Karš kā klimata slepkava

Angelika Claußen, IPS | 22.04.2023

zemeunvalsts.lv piebilde

Raksta autore, runājot par daudziem saprotamu un ļoti aktuālu tēmu, aizmirst kādu svarīgu niansi, proti, ko darīt gadījumā, ja kāds, kas ir nosacīti spēcīgs ar zināmām spēka rezervēm, lēmis rīkoties pretēji it kā vispārpieņemtajam. Ko autore pati ir gatava atdot vai zaudēt rūpēs par vidi un klimatu? Ko viņa iesaka darīt tiem, kam uzbrūk – neaizstāvēties, nerīkoties, samierināties vai tomēr pretoties? Runa nav par klimatu, bet par nostāju – ja kāda valstu grupa ir vienojusies par kara neiespējamību, savukārt, ir dažas valstis, kas šādu vienošanos uzskata par lielisku iespēju izvērst savus plānus, vai pareiza rīcība būtu skaisti turpināt runāt par klimatu, ļaujot agresoram grābt un grābt? Padomdevējiem, kas uzskata, ka apzagtajam pret zagli jāizturas cieņpilni, godīgi un dāsni (Ņemiet, ņemiet, tikai neduriet!), derētu sākt ar sevi.

Vācija kopā ar ES un NATO Vācija gatavojas dažādiem scenārijiem, piemēram, karam, vides katastrofām un bēgļu pieplūdumam, lai nodrošinātu, ka tās ārpolitika joprojām būs atbilstoša mērķim un tās drošības intereses būs aizsargātas. Ciniska pieeja, ņemot vērā, ka vissmagāk cietušie – tie, no kuriem, kā daži uzskata, Vācijai ir jāaizsargājas,– būs tie, kas vismazāk veicinājuši globālo sasilšanu. Turklāt situācija šķiet vēl absurdāka, ja ņem vērā, ka militāro investīciju un ar resursiem saistīto konfliktu izraisītā vides iznīcināšana veicinās turpmāku klimata sasilšanu.

Vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai samazinātu Vācijas atkarību no fosilā kurināmā. Tomēr pagājušajā gadā publicētais Greenpeace ziņojums liecina, ka lielākā daļa ES militāro misiju ir tieši saistītas ar naftas un gāzes importa aizsardzību. Bīstamā saikne starp fosilo kurināmo, militārajām misijām un karu ir jāpārtrauc.

Vairāk ieroču nozīmē lielāku kaitējumu klimatam, nevis lielāku drošību. Aizsardzības budžetu palielināšana NATO valstīs pārliecinās Krieviju un Ķīnu attiecīgi palielināt savas militārās investīcijas. Izdevumi ieroču iegādei starptautiskā mērogā jau ir sasnieguši 2,1 triljonu ASV dolāru.

Tā kā karš Ukrainā turpinās, 21. gadsimta lielākais izaicinājums – klimata krīze – ir noslīdējis darba kārtībā uz zemāku vietu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka centieni risināt šo krīzi var būt veiksmīgi tikai tad, ja visas valstis, tostarp Krievija, sadarbosies. Tūlīt jāpieprasa pamiers, kam sekotu pasākumi uzticības veidošanai, piemēram, starptautiski atbruņošanās līgumi. Turklāt Krievijai būs vajadzīga palīdzība no ārpuses, ja tā vēlas pāriet uz klimatam draudzīgu enerģētikas nozari. Nepieciešama fundamentāla sociāli ekoloģiska pārveide, kurā politikas veidošanu diktētu visu vajadzības. Pašlaik tas var šķist neiedomājami, bet kāda ir alternatīva? Nekontrolēta globālā sasilšana būtu katastrofāla visiem planētas iedzīvotājiem.

Karš kā klimata slepkava

Pievienot komentāru