Grozījumi Aizsargjoslu likumā zemes īpašniekus Dundagas novadā nostādījuši ķīlnieka lomā

lsm.lv | 06.05.2021

Viens no pierādījumiem, kā likums izpaužas dabā, atrodams īpašumā Mazirbē. Vizuāli tas izskatās kā neliela pļaviņa, turklāt tam apkārt jau ir vairākas mājas. Tur zemes īpašniece Aiga Ūdre vēlējās būvēt arī savu māju, ko Dundagas novada pašvaldības teritoriālais plānojums atļauj. Ūdre sacīja: “Jā, dabas eksperts norādīja, ka nebūtu vēlams darboties kaut kādās noteiktās šī zemes gabala vietās, bet neaizliedza būvēt māju. Pat gluži otrādi – ierādīja vietu, kur māja būtu būvējama, lai dabai netiktu nodarīts nekāds kaitējums.”

Taču pagājušā gadā augustā vairāki zemju īpašnieki Dundagas novadā uzzināja, ka dabas skaitīšanas laikā viņu īpašumos atklāti vērtīgi biotopi. Ūdres gadījumā vilkakūlas zālājs sapni par māju aptur. Taču par īpašumu jāturpina maksāt nekustamā īpašuma nodoklis un teritorija jākopj, lai nesaņemtu sodu. 

“Ja šim biotopam cilvēka klātbūtne ir absolūti traucējoša, tad tiešām var pasludināt liegumu, mikroliegumu un maksāt cilvēkam kompensācijas vai iemērīt līdzvērtīgu zemesgabalu kaut kur citur, lai šim cilvēkam netiktu nodarīti zaudējumi,” pauda zemes īpašniece.

Šobrīd Aizsargjoslu likums paredz, ka ciemu robežās krasta kāpu aizsargjoslu platums ir ne mazāks kā 150 metri, un, ja apkārt ir īpaši aizsargājami biotopi, tā paplašinās. Jaunie grozījumi, ko skatīs Saeima trešajā lasījumā paredz, piebildi par biotopiem izslēgt.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā zemes īpašniekus Dundagas novadā nostādījuši ķīlnieka lomā   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru