Latvijas Kultūras akadēmijā kopš pērnā gada nogales tiek īstenots Jura Urtāna vadīts un Latvijas Zinātnes padomes finansēts pētniecības projekts Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība. Kopš 2018. gada kā jaunatklāti konstatēti vismaz 42 pilskalni, kas ir daudz vairāk nekā visā laika posmā pēc Otrā pasaules kara kopā, un jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā – LIDAR zemes reljefa kartēs tie parādās kā aizdomīgi zemes virsmas pārveidojumi, atgādinot senos nocietinājumus. Projekta ietvaros turpināsies jauno pilskalnu apzināšana un iegūto datu apstrāde un apkopošana, rezultātā līdz gada beigām sagatavojot monogrāfiju, lai iespējami ātrāk iekļautu šos jaunatklājumus Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē. Paredzēts arī sagatavot dokumentāciju potenciālai jaunatklāto pilskalnu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Jaunākie raksti
Aptauja
Politisko aktualitāšu dienaskārtībā nereti ir klimata un vides jautājumi, kurus, lielākoties, komentē, izvēloties vārdus “ambiciozi, eiropeiski, tālredzīgi, ilgtspējīgi utt.”, aizmirstot konkrētu rīcību vai darbus, ko var paveikt ikviens. Vai jums ir skaidrs, ko ikdienā varat darīt klimata situācijas stabilizēšanas labā?
Protams! Piedalos akcijās, uzbrūkot gleznām un pieminekļiem
Šķiroju atkritumus, mudinu to darīt kaimiņus, daudz eju kājām
Pārdevu auto, pievērsos attālinātajam darbam mazpilsētā
Vai tad arī man kas jādara? Visu takk paveiks valdība!
Runas ir garas, darbs - īss