1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālu aktu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu. Trīs dienas vēlāk, 1991. gada 24. augustā, savu neatkarību pasludināja arī Ukraina. Šajā laikā Ukraina ar saviem 54 miljoniem iedzīvotāju bija otrajā vietā starp Padomju Savienības bijušajām republikām gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc ekonomiskā potenciāla rādītājiem. Šodien, mazliet vairāk nekā trīs gadu desmitus vēlāk, Latvija ir neatkarīga NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, savukārt ukraiņi cīnās uz dzīvību un nāvi pret Krievijas iebrukumu. Lai saprastu, kas ir novedis pie 21. gadsimta lielākās politiskās katastrofas, ir nepieciešams atgriezties trīsdesmit gadu senā pagātnē.

1991. gada 1. decembris. Ukrainā notiek referendums par 24. augusta Neatkarības deklarācijas leģitimitāti. Referendumā atbalstu Ukrainas neatkarībai izsaka 92% vēlētāju. Ukrainas PSR pēdējais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Leonīds Kravčuks tiek ievēlēts par pirmo Ukrainas prezidentu.

1994. gada 10. janvāris. NATO izveido programmu "Partnerattiecības mieram", kuras mērķis ir stiprināt uzticību starp NATO un bijušajām PSRS valstīm. Ukraina programmai pievienojas 8. februārī, Krievija – 22. jūnijā. NATO kopā ar Austrumeiropas partnervalstīm turpināja militāro sadarbību līdz pat 2014. gadam.