Ko lai saka par ģimenes tēvu, kas uz grila nosvilina savus plastmasas atkritumus un turpat uzcep gaļiņu? Vai kaimiņu, kurš pirtskrāsnī ielādē lakota skapīša durvis un palaiž gaisā tādu nāvīgu kokteili, ka ārsts un ķīmiķis šausmās ķertu pie sirds. Šie nav izdomāti piemēri, un nav jau vajadzības, jo Latvijā dedzināšana joprojām ir izplatīts sadzīves atkritumu likvidēšanas paņēmiens. Iespējams, daudzi pat neaizdomājas, kas ugunskurā no glancētā žurnāla, polietilēna maisiņa vai pat gruzdošas lapu kaudzes paliek pāri.
Jaunākie raksti
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
Nāvīgais mantojums: sadedzinātie atkritumi
