Cēloņi un sekas jeb kāpēc meža nozarei nepieciešama datu bāze OZOLS

Jānis Švirksts | 27.11.2020

Šī gada 26. novembrī Zemkopības ministrija atkārtoti informēja, ka informācijas iegūšana un apkopošana par ES nozīmes biotopu izplatību un kvalitāti (biotopu kartēšana) neietekmē saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļautu darbību. Mežsaimnieciskā darbība biotopu kartēšanas rezultātā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētajos biotopos ir ierobežota tikai tad, ja teritorijai ir noteikts aizsardzības statuss ar normatīvo aktu vai administratīvo aktu, piemēram, izveidota īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai noteikts mikroliegums. Administrējot apliecinājumu izsniegšanu, par pamatu ņemama normatīvajos aktos noteiktā aizsardzības pazīme. Valsts meža dienestam, saņemot iesniegumu par koku ciršanu galvenajā cirtē, nav jāpārbauda, vai mežaudze ir atzīta par ES nozīmes biotopu un reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Tāpat Zemkopības ministrija minēja, ka nekomentē prasības, kas uzņēmumiem ir saistošas ar mežsaimniecības sertifikācijas shēmām. (https://www.lmsp.lv/par-sertifikaciju-un-dabas-datu-parvaldibas-sistemu-ozols-zemkopibas-ministrijas-skaidrojums)

Situācijas apraksts

Šajā sakarā, atsaucoties uz Latvijas Mežu sertifikācijas padomes lūgumu, komentēšu esošo situāciju. Praksē jau kopš 2017. gada, FSC un SBP sertificētajiem uzņēmumiem (https://sbp-cert.org/accreditations-and-certifications/certificate-holders/; www.info.fsc.org) iegūstot FSC Kontrolēto vai SBP sertificēto koksni, neatkarīgi no Valsts meža dienesta (VMD) izsniegtā ciršanas apliecinājuma ir jāizvērtē vai konkrētais nogabals atbilst ES vai vietējas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam. Šīs prasības ir jāievēro atbilstoši FSC Centralizētajām riska vērtējumam (Document | Forest Stewardship Council (fsc.org)) un SBP Reģionālajam riska vērtējumam: https://sbp-cert.org/wp-content/uploads/2018/12/SBP-endorsed-Regional-Risk-Assessment-for-Latvia.pdf

Jāteic, ka risks attiecībā uz biotopu aizsargāšanu ir definēts Privātajiem un Pašvaldībai piederošajiem mežiem, kas nav FSC vai PEFC sertificēti.

Lai izpildītu augstākminētās prasības, līdz šī gada sākumam praksē parasti tika pielietota www.latbio.lv pieejamā informācija par potenciālajām biotopu izplatības teritorijām, kas pieprasīja katra sistēmā minētā “sarkanā” nogabala gadījumā apsekot to dabā un izvērtēt, vai teritorija atbilst biotopa raksturojumam. Dabā parasti tika pielietota modificēta Pasaules dabas fonda izveidotā anketa: https://wwflv.awsassets.panda.org/downloads/biologiski_augstvertigas_mezaudzes.pdf

Šī nogabalu anketēšana sertifikātu turētājiem radīja lielu administratīvo slogu, kā arī nereti bija vērtējama kā neefektīva, lai nodrošinātu konkrētā nogabala aizsardzību. Tāpat bija zināms, ka nogabali nereti tika novērtēti ar zemu augstvērtības pazīmi nekā patiesībā. Par to liecina sertifikācijas iestāžu (https://sbp-cert.org/accreditations-and-certifications/certificate-holders/; www.info.fsc.org) sniegto audita ziņojumu kopsavilkumi.

Cēlonis

Vēlos uzvērt, ka cēlonis, kāpēc mēs šobrīd runājam par datubāzi OZOLS, ir Augstvērtīgo mežu definīcijas izmaiņas un sertifikācijas standarti, nevis OZOLS datu bāze vai Dabas skaitīšanas projekts (https://www.skaitamdabu.gov.lv/public/lat/par_dabas_skaitisanu/) kā tāds. Turklāt, prasība pastāv jau kopš 2017. gada. Varētu domāt, ka Latvija ir neizdevīgākās pozīcijās, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bet tas neatbilstu patiesībai, jo augsti riski attiecībā uz biotopiem un to aizsardzību ir noteikti arī visās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs: Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Sekas

Līdz ar Dabas skaitīšanas projekta īstenošanu, datu bāzē OZOLS šobrīd ir pieejama informācija par potenciālajām un faktiskajām teritorijām, kas atbilst Biotopu kritērijiem. Kaut arī nozarē ir pamatotas diskusijas par to, vai visi ES un Vietējas nozīmes biotopi, neatkarīgi no to kvalitātes ir jāaizsargā, FSC Kontrolētās koksnes Piegādes ķēdes ietvaros un SBP sertifikācijas ietvaros tie nav pakļaujami izstrādei arī pie zema kvalitātes novērtējuma. Tāpēc, ja ir vēlme mainīt lietu kārtību, jāmaina augstvērtīgo mežu definīcija un riska vērtējumi, vai valstī esošā normatīvā vide, nevis OZOLS sistēma!

Ņemot vērā faktu, ka vēl nav veikta visu OZOLĀ pieejamo datu kvalitātes kontrole, būtu arī loģiski, ka OZOLĀ sniegto informāciju varētu apstrīdēt, bet to vajadzētu darīt sertificētiem biotopu ekspertiem, gatavojot jaunu atzinumu. Praksē ir bijuši gadījumi, kad biotopu eksperts nogabala ietvaros izdala atsevišķu biotopa teritoriju, tādējādi pieļaujot mežistrādi nogabala atlikušajā daļā.

Datu bāzē OZOLS pieejamā informācija šobrīd ir vērtējama kā visefektīvākais veids, kā identificēt biotopus privātajā mežu sektorā. To var pamatot ar to, ka tā ir arī faktiski šobrīd vienīgā publiski pieejamā datubāze, kurā ir redzamas gan sertifikācijas ietvaros aizsargājamās teritorijas, gan tiesību aktos iekļautās aizsargājamās teritorijas, gan konkrēto nogabalu robežas kā tādas. 2017. gadā, uzsākot privāto uzņēmumu sertifikāciju pēc jaunā riska vērtējuma prasībām, nereti gadījās situācijas, kurās tālākpārstrādes uzņēmumiem nebija pieejama informācija par faktiskajām nogabalu robežām, bet tikai par kadastra robežām. Tā kā biotopu pazīmes tiek piešķirtas nogabala, ne kadastra ietvaros, tas bija pirmais šķērslis efektīvai risku mazināšanai, ko nozares uzņēmumiem nācās pārvarēt.

Tālākas darbības

Svarīgi būtu nodrošināt, lai datu bāze OZOLS nākotnē tiktu regulāri atjaunota, citādi tā dažu gadu laikā zaudēs aktualitāti un atbilstību risku mazināšanai. Līdzīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur papildus valsts uzturētajām sistēmām, nevalstiskās organizācijas radījušas papildus slāņus mežu apsekojumiem, jo jaunākie biotopu kartēšanas dati ir pieejami no 2000. gadu sākuma.

Tā kā biotopa klātesamība nav šķērslis ciršanas apliecinājuma izsniegšanai, bet Latvijā ir vairāk nekā 300 sertificētu uzņēmumu un faktiski visa Privātajā sektorā iegūtā koksne tiek pakļauta augstākminētajiem riska novērtējumiem, būtu tikai apsveicami, ja VMD izsniegtajā ciršanas apliecinājumā būtu atzīme, ka konkrētajā kadastrā ir konstatēts ES vai Vietējas nozīmes biotops; šāda prakse tiek īstenota mūsu Ziemeļu kaimiņvalstī.

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru