zemeunvalsts.lv piebilde

Nav pirmais pavasaris un netuvojas pirmā vasara, kas pārsteigtu ar meža ugunsgrēkiem Sibīrijā. Protams, karš, enerģētika, no Sibīrijas attālā Eiropa, bet!!!!! Izskatās, ka politiķi, aktīvisti un politaktīvisti par katru cenu, un vaiga sviedros pūloties, vēlas teritorijas ziņā nelielo Eiropu padarīt par planētas klimata stabilizētāju, aizmirstot ģeogrāfiju un matemātiku (piemēram, kā aprēķina laukumu). Kādu laiku (teiksim, 90. gados) reti dzirdētie vārdi “rūpes”, “bažas”, “raizes” nu, runājot par notiekošo tālu no mums, Eiropā, skan vai ik dienas. Kas tiek darīts? Jautājums nebūt nav retorisks, bet ļoti konkrēts, jo pie mums Latvijā ļoti svarīgi ir ierobežot (kas nebūt nenozīmē, ka nevajag aizsargāt), toties citur uguns un palmu eļļa, vai soja var paņemt daudz. Un kāds šai procesā noskatoties un bažījoties (ne vairāk), vēlas, lai mēs to līdzsvarotu. Raižpilni, bet tomēr...

Meža nozares profesionāļi ir nobažījušies, ka Krievijai, ņemot vērā tās iebrukumu Ukrainā, var trūkt resursu (jo īpaši – militāro) ugunsgrēku dzēšanai, piemēram, vasarā, kad ugunsgrēku aktivitātei ierasti ir tendence palielināties.

Martā Krievijas Tālo Austrumu kūdrājos jau izcēlušies vairāki ugunsgrēki, kas lika aktivizēt ugunsdzēsības dienestu darbu. Krievijas Federālā mežsaimniecības aģentūra ziņoja, ka aprīļa vidū valstī dzēsti vairāk nekā 600 ugunsgrēki 37 000 hektāru platībā.

Viens no reģioniem ar lielāko dzēsto meža ugunsgrēku skaitu bija Omskas apgabals. Laikraksta “Siberian Times” videomateriālos redzami meža ugunsgrēki, kas plosījās Rietumsibīrijā Omskas un Tjumeņas apgabalos, savukārt, satelīta dati liecināja par vairākiem ugunsgrēkiem jau plašāk Sibīrijā. Daži no tiem ilga vairāk nekā nedēļu, lai gan, piemēram, reģiona ezeri joprojām šķita aizsaluši.

Ugunsgrēku dūmi ir “ceļojuši” tūkstošiem jūdžu, sasniedzot pat ASV rietumus, kur cilvēki ir novērojuši miglainas debesis, dūmakainus saulrietus un sarkanīgus toņus ap mēnesi – iezīmes, kas parasti novērojamas vasaras ugunsgrēku sezonas kulminācijas laikā.

ASV Nacionālā meteoroloģiskā dienesta birojs Tuksonā publicēja Twitter ziņu par dūmu izcelsmi, kurā tika parādīti vairāki ugunsgrēki, ko satelīti fiksējuši virs Krievijas. Viena īpaši plaša ugunsgrēka dūmi, pēc dienesta datiem, nonāca vētras izplatības joslā; vētra 23. aprīlī virzījās pāri Klusajam okeānam, sasniedzot ASV rietumu piekrasti. Meteoroloģijas dienesti vēstīja, ka daļa rietumu piekrasti sasniegušo dūmu nāk no Mongolijas un Ķīnas, bet putekļi no Gobi tuksneša, iespējams, ir sajaukušies ar dūmiem.

Pēdējos gados tieši pavasaros ir pastiprinājusies ugunsgrēku aktivitāte Sibīrijā, piemēram, šai reģionā tie bija vērojami jau 2020. gadā. Pagājušajā (2021.) gadā pirmos ugunsgrēkus fiksēja aprīļa beigās, lai gan lielākie kūlas ugunsgrēki Sahas reģionā Krievijas Tālajos Austrumos izcēlās maija sākumā.

“Dati liecina, ka ugunsgrēki sākās pavasara ugunsnedrošajā sezonā, ugunsgrēku skaits ir bijis liels, un diennakts kopējā intensitāte/emisijas bija krietni virs vidējā rādītāja, kas raksturīgs sezonas sākumposmam,” rakstīja Atmosfēras monitoringa dienesta “Copernicus” vecākais zinātnieks Marks Parringtons.

Aprīļa beigās organizētajā preses konferencē Krievijas Federālā mežsaimniecības aģentūra ziņoja, ka ugunsdzēsēji ir gatavi un strādās paaugstinātas gatavības režīmā, lai tuvākajās nedēļās ugunsgrēkus savaldītu un novērstu. Aģentūras vadītājs Ivans Sovetņikovs sacīja, ka aptuveni 90% mežu ugunsgrēku pavasaros ir saistīti ar cilvēku darbību – ugunsgrēkus, kas mežos izplatās no citām platībām, piemēram, izraisa aizliegti dedzināšanas darbi lauksaimniecības zemēs vai tie izceļas neuzmanības dēļ. Aģentūra cīņā ar uguni izmantos helikopterus, dronus un pat mākslīgos nokrišņus.

Daži nozares pārstāvji gan uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā varētu samazināt Krievijas ugunsdzēsības cilvēkresursus, jo karā tieši ir iesaistīts liels skaits personāla un liels daudzums aprīkojuma. Iepriekšējos gados, kad, tuvojoties vasarai, ugunsgrēki pastiprinājās, Krievijas bruņotie spēki bieži vien palīdzēja ugunsdzēsējiem. Helikopteri un lidmašīnas lēja un smidzināja ūdeni uz liesmām, bet tūkstošiem karavīru brida cauri purviem un lielam karstumam, lai piedalītos dzēšanas darbos.

“Nav šaubu – karš Ukrainā Krievijai ir radījis milzīgu sauszemes resursu trūkumu,” sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Starptautiskās drošības programmas vecākais padomnieks pulkvedis Marks Kančans. “Liela daļa karaspēka ir pārvietots ārpus valsts. Karavīri, kas atgriežas, ir gan ievainoti, gan morāli sagrauti un tiem būs daudz grūtāk cīnīties ar uguni.“

Jāpiebilst, ka arī miera apstākļos daudzus lielus ugunsgrēkus, ja tie neapdraud lielas apdzīvotās vietas, ļauj nedzēst, jo ugunsdzēsējiem nav pietiekama finansējuma.

Ja ugunsdzēsības vajadzībām netiek nodrošināti atbilstoši resursi, meža ugunsgrēki netiek kontrolēti un var neierobežoti izplatīties, tostarp Sibīrijas augsnēs, kas bagātas ar oglekli. Kā zināms, liela daļu augsnes veido organiskās vielas, kas ir simtiem vai pat tūkstošiem gadu vecas, liels daudzums oglekļa ir dziļi iesaldēts (ieslēgts) mūžīgajā sasalumā. Ugunsgrēki var atkusušajā augsnē var turpināties, tā atbrīvojot atmosfērā lielu daudzumu oglekļa un metāna.

Ugunsgrēku laikā izdalās arī vielas vai vielu daļiņas, kas var kaitēt cilvēku veselībai un videi. Piemēram, melnais ogleklis var iekļūt cilvēku un dzīvnieku plaušās, izraisot slimības, tas var kairināt acis, degunu un rīkli. Daļiņas var absorbēt saules gaismu un dziļāk uzkarsēt augsni, potenciāli vēl vairāk saasinot ugunsgrēka apstākļus šajā teritorijā.

Lai gan ir pāragri prognozēt meža ugunsgrēku aktivitātes intensitāti šopavasar un vasarā, globālās temperatūras paaugstināšanās ir pastiprinājusi un pagarinājusi ugunsgrēku sezonu un, visticamāk, šāda tendence turpināsies. Pētījumi liecina, ka pēdējās desmitgadēs Sibīrijā ir palielinājies meža ugunsgrēku skaits un izdegušo platību lielums, kas matemātiski korelē ar gaisa temperatūru un sausumu. Datormodeļi rāda, ka, paaugstinoties globālajai temperatūrai, reģiona veģetācija arvien vairāk izkaltīs, tā veicinot ugunsbīstamo dienu un lielu ugunsgrēku skaita palielinājumu, jo īpaši Sibīrijas dienvidos un Sahas apgabalā Tālajos Austrumos.

Pēdējo gadu laikā šādi draudi ir īpaši izgaismojušies. Pagājušajā gadā bija laikposms, kad ugunsgrēki Sibīrijā bija lielāki nekā pārējie ugunsgrēki citur pasaulē kopā ņemti. Piemēram, Sahas reģionā no 1. jūnija līdz 1. augustam ugunsgrēki izdalīja rekordlielu oglekļa daudzumu.

Eiropas Komisijas ziņojumā pagājušā gada Arktikas ugunsgrēku radītās oglekļa emisijas norādītas kā ceturtās lielākās gandrīz divdesmit gadu laikā. Šis līmenis tika uzskatīts par “normālu”, salīdzinot ar vēsturiski ugunsaktīvajām 2019. un 2020. gada sezonām, sacīja M. Parringtons, norādot, ka minētajos gados ugunsgrēku aktivitāte visā Ziemeļu polārā loka apgabalā bija augstāka nekā 2021. gadā.

“Grūti pateikt, vai ugunsgrēki liecina par to, ko mēs varam sagaidīt vasarā – piemēram – es sagaidu, ka vasarā ugunsgrēki plosīsies Sibīrijas austrumu reģionos un, iespējams, Arktikā,” raksta Marks Parringtons. “Ugunsgrēku risks, visticamāk, būs augsts, pamatojoties uz pēdējo gadu un mēnešu klimata anomālijām (t. i., siltākiem un sausākiem laika apstākļiem). Tomēr ugunsgrēku izcelšanās vietas un ilgums būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem.“
https://www.axios.com/2022/04/22/siberia-wildfires-war-ukraine
https://ngs.ru/text/ecology/2022/04/18/71264048/
https://siberiantimes.com/other/others/features/permafrost-is-ablaze-with-hundreds-of-wildfires-in-worlds-coldest-region/
Izmantotas Aleksandra Oščepkova, Iļjas Ponomarjova un oriģinālraksta fotogrāfijas