Medību likums ietver virkni nosacījumu, kas vērsti uz savvaļas sugu medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanu ražojošajām nozarēm (lauksaimniecībai, mežsaimniecībai), kā arī apdraudējuma mazināšanu transporta jomai. Lai to īstenotu, likuma 29. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka mednieka pienākumu medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī pušu tiesības un pienākumus sīkāk reglamentē medību tiesību nodošanas līgumi, kuri noslēgti saskaņā ar likuma 29. panta otro daļu. Medības ir mežsaimniecības un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras ietvaros puses uz līgumu pamata uzņemas un pilda savstarpējas saistības – veic saimniecisku pakalpojumu zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā. Medību procesa īstenošanai ir būtiska ietekme ne tikai uz personu un sabiedrības drošību, bet arī uz ražojošajām nozarēm un valsts ekonomiku.

 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2.1. apakšpunktu un 3.punktu, Covid-19 ierobežošanas kontekstā medības ir neatliekams saimniecisks pakalpojums. Šajā kontekstā saimniecisks pakalpojums ir medību process no tā uzsākšanas un beidzas pēc medījuma pirmapstrādes. Aktivitātes, ko veic mednieki pirms medību procesa uzsākšanas un pēc tā beigām, pakļaujas vispārējam normatīvam regulējumam Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai (privāts pasākums). 

 

Zemkopības ministrija aicina atbildīgi ievērot normatīvajos aktos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus visās dzīves jomās un situācijās, vienlaikus nepārtraucot medību aktivitāti.