arī lauksaimniecības zemes, kas gan īsti nav nepieciešamas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, tā kā, parādoties zemes lietotāju vai nomnieku vēlmei šo zemi iegādāties, protams, attiecīgi lemjam. Jāteic, ka pagastu pārvaldēm lauksaimniecības zemju atsavināšana ir nozīmīgs finanšu avots, jo ir noteikta attiecīga summa (procenti) no pārdošanas naudas, kas nonāk tieši pagasta budžetā un tiek izmantota pagasta vajadzībām.

Kā Tukumu ietekmē Rīgas un Jūrmalas tuvums?

Pozitīvi. Uz šo situāciju skatos filozofiski, jo Tukums ir ļoti laba vieta dzīvošanai. Pat labāka nekā Jūrmala. Ja vērtējam nekustamā īpašuma nodokli, Tukumā tas ir iedzīvotājiem draudzīgāks, salīdzinot ar Jūrmalu. Nekustamā īpašuma cenas pie mums arī ir pievilcīgas. Satiksme ar Jūrmalu un Rīgu ir ļoti laba (ideāli būs brīdī, kad atklās satiksmi pa četrjoslu šoseju, ko sola satiksmes ministrs). Ir vilcienu satiksme. Pilsēta ir kompakta, lauku teritorija ir sasniedzama pa salīdzinoši labiem ceļiem. Pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami. Kā mums trūkst? Jau minēju – peldbaseina un kvalitatīvu kultūrizglītības iestāžu. Pēdējās salīdzinoši vairāk pievilinātu tūristus, saprotams, normālos dzīves apstākļos bez pandēmijas ierobežojumiem.

Rīgas un Jūrmalas tuvums ir savā ziņā pat pozitīvs, jo redzams, ka īpašumi tukši nestāv, un cilvēki pārceļas vai turpina dzīvot pie mums. Īres mājokļu cenas gan turas augstu. Ir plāns veidot īres mājokļu piedāvājumu pilsētā: pirmkārt, ceram uz Ekonomikas ministrijas virzīto valsts programmu, kur pašvaldībām piedāvās tipveida projektus mājokļiem par pieejamām cenām. Mums Tukumā šim projektamir noskatīts pašvaldības īpašumā esošs zemes gabals. Otra veida risinājums – nomas piedāvājumu atlase no privātajiem dzīvokļu īpašniekiem, proti, pašvaldība izsludina konkursu: nepieciešami dzīvokļi, lūdzu, piedāvājiet. Trešais – pašvaldībai piederošu ēku pielāgošana dzīvošanai. Piemēram, tādā veidā varētu pārtapt bijusī bērnu nama ēka Irlavā: pirmajā stāvā būs radošās darbnīcas, pārējie divi stāvi paliek tukši, kurus lieliski varētu pielāgot dzīvošanai. Te gan nepieciešami finanšu resursi pārbūvei.

Peldbaseins

Tuvākais peldbaseins ir Ķesterciemā, piekrastē, bet tas atrodas privātīpašumā (kādreizējā pionieru nometne “Albatross”), kur notiek pārbūve. No tuvākajiem – baseini ir Vaivaros un Kuldīgā. Ceram, būs arī mums.

Tūrisma objekti patlaban “klusē”, novadā ir muižas, pilis, pilskalni un takas, un...latviešu leģionāru piemiņas vieta Lestenē.

Lestenesmemoriāls attīstās un pārtaps kvalitatīvi augstākā pakāpē. Brāļu kapiem un baznīcai, ko soli pa solim atjauno, pievienosies atjaunotā muzeja ēka otrpus ceļam. Ēka ar Daugavas vanagu gādību un bijušo leģionāru ziedojumu atbalstu ir nonākusi pašvaldības īpašumā. 8. aprīlī turpat Lestenē notika biedrības Latviešu karavīru piemiņai “Lestene” dibināšanas sanāksme. Biedrībā apvienojušās sešas organizācijas, kas līdz šim piedalījušās memoriāla veidošanā; mērķis: kopīgi veidot Kurzemes kauju piemiņas muzeju. Lestenē plāni ir lieli un, esmu pārliecināts, tie realizēsies.

Runājām par Rīgu un Jūrmalu. Savulaik labā satiksme ar Jelgavu mazliet pakūpējusi: saglabājies dzelzceļš, pasažieru vilciena nav, kursē daži autobusi

Jautājums ir interesants, jo... ir bijuši mēģinājumi Tukumu ciešāk vienot ar Zemgali, bet... Cilvēku ierastās gaitas, transporta kustība, kas vēsturiski veidojusies “uz” vai “no” Rīgas, parasti ved uz Kurzemi – Ventspili, Kuldīgu, Talsiem. Tā ir Rīgas – Ventspils šoseja, savulaik arī vilciens. Zemgales un Jelgavas virziens... Ir daži īpatnēji dalījumi, par ko šad tad iesmejam: “Sak, Tukumam ir pašidentificēšanās problēmas.” Piemēram, vēlot Saeimu, esam Zemgales vēlēšanu apgabalā. Plānošanas reģionā esam iekļauti Pierīgā. Tiesu apgabals mums ir Zemgales, lauksaimniecības pārvalde mums ir Kurzemē, Dziesmu svētkos arī esam pie Kurzemes, jaunajā Vēsturisko novadu likumā esam sadalīti starp Kurzemi, dažiem pagastiem piederot Zemgalei, un Lapmežciems, kā izrādās, atrodas Vidzemē. Jaunajam Tukuma novada vadītājam būs jāšūdina trīs novadu tautastērpi.

Pieaugušo izglītība novadā - kāda ir situācija, ko plānojat šajā jomā?

Valstiski šis izglītības posms atstāts privāto izglītības organizāciju un kompetences centru, daļēji arī augstākās izglītības iestāžu ziņā. Piemēram, ja skatāmies Eiropas finansējumu, kas domāts darbinieku pārkvalifikācijai, redzam, ka tur pašvaldībām nav nekādu iespēju piedalīties finansējuma piesaistē. Pašvaldības “darbs” ir nodrošināt iedzīvotāju nokļūšanu līdz izglītības pakalpojumam (pakalpojuma nodrošinājumam), ko, savukārt, nodrošina augstskolas vai profesionālās izglītības iestādes. Pašvaldības iniciatīva: var tikt veidoti pieaugušo izglītības centri, skatoties no pašvaldības iespējām un nepieciešamības. Tukumā ir Latvijas Universitātes filiāle, savulaik, ļoti cīnījāmies, lai filiāli saglabātu. Laikā, kad tika likvidēta RPIVA, to pievienojot LU, braucām uz Rīgu, runājām ministrijā, tikāmies ar kolēģiem... Gods kam gods LU filiāli saglabāja, panākumi ir, studentu skaits aug. Vēl topošajā Tukuma novadā ir Kandavas tehnikums, kur šobrīd gan valda satraukums par iespējamu iestādes optimizāciju. Katrā ziņā esam pauduši nostāju par tehnikuma saglabāšanu pašreizējā statusā, kas nodrošina lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu, jo līdzīgas iestādes tuvākā apkārtnē nav. Esam runājuši ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem un LLU par tehnikuma saglabāšanu un turpmāku attīstību. 

Komentāri

Aivars
Tukšas runas par attīstību, jo kopā ar saviem koalīcijas partneriem "noraka" divus lielākos investīciju projektus, kuri būtu radījuši vairāk 200 jaunas darba vietas un 800 000 EUR ikgadēju pašvaldības budžeta ieņēmumus. Šis cilvēks spējīgs tikai peldēt pa virsu un pa straumi.

Pievienot komentāru