Zemes lietotāji apvienos spēkus kopīgo interešu aizstāvībai

Zemeunvalsts.lv | 07.10.2021

zemeunvalsts.lv.komentārs

Klausoties un lasot ziņas no Eiropas Savienības valstīm par dažādiem notikumiem Savienībā, rodas iespaids: valstī “viss ir mierīgi”. Ar kaut ko neapmierināti ir poļi, bet viņu neapmierinātība “nav pareiza”, kaut kas netīk ungāru politiskajai vadībai, bet arī tā, pat būdama Eiropas valsts un ES dalībvalsts “nedomā eiropeiski”, par nesen savu ceļu gājušajiem britiem un radušamies sarežģījumiem starp salu valsti un Franciju var noskatīties kā piedzīvojumu filmā... Latvijas politiskā vadība un ierēdniecība ir aizņemtas ar gaidāmajām vēlēšanām, dažādu norādījumu vienkāršotu izpildi, aizmirstot... valsts un Latvijas iedzīvotāju intereses. Vienotā Eiropas telpa un valstu savienība vēlreiz un vēlreiz, un atkal mums rādījusi: ir savienība un ir katras valsts intereses. Turklāt, gadās, ļoti šauras, netālredzīgas un kādos rāmjos neievietojamas, bet neatkarīgas, patstāvīgas Eiropas Savienības dalībvalsts intereses. Patlaban, kad it aktīvi plosoties vīrusam, daudzas lietas un norises uztveramas asāk, skaidrāk un neierastāk, jautājums par Latvijas un Latvijas iedzīvotāju interesēm top jo dienas jo aktuālāks. Kā tā? Vai būs darbs, kam būs darbs, vai būs iespējas, vai būs liegums, vai... zaļu politiķu zaļi domātas frāzes zaļai vēlētāju grupai guļbūvi nepiesildīs, ģimeni nepaēdinās un darbu cilvekiem nedos. Par praktiskām lietām jādomā praktiķiem. 

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā. Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus: kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai. Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

“Tik nopietnas pārmaiņas, kādas pieprasa transformācija uz klimata neitrālu tautsaimniecību, Latvijā un Eiropas Savienībā vēl nav piedzīvotas. To iedzīvināšana, kā arī iespējamo negatīvo blakusefektu identificēšana, novēršana vai maksimāla minimizēšana, nav iespējama vienas ministrijas ietvaros,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš atgādināja, ka satraukums par to, kā Latvijas zemi varēs apsaimniekot nākotnē, ir liels, tāpēc izsvērtu, atbilstošu lēmumu pieņemšana nav pieļaujama šaurā lokā dažu politiķu kabinetos. Lēmumiem jātop diskusijās ar nozarēm un balstoties zinātniskos pētījumos, kas veikti Latvijā, nevis pamatojoties uz bieži vien aplamiem pieņēmumiem Briselē un ES struktūrās. “Lai sāktu sarunu par ES zaļā kursa iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, mūsu iespējamajiem ieguvumiem un vienlaikus arī zaudējumiem, ir nepieciešams sociāli ekonomiskais novērtējums. Tāda, diemžēl, pašlaik nav,” skaidro M. Liopa. Viņš norāda, ka paredzamo diskusiju mērķis nav atcelt ES zaļo kursu, bet izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotākos un efektīvākos risinājumus, ar, cik iespējams, minimālu kaitīgo ietekmi uz meža nozari, lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi, kūdras ieguvi un substrātu ražošanu, kā arī nodarbinātību, nodokļu ieņēmumiem.

“Latvijā diemžēl nav platformas vai institūcijas, kurā varētu sagatavot Latvijai vispiemērotāko un izdevīgāko pozīciju, jo katra ministrija joprojām uz konkrētiem jautājumiem raugās tikai no savas kompetences skatupunkta. Kopīgo ainu, kuru ietekmē dažādi faktori, bieži vien ministrijās neredz,” norāda Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. “Pirmais mājasdarbs, kas jāveic zemes apsaimniekotājiem,— savstarpējās diskusijās jātiek skaidrībā par kopīgo redzējumu un priekšlikumiem, ko un kā darīt. Pie ministrijām, valdības un politiskajām partijām jādodas tikai ar skaidriem un vienotiem ieteikumiem un priekšlikumiem.”

“Kūdra atrodas ES zaļā kursa “frontes pirmajā līnijā”, jo to vēlas “izslēgt no spēles”, lai gan ir skaidrs, ka Latvijā iegūto kūdru pārstrādā substrātos, ko izmanto stādu audzētāji un lauksaimnieki. Par situāciju esam informējuši kūdras substrāta pircējus ārvalstīs un kolēģus, kas strādā kūdras nozarē,” uzsver SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. A. Muižnieks norāda, ka Eiropas valstu mežu īpašnieki jau konsolidē savu pozīciju un par to informē ES struktūras.

“Zaļais kurss skars ne tikai zemes izmantotājus, bet arī to saražotās produkcijas apjomus, ienākumus, nodarbināto skaitu un samaksātos nodokļus, tāpēc šajā procesā jāiesaista arī Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, lai mūsu priekšstāvji sadarbotos ar Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un citu Savienības dalībvalstu ievēlētajiem deputātiem un panāktu saprātīgu risinājumu ar adekvātu finansējumu,” uzsver M. Liopa. U. Ameriks atgādina, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir tiesības bloķēt konkrētu ES regulu pieņemšanu, ja tās draud iznīcināt darba vietas Latvijā.

Komentāri

Ringolds Arnītis
Esmu bijis klāt daudzos procesos, kas sastīti ar zemes resursu izmantošanu, darba vietām reģionos un pārtikas ražošanu, bet tik bezcerīgu situāciju attiecībā uz nozaru ignorēšanu neesmu piedzīvojis. Visi sacenšas par "zaļākā" cilvēka, eksperta, politiķa statusu ar dažādiem aizliegumu ierosinājumiem. Mēs esam novirzījušies no savām īpašuma tiesībām un tiesībām uz nodarbošanos. Es neredzu citu iespēju, kā plašām protesta akcijām, lai beidzot nozares tiek sadzirdētas. Zemkopības ministrija viena pati mūs nespēs aizstāvēt.

Pievienot komentāru