Autors: Zemeunvalsts.lv

Par Valsts kontroles ziņojumu. Profesionāļu viedoklis

Saruna ar Aiju Balodi, Biedrības Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāju un Edgaru Treibergu, LOSP valdes priekšsēdētāju

A.B.: Mani aizvaino veids, kādā Valsts kontrole ir aprakstījusi it kā veikto revīziju. Es neesmu biedre nekādā klubiņā, kā tiek minēts! Esmu uzņēmēja, man pieder ražošanas uzņēmums – daudznozaru saimniecība. Mūsu organizācijas (Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija) biedri Latvijā ir ražotāji un nodokļu pelnītāji un nosaukt mūs par kaut kādu klubiņu ir ļoti aizskaroši! Valsts Kontrole nav nopietni nedz izlasījusi, nedz iedziļinājusies, nedz sapratusi mūsu iesniegtos dokumentus, kuros norādīti asociācijas sasniedzamie mērķi. Tie ir skaidri saprotami gan mums, gan Zemkopības ministrijai. Ja Valsts kontrolei nebija skaidrības vai izpratnes, neredzu nekādu šķēršļu satikties un painteresēties vai precizēt. Ikgadējās atskaitēs ir iekļauti visi nepieciešamie dokumenti, gada noslēgumā mēs norādām arī mērķus, kas sasniegti. VK ziņojumā nav saprasts, kas ir lauksaimniecība un ko lauksaimniecībā nozīmē daudznozaru saimniecība! Konsultatīvās padomes izveidošana, kas darbojas pie Zemkopības ministrijas, ir pārdomāta, jo: ar ko vēl konsultēties, ja ne ar nozarē strādājošajiem? Mums nav alternatīvas bioloģiskās lauksaimniecības, mums nav otras LOSP!

Īsumā: mani kā cilvēku, pilsoni, biedrības vadītāju un manas saimniecības pārstāvi aizvaino tonis un stils, kādā publiskots VK ziņojums. Ar mani neviens nav nedz ticies, nedz runājis, par organizācijām dokumentā runāts vispārīgi. Tā ir zināma sabiedrības sarīdīšana pret lauksaimniecību, kas ir ārkārtēji slikti!

Atklātība un caurspīdīgums. Ziņojumā runāts par to trūkumu…

A.B.: Lēmumi biedrībā top koleģiāli, bieži vien pēc krietniem strīdiem. Domas biedru vidū nereti atšķiras. Mēs – visi organizācijas biedri - ar lauksaimniecību nodarbojamies nopietni, mēs strādājam un maksājam lielus nodokļus. Noslēpumainības mūsu organizācijā nav! Piešķirtā nauda tiek sadalīta nopietniem ražotājiem. Šobrīd Latvijā sabiedrība arvien vairāk interesējas par kvalitatīviem produktiem, vairāk nekā 10% lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek lietota bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tā ir jāattīsta!

Mēs pārstāvam savu biedru intereses un citas nemaz nevaram pārstāvēt! Vienmēr esam iestājušies par visiem lauksaimniekiem – gan mazajiem, gan lielražotājiem! Lauksaimnieks ir lauksaimnieks!

Par vērtēšanu. VK ziņojumā tiek minēti eksperti. Kas tie būtu?

A.B.: Pieļauju, ka VK par ekspertiem dēvē pārstāvjus no Agrārās ekonomikas institūta. Mēs ar Institūta vērtējumu neesam mierā, kaut vai izteikums, ka 80% investīciju saņem 1/5 lauksaimnieku. Tas nav eksperta līmeņa teikums! Netiek minēts, ka šie 20% lauksaimnieku apsaimnieko turpat 80% lauksaimniecībā izmantojamo zemju un nodokļos nomaksā pietiekamas summas. Domāju, ka mēs paši esam labākie zinātāji nozarē, jo mums ir skaitļi, mums pašiem ir saimniecības, mēs zinām praktisko darbu! Manā saimniecībā audzē graudus, ražo pienu, to visu es pati realizēju un savu darbu zinu “no apakšas līdz augšai”. Jā, ne vienmēr es spriežu pareizi, bet – ja kāds uzskata, ka es nepārzinu nozares lietas,- lai nāk aprunāties! Arī Valsts kontroles secinājumi, kā lasu, nav loģiski un viens, otrs ir radies emociju rezultātā. Atkārtošu, bet uzskatu, ka viņiem ir jāatvainojas par vārdu “klubiņš”! Mūsu organizācijā nav neviena aiz galda sēdētāja vai krēsla deldētāja – mēs visi esam ražotāji!

Iepazīstoties ar Valsts Kontroles dokumentu un ieteikumiem, vai redzat iespēju samazināt papīru plūsmas un birokrātiju?

A.B.: Pēc ziņojuma saņemšanas un iepazīšanās ar to, sanācām kopā, lai saprastu, kā ievērot VK ieteikumus. Tos ignorēt nevar… Ieteikumi prasīs nopietnu papīrietilpību! Lauksaimniecībā strādājošie diemžēl jau ir “aplikti” ar dokumentiem no galvas līdz kājām, jāatskaitās ir par visu! Piemēram, par katru izvesto kūtsmēslu kravu noteiktā datumā – kur un kad esam izveduši un kur tā atrodas… Esam pārvērtušies par kontroles un atskaišu ziņā policejisku valsti! 93 lappusēs VK ziņojumā mums tiek paskaidrots, ka lauksaimniecībā mēs, kas strādājam, neko īsti nesaprotam…

Prasības, kas skaisti formulēti kā ieteikumi. Vai tām ir konkrēts pamatojums?

A.B.: Pēc VK ieteikuma… (tas skan skaisti, bet izvēles nav – ignorēt ieteikumus nevar…) mums būs jātērē papildu laiks un līdzekļi, lai izstrādātu jaunu nolikumu, pēc kura vadoties, turpmāk darbosimies. Ja vēlamies še dzīvot un strādāt, ieteikumus ignorēt nevarēsim!

E.T.: Līdz šim lauksaimnieku organizācijām bija ierasts visus jautājumus un strīdus izrunāt organizācijas vai ministrijas ietvaros. Tā sakot, strīdamies un plēšamies savā vidē (iekšienē)! Tas, kā saprotams, jāatstāj pagātnē, jo VK vēlas, lai mēs esam skaļi un demonstratīvi kā daža laba cita NVO – braucam uz Rīgu ar traktoriem, govju galvām un tamlīdzīgi! Šāds darbības veids, kādaprāt, ir jāatsāk!

Mēs ceram, ka VK pārstāvji pie mums ieradīsies aprunāties par saviem ieteikumiem, un saziņa nepaliks preses un mediju līmenī vien. Labprāt uzzinātu, kā VK izvēlas savus darbiniekus, jo mums tie šķita visai nezinoši. Vai uz amatiem VK bija konkurss? Vai VK darbojas eksperti ikvienā jautājumā? Ar mums savulaik runāja viena VK pārstāve, tad cita… Kas ir atzinuma autors? To mēs nezinām! Tikšanās laikā VK pārstāvji māja ar galvu: “Sak, saprotam!” Saņemot atzinumu, lasām papilnam aplamību! Ar mums ieradās sarunāties vismaz četri VK pārstāvji. Uz katru VK jautājumu mēs iesniedzām dokumentu kopijas, e-pastu izdrukas. Tas bija kā labas gribas žests, lai saprastu, kā tiek tērēta organizācijām piešķirtā nauda.

Kāda Jums sajūta, kad lasāt skaistus vārdus un skaļas organizācijas? Ko tas nozīmē?

E.T.: VK kaut kā nav pamanījusi, ka mēs, LOSP, esam ziņojumā piesauktās “Pilsoniskās alianses” biedri. Tātad… Domāju, ja VK pārstāvji būtu pie mums atnākuši vēl kādu reizi, vairāk jautājuši, organizācijas udarbība būtu izprasta precīzāk. Atskaitēs visu paveikto darbu neiekļausi. Mērķus un uzdevumus mums nosaka organizācijas biedri, neviens cits!

Man radies iespaids, ka VK ir organizācija, kas nāk un paklaigā! Nezinot, kas notiek un kā notiek, skaļi jāizpaužas!

Zinu, ka citu ministrij pārziņā esošās iestādes un institūcijas lauksaimniekus ir apskaudušas, jo citviet konsultatīvo padomju nav. Domāju, ka mēs veicam arī ministrijai, kā politikas veidotājai, svētīgu darbu, jo pie mums nonāk un tiek apkopota visa informācija par nozari. Ministrijai nav nepieciešami papildierēdņi, kas ar šo nodarbotos. Starp citu – ir pagājis kāds laiks, kad skaļāk runā par medicīnas darbinieku trūkumu. Lauksaimniecībā ir tāpat! Mums trūkst vetārstu, ir akūts zootehniķu trūkums (to ir ļoti, ļoti maz). Pēdējos mēģinām piesaistīt no pensionētiem ļaudīm, kas labprāt pastrādā un kas zina savu darbu! Vai šiem cilvēkiem ir vajadzība tērēt laiku papīriem, atskaitēm un stresam? Nē! Viņš atteiksies strādāt, baudīs vecumdienas, makšķerēs, pieskatīs mazbērnus un apmeklēs teātri! Kur mēs ņemsim citu?

“Dobeles dzirnavnieks” un “Tukuma piens”

Jautājumu par atbalstu šiem uzņēmumiem skatījām trīs reizes. Domstarpības bija un nopietnas! Kad abi uzņēmumi ar aprēķiniem un skaitļiem pierādīja plānoto, vien tad finansējumu piešķīra. Šie ir projekti, ko saucam par stratēģiskajiem. Proti – tas ir svarīgi Latvijai! Savulaik, kad bija krīze, piena iepirkuma cena bija 12-15 santīmu kilogramā.

Jautāju savai senai paziņai un draudzenei Kandavas pusē: “Kā iztiekat?”

“Kamēr strādā “LKS Straupe” un “Tukuma piens”, dzīvot varam!” Tie abi zemniekiem par pienu maksāja ap 30 santīmiem kilogramā. Manuprāt, uzņēmējiem, kas grūtā brīdi atbalstījuši zemniekus, pienākas pretimnākšana. Kamēr citi izkāva lopus un likvidēja saimniecības, minētie uzņēmēji ar zemnieku saimniecībām gāja roku rokā. Patlaban pienu ražojam vairāk nekā patērējam. Jāmeklē nišas produkti, kas ārzemēs ir pieprasīti un konkurētspējīgi, par kuriem mūsu zemnieki dabū vairāk naudas un valsts vairāk nodokļu! Kas šeit nav saprotams?

Turpmākais rīcības plāns?

Sajūtas patlaban ir sliktas. Lauksaimnieki uzskata sevi par nepatiesi apvainotiem! Ja VK būtu atradusi zagļus vai naudas izkrāpējus, vai ķirškūkas pircējus par – mūsu kopējo – valsts naudu, bet… Es personiski ieteiktu VK pārstāvjiem vienu nedēļu pastrādāt kādā sabiedriskā organizācijā, pabraukāt pa Latviju, piedalīties sanāksmēs un tad vērtēt šo organizāciju darbību un naudas tēriņu lietderību! Ir nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dzīvesstila un vaļasprieka dēļ. Mūsu darbs ir ar noteiktu mērķi un plāniem!

(Tā kā nebija iespējas iegūt abu sarunas dalībnieku foto, neizmantojām nevienu!)

Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumu, par kuru spriež sarunas laikā, var aplūkot un izlasīt:
http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1.-14_2018/Rev%C4%ABzijas%20zi%C5%86ojums_03.07.2019.pdf

13.08.2019
  Dalīties Facebook

Komentāri

Mantrausis
Gadījās būt LOSP paplašinātajā sēdē ar Valsts kontroles un "Delnas" (kālab????) piedalīšanos. Daži secinājumi: 1. VK pārstāves teiktais ļoti atšķiras no skaļā paziņojums, kas tikai apsptiprina sajūtas, ka VK nepiedienīgi strādā "uz sabiedrības neizglītotākajiem prātiem". Atkal kaut kur kāds kaut ko - VK ziņo. Dīvaini... 2. VK pārstāve īpaši uzsvēra - ar likumību viss kārtībā! Tātad... Ja vēl kāds runā par šķērdēšanu, saprotu, ka Latvijā joprojām ir Sudrabas laika nelikumīga šķērdēšana un Krūmiņas laika likumīga un nelikumīga šķērdēšana. Vai visi interesenti to saprot? 3. VK pārstāve daudz lietu cītīgi pierakstīja un - redzami iedziļinājās diskusiju būtībā. Tātad pastāv iespēja, ka VK revidenti ne pilnīgi izprot strādājošo nozaru īpatnības. 4. VK nevarēja ieteikt, ko vajag mainīt, lai revidenti tēriņus saprastu labāk. Dīvaini, jo iznāk, ka LOSP un ZM tagad jāstrādā kontrolieru izpratnes labā. Tas nav jocīgi, bet patērējoši. 5. VK pārstāve norādīja, ka, kritērijus precizējot un kaut ko mainot, VK nākamreiz var secināt, ka LOSP vajag vairāk naudas! Secinājumu 2. un 5. punkts ir klajā pretrunā ar "Delnas" pēc sanāksmes pausto. Nav skaidrs, kā sabiedrība par atklātību saprot vārdu "atklātība", ja tik īpatni uztver atklātu sarunu un atklāti pasaka, ka viņiem skauž citu finansējums (Delnas pārstāves pieminētie 17 000 eur, ko var saņemt...). Kopsavilkums: ja Latvijas sabiedrība tiek nodrošināta ar skaļiem saukļiem, nezinot būtību, būs kā ASV - prezidents melš, tātad tā var a
Jurists
Ļoti subjektīvs viedoklis. Valsts kontroles atzinumă pamatoti noradits uz daźādu lauksainiecibas NVO finansēşanas necaurspidigumu. Arī LVM daļu şo organizăciju finansē, lai tăs publiski paustu mežrūpniekiem vajadzigu viedokli. Diemżēl vides aizsardzības problēmas, părspīlējot īpašumtiesības, tiek ignorētas un sabiedriba pat tiek maldināta.

Pievienot komentāru