Mežsaimniecība Latvijā nevarēs piesaistīt tik lielu CO₂ emisiju apjomu, lai kompensētu citu sektoru (nozaru) emisijas. Faktiski nevienā no pašreizējiem iespējamajiem scenārijiem Latvija nevar sasniegt izvirzīto klimata neitralitātes mērķi.
Tik skarbi (vai skaidri) atzinumi skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Jāatgādina, ka Latvijai līdz 2030. gadam par 17% jāsamazina emisijas un jānodrošina 644 000 t CO₂ piesaiste. 2023. gada ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm, politiku un pasākumiem redzams, ka zemes apsaimniekošanas sektors, lai arī nodrošina stabilas piesaistes, katru gadu arvien vairāk attālinās no izvirzītā ambiciozā un, iespējams, pat nereāli noteiktā augstā mērķa sasniegšanas. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto pasākumu (ja pieņem, ka to realizēšana notiek maksimālajā apjomā) īstenošanas izmaksas (atbilstoši pašreiz pieņemtajiem pasākuma cenu griestiem) būtu 1,56 miljardi eiro. Summa šķiet neliela, salīdzinot ar transporta sektoram nepieciešamo – vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Vairāki jauni ierobežojumi
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs skaidroja, ka meža nozari ietekmēs daudzas un dažādas aktivitātes, proti, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi, proti, līdz 2030. gadam līdz 30% palielināt aizsargājamo teritoriju pārklājumu sauszemē un jūrā, tai skaitā 10% teritoriju paredzēt stingru aizsardzību, kā arī panākt, lai 2030. gadā visu dabas direktīvu aizsargāto sugu un biotopu aizsardzības statuss un tendences nepasliktinātos un labvēlīgs aizsardzības statuss vai izteikti pozitīva tendence tiktu nodrošināta vismaz 30% sugu un biotopu, kas šobrīd tādā neatrodas. Arī Dabas atjaunošanas regula ietekmēs nozari, kuras neto apgrozījums 2022. gadā bija ap 5,5 miljardiem eiro un tajā tika nodarbināti apmēram 40 000 strādājošo. Jāatceras, ka kopējā ietekme būs daudz lielāka, jo nozarē strādājošie izmanto arī citu nozaru pakalpojumus un preces. “Visi minētie faktori ietekmēs koksnes pieejamību un attiecīgi visu nozari,” vērtē Andis Purs.
Pagaidām tikai “bioloģiskais” risinājums
“Dilemma par zemes izmantošanu ir ļoti smaga, jo ir mērķis 2050. gadam, savukārt, tehnoloģiskie risinājumi tikai eksperimentālā līmenī, pieaug spiediens jautājumu risināt “bioloģiskā ceļā”,” norādīja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols, atzīstot, ka Saeimas komisijās jau ir bijušas diskusijas, ko Latvijā darīt ar kūdras sektoru, jo gan tās ieguve, gan bijušās ieguves vietas nerekultivētās platības rada emisijas, kuras būtu jānosedz ar piesaistēm mežos, ko nav iespējams izdarīt.
“Latvijā ir interese par kūdru, jo no tās ražo substrātus, kurus izmanto gan lauksaimniecības produktu, gan koku stādu audzēšanai,” atgādina A. Ozols. Viņš uzsver, ka emisijas nozīmēs attiecīgu kvotu pirkšanu. “Ikviena nozare ir svarīga, kūdras sektors ģenerē 1,4% no kopējiem Latvijas eksporta ienākumiem, nodrošina darbu lauku apvidos apmēram 2000 cilvēku, kopā ar saistītajām nozarēm tās ir ap 5000 darba vietas,” uz ideju par iespējamo nozares ziedošanu kopējo emisiju mērķu sasniegšanai reaģēja Latvijas Kūdras asociācijas pārstāve Dace Ozola, piebilstot, ka diskusijas par šiem jautājumiem būs smagas, bet ar izteikumiem par kādas nozares nebūtiskumu nevajadzētu mētāties.
Nav atbilžu no valsts
“Nozare gaida atbildes. Pirms vairākiem gadiem Latvijā noslēdzās tā dēvētā dabas skaitīšana un tika sagatavots informatīvais ziņojums, kurš... kavējas jau vairāk nekā divus gadus. Pamatā tam būtu jābūt Natura2000 plānam par dabas teritoriju tīkla sakārtošanu, bet vides organizācijas uzskata, ka tam jākļūst gandrīz vai par “jumta dokumentu” dabas aizsardzībai Latvijā,” situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš skaidro, ka Latvijā, diemžēl, nemāk aizsargāt konkrēto dabas vērtību, bet drīzāk (lielākoties) rīkojas atbilstoši labi zināmajai parunai, “šaujot ar lielgabalu pa zvirbuļiem”.
“Lai Latvijā aizsargātu vienu Eiropas nozīmes biotopu 1 ha platībā, liegums tiek noteikts ~3 hektāriem. Ja mēs rēķināmies, ka Natura2000 tīklā papildus būtu jānonāk ~56 tūkst. ha biotopu, sekojot līdzšinējai praksei Latvijā tie būtu vismaz 150 000 ha meža. Saprotiet paši, kādēļ esam tik piesardzīgi, jo primāri ir acīmredzama vēlme uzlikt ierobežojumus ciršanas vecuma mežiem, kas šobrīd komerciālajos mežos, neskaitot baltalksni, ir aptuveni 450 tūkst ha. Kokrūpniekiem ir skaidrs jautājums: ar kādu resursu pieejamības samazinājumu rēķināties, uz šo jautājumu atbildīgās valsts iestādes neatbild. Protams, vissliktākais scenārijs nozarei, ja no mežsaimnieciskās aprites uz 20-30 gadiem tiek izņemti 50 vai vairāk procenti,” rēķina K. Klauss. Viņš atgādina, ka kokrūpniecībā 60% no apgrozījuma ir tieši atkarīgi no apaļkoksnes pieejamības un tikai apmēram 20%, piemēram, no mēbeļu ražotājiem, kam nav būtiski, vai Latvijā notiek koksnes resursu ieguve vai nenotiek.
Kurinās ar koku un pirks CO₂ kvotas?
“No 2025. gada meža nozarei jāuzņemas atbildība gan par lauksaimniecību, gan par kūdru. Tas var novest pie situācijas, kurā atjaunojamo resursu direktīvas punkts paredz, ka atjaunojams, ilgtspējīgs kurināmais ir tikai tāds, kurš nācis no valsts, kurā visā zemes sektorā ir CO₂ piesaiste. Meža sektorā būs piesaiste, bet lauksaimniecība un kūdra – vienmēr emisijās. Tas ir absurds tādēļ, ka aramzemē ir emisijas, bet koksnes kurināmais pēkšņi ir kļuvis ilgtnespējīgs,” tā K. Klauss. Viņš atgādina, ka pēdējos gados Latvija strauji pārgāja no importētās dabasgāzes uz dedzināmās koksnes izmantošanu. Proti, 2023. gadā Latvijā dabasgāzes patēriņš bija mazāks nekā 8,5 TWh, salīdzinājumam 2022. gadā – gandrīz 9 TWh, 2021. gadā – 12,7 TWh, bet 2019. gadā – 14,5 TWh. “Sešu gadu laikā Latvija ir samazinājusi dabasgāzes patēriņu par 6 TWh. Savukārt šķeldas patēriņš ir audzis no 7,2 uz 8,5 TWh, atceroties, cik silta bija pērnā (2022.-2023.) gada ziema. Normālā ziemā, kā likts, 2 TWh enerģētikā ir nākušas klāt tieši šķeldas patēriņā,” tā K. Klauss.
Ar dakšām ūdenī
“Līdz ES klimatneitralitātei ir atlikušas nedaudz vairāk kā 9450 dienas. Brisele to lepni deklarē savā tīmekļvietnē. Arī sauklis Fit for 55 vairāk līdzinās dāmu jaunā gada apņēmībai līdz pludmales sezonai sasniegt noteiktu svaru, savukārt – kungiem – noteiktu apģērbu izmēra slieksni nepārkāpt. Ja mēs ignorējam jautājumu “vai mums tiešām to vajag?” un ķeramies pie – “kā to paveikt?” – diemžēl ne Briseles tīmekļvietnes, ne šī ES sasaukuma institūciju sagatavotās stratēģijas, direktīvas vai regulas atbildi nedod,” secina K. Klauss. Viņaprāt, par nolaidību to dēvēt nevajadzētu. “Man ir aizdomas, ka jau no sākotnējā brīža nebija nodoma šadu atbildi dot. Lai izstrādātu detalizētu, realitātes (praktisko) pārbaudi izgājušu normatīvo aktu, nepieciešams ļoti rūpīgs un laikietilpīgs darbs. Tas nozīmē, ka šī Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā varētu izdot tikai dažus šāda satura un veida dokumentus, bet... tas politiķiem nederēja – viņi vēlējās nospraust virzienus un teikt iedvesmojošas runas. Tādēļ mums ir papilnam “lielo rāmju normatīvo aktu”, detalizāciju atstājot pakārtotajiem, kuri “cits pēc cita atsitas pret realitātes sienu”,” kritisks ir K. Klauss. Viņš pauž cerību, ka 2024. gada vasarā ievēlētais Eiropas Parlamenta deputātu sasaukums mācīsies no priekšgājēju kļūdām, jo viņiem būs jāiznes “kā reāli to var izdarīt?” smagums, kas nonācis mantojumā no iepriekšējā parlamenta vizionāriem. “Tagadējā sasaukuma laikā tika mainīts fokuss, pret zemes apsaimniekošanas un izmantošanas sektoru izmantojot mūžseno uzmanības novēršanas stratēģiju: “Ķeriet zagli!”.
Proti, ja ES mežos kopš 1990. gada krāja pieaugusi par 42% jeb no 19 līdz 28 miljardiem m³, pārējā pasaule šajā laikā mežos ir zaudējusi 2% jeb 11,5 miljardus m³. Eiropas Savienība dažādu fosilo produktu patēriņā un cementa ražošanā ik gadu emitē aptuveni 3 miljardus tonnu CO₂. Līdz šim meži kopā ar koksnes produktiem ik gadu no atmosfēras uztver un noglabā aptuveni 355+42=397 milj. CO₂ emisiju. Pat, ja pārstātu izstrādāt mežus (un līdz ar to beigtu oglekli noglabāt gatavos koksnes produktos), tuvākajos gados varētu rēķināties ar 355 (esošais pieaugums) +500 (ciršanas apjoma pārtraukšana) -42 (nebūs apaļkoka, no kā ražot koksnes produktus) = 813 milj. CO₂ emisiju piesaisti. Tātad 3 miljardu tonnu vērtu jautājumu kāds grib risināt ar 450 milj. t papildu piesaisti mežos, kur kā blakne nāk vienas no zaļākajām industrijām nobeigšana un netieša CO₂ emisiju intensīvu nozaru (cements, metāls, fosilais kurināmais) stimulēšana,” problēmas nozīmīgumu skaidro K. Klauss.