Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, lai to īstenotu, vajadzīga politiķu zaļā gaisma darbos, nevis tikai vārdos

"Lai arī ar biomasas, tostarp koksnes, gazifikācijas iekārtu ražošanu nodarbojamies vairākus gadus, tomēr līdz pērnā gada nogalei, kad būtiski pieauga siltuma, elektroenerģijas cenas Baltijā, Latviju neuzskatījām par savu produktu mērķa tirgu,” skaidro nestandarta iekārtu ražošanas SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka līdz šim kompānijas lielākie biomasas koģenerācijas staciju pasūtītāji bijuši ārvalstu klienti. “Pašlaik fināla stadijā ir biomasas koģenerācijas stacijas izveide klientam Japānā,” uz jautājumu, kuru valstu pasūtītājiem tiek gatavota produkcija, atbild A. Zemītis. Viņš uzsver, ka līdz šim kompānijas lielākais realizētais projekts ir redzams Beliscē – Horvātijā, kur uzstādītās koģenerācijas iekārtas jauda ir 1,3 MW elektroenerģijas un 2,6 MW siltumenerģijas. “Pēdējo mēnešu laikā, it īpaši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, interese tieši no Latvijas uzņēmumiem par SIA Fortes koģenerācijas stacijām ir būtiski pieaugusi, bet vai tā materializēsies ar reāliem pasūtījumiem, rādīs laiks,” uz jautājumu par interesi no Latvijas atbild A. Zemītis. Viņš gan norāda, ka vienas koģenerācijas stacijas līnijas izgatavošanai nepieciešami apmēram 3-4 mēneši, tāpēc, ja ir vēlme šādas stacijas sākt izmantot jau nākamajā apkures sezonā, tad būtībā tās jāpasūta ir tuvākā mēneša laikā. “Vienlaicīgi varam montāžas procesu veikt vairākām šādām tehnoloģiskajām līnijām, taču jāņem vērā, ka pēdējā mēneša notikumi ir ietekmējuši komplektējošo detaļu piegāžu ķēdes un arī pašu piegāžu termiņi kļuvuši garāki,” uz jautājumu, kas traucē paātrināt šo iekārtu ražošanu, atbild A. Zemītis.

Pagaidām tikai par savu naudu

Kā vēl viena problēma, kura gan siltumapgādes, gan arī citu nozaru, it īpaši meža nozares, kurai ir pieejami lieli dedzināmas koksnes resursi, no SIA Fortes produkcijas iegādes atturot, ir fakts, ka biomasas tehnoloģijas nav tās, kuras valsts paredzējusi atbalstīt, kā, piemēram, saules un vēja elektroenerģijas ražojošās tehnoloģijas. Pašlaik uzņēmēju nevalstiskās organizācijas esot uzrakstījušas vēstuli gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijai ar lūgumu veikt korekcijas, tādējādi atbalstot arī biomasas tehnoloģiju ieviešanu. “Ja patiešām tiks mainīti šie atbalsta nosacījumi, tad uzņēmēju interese varētu pārvērsties par pasūtījumiem,” prognozē A. Zemītis. Lai arī līdzšinējā pieredze liecinot, ka korekcijas notiek vairāku mēnešu laikā, tomēr pašreizējos apstākļos tik daudz laika neesot, tāpēc SIA Fortes pārstāvja ieskatā tādas jāveic tuvāko nedēļu laikā.

Energokoksnes pietiek

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. “Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes – izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības. Kā liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieku pētījumi, enerģijas apjoms, ko var iegūt no mazvērtīgākajiem koksnes sortimentiem un cirsmu atliekām, ir vērtējams 1,05–1,15 miljonu TJ apmērā, un šeit nav ieskaitīts tas enerģijas apjoms, ko būtu iespējams iegūt no koksnes, kas atrodas ārpus meža – grāvmalu apaugumos, apaugumos infrastruktūras objektu platībās. Latvijā pašlaik ir arī milzīgs pāraugušo saimnieciski mazvērtīgo koku sugu audžu apjoms, piemēram, pieaugušu un pāraugušu baltalkšņu audzēs atrodas apmēram 23 miljoni m3 koksnes. “Kā redzams, resursi mums ir, vajag tikai gribu, lai kļūtu neatkarīgi, izmantojot savu vietējo, atjaunojamo resursu,” uzsver A. Muižnieks. Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība, līdzīgi, kā tas strādā Zviedrijā. “Runa nav par vērtīgās koksnes daļas izmantošanu,” uzsver A. Muižnieks.

Koka gāzes iespēja

A. Zemītis atgādina, ka uzņēmuma ražotās tehnoloģijas nodrošina iespējami efektīvāku koksnes izmantošanu, to gazificējot, proti, šķeldu pārveido koksnes gāzē, kas tiek attīrīta un izmantota jau kā gāze (degviela), kuru var izmantot gan iekšdedzes dzinējā, gan arī kā gāzi, piemēram, siltuma ražošanai. “Varam šādu iespēju nodrošināt,” tā uz jautājumu, vai ar SIA Fortes iekārtām var dabasgāzi aizstāt ar koka gāzi un attiecīgos moduļus novietot pie siltumapgādes kompleksiem, kuri darbojas ar dabasgāzi, atbild A. Zemītis. Viņš gan steidz pievērst uzmanību, ka bez siltuma ļoti būtiska ir arī elektroenerģijas ieguve. “Jā, savulaik tādi auto bija, bet šodien tehnoloģijas ir citas, kaut arī principi ir tie paši,” uz jautājumu, vai pēc Otrā pasaules kara nebija auto, kuri tika darbināti ar koksnes gāzi (vadītājs ik pa brīdim piemeta krāsniņā malku, lai auto varētu pārvietoties), atbild A. Zemītis. Viņš pieļauj, ka, pieaugot fosilo energoresursu cenām, arī būtiski palielināsies pieprasījums pēc koka gāzes tehnoloģiskajām iekārtām.

Zemes resursu mobilizācija un saīsināti termiņi

“Maksimāli jācenšas izmantot visas tās iespējas un resursus, kas ir Latvijā, šeit dzīvojošo cilvēku vajadzībām, kā kurināmo maksimāli izmantot meža cirsmās un grāvjos iegūtos krūmus, zarus, arī atkritumus, un šos pasākumus vajag īstenot kompleksi visās lielākajās pilsētās,” iesaka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, šodien nedrīkst šos nākamās apkures sezonas problēmjautājumus birokratizēt, kā tas notika miera laikos, kur atļauju, saskaņojumu, novērtējumu termiņi sniedzās daudzu mēnešu un pat gadu garumā. “Ja valsts uzticas tiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuri jau strādā, tad visiem saskaņošanas procedūru termiņiem jābūt 10 un varbūt pat 20 reizes īsākiem, to maksimālais saskaņošanas termiņš nedrīkstētu pārsniegt 20 dienas gan attiecībā uz koksnes, gan atkritumu izmantošanu kā siltumapgādes izejvielu,” tā M. Liopa. Viņš vērš uzmanību uz LTRK kopsapulcē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sacīto: “Situācija ir tāda, ka ekonomiskie tabu būtu jāatceļ, ja tas palīdzēs mūsu valstij!” Attiecīgi birokrātiskais slogs ir jānoņem. Māris Liopa uzskata, ka šogad ir jāapsēj visas iespējamās lauksaimniecības zemes platības, jo pārtiku vajadzēs visiem un visur. “Primāri ar pārtiku Latvijai jānodrošina savi iedzīvotāji, un tikai pēc tam varam runāt par eksportu, tas nozīmē, ka lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde ir uzskatāma par stratēģiski svarīgāko tautsaimniecības bloku, jo bez ēšanas cilvēki nevar izdzīvot,” uzsver M. Liopa. Viņaprāt, pašreizējā situācija paver jaunas iespējas Latvijā esošajām zemes nozarēm (pārtikas, meža un arī kūdras). “Krievija un Ukraina bija liels spēlētājs graudu tirgū, un kaut kādu daļu no šo valstu pīrāga noteikti var iegūt arī Latvija, tāpēc valstij ir jāveicina, lai graudu audzētāji apsētu ikvienu zemes pleķīti,” tā M. Liopa. Viņš uzskata, ka iespējas ir arī meža nozarei, jo Krievijas un Baltkrievijas koksnes un tās produkcijas iztrūkumam tiks meklēti kompensācijas risinājumi. “Latvijā meža platība, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 20. gadiem, ir dubultojusies, bet mežā augošais koksnes apjoms ir trīskāršojies, un ikgadējais atjaunošanas cirtes apmērs ir apmēram divas reizes mazāks par ikgadējo meža pieaugumu. Šie apgalvojumi balstās arī uz Nacionālā meža monitoringa datiem, kas rāda mūsu meža aktīvu apjomu un dinamiku,” uz jautājumu, vai mežā ir rezerves, atbild M. Liopa. Viņš uzskata, ka vēl viena svarīga joma ir kūdras ieguve un no tās ražotais kūdras substrāts, pieprasījums pēc kura jau tāpat ik gadu pieauga, bet līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izolēšanu no šīs produkcijas piegādēm Eiropai šī produkcija būs vēl vairāk pieprasīta. “Tas nozīmē, ka jāsaīsina birokrātiskās procedūras jaunu kūdras ieguves lauku iekļaušanai saimnieciskās darbības apritē,” iesaka M. Liopa. Viņaprāt, pašreizējos apstākļos malā jānoliek visas domstarpības un strīdi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar jaunu platību izņemšanu no saimnieciskās darbības. “Nevar būt, ka tepat netālu no Latvijas pašlaik visu cērt nost un, ko nevar izcirst, to sadedzina, bet šeit mēs cīnīsimies par dabas kapitālu un noteiksim jaunus ierobežojumus zemes saimnieciskajai izmantošanai,” uz jautājumu, vai piedāvātie risinājumi nav pretrunā ES Zaļajam kursam, atbild M. Liopa. Viņš gan steidz piebilst, ka minētais nenozīmē iznīcināt dabas vērtības, kas atrodas rezervātos, dabas liegumos un citās platībās. “Svarīgākais ir Latvijas iedzīvotāji, jo bez cilvēkiem valsts nevar pastāvēt,” tā M. Liopa. Viņaprāt, arī akcīzes nodokļa likmes situācijā, kad degvielas cena jau strauji pietuvojas 2 eiro par litru atzīmei, ir jāsamazina, lai šī svarīgā resursa cena būtu pieejamāka cilvēkiem. “Un vēl būtiska lieta šajā ģeopolitiskajā situācijā – nedrīkst aizmirst par to, kas notiks Latvijas laukos, vai mums būs darbs, klāts pusdienu galds un nauda? Un kā mums atbalstīt cilvēkus, noturēt valsts ekonomiku un neiekrist nepareizu lēmumu lamatās? Laika vairs nav nemaz!” tā M. Liopa.