Diemžēl Latvijā teju ikviens mēģinājums radīt priekšnoteikumus zemes racionālas izmantošanas attīstībai izsauc emocionālu, uz faktiem nebalstītu reakciju – mežu drīz vairs nebūs, meža platības un krāja samazinās, putnu un kukaiņu skaits sarūk utt. Parasti tie, kuri kliedz skaļāk, arī sasniedz sev vēlamo rezultātu, un triumfē populisms. Ikvienam taču ir žēl putniņu. Taču zinot, kā tie tiek skaitīti, par zinātniski pamatotiem šādus apgalvojumus ir grūti uzskatīt.
Tajā pašā laikā skaitļi ar augstu ticamības pakāpi liecina, ka pēdējos gadu desmitos Latvijā samazinās ne jau kukaiņu vai putnu, bet gan cilvēku skaits.