“Neticami – jo mazāk uzņēmumu paliek un mazāk cilvēku dzīvo valstī, jo skaitliski vairāk kļūst valsts (pašvaldību) iestāžu. Šķiet, kaut kas tāds ir iespējams tikai Latvijā,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš īsti neizprot, kāpēc pandēmijas laikā ir palielinājies Publisko personu un iestāžu reģistrā esošo iestāžu skaits. “Ir liela atšķirība starp privātā kapitāla kompānijām, kuru darbinieki nopelna algu, un valsts iestādēm, kuru darbinieki saņem algu,” atšķirīgo rāda A. Lasmanis.

“Pārsteidzoša statistika, jo dažādos dokumentos tiek sludināta virzība uz mazu, efektīvu pārvaldi, ko arī uzņēmēji ir nemitīgi atbalstījuši, bet realitāte, šķiet, ir cita,” vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš nesaprot, kāpēc 2019. gadā vidēji ik dienu ir tikusi reģistrēta – radīta – viena jauna iestāde, jo to skaits šajā laikā Publisko personu un iestāžu reģistrā pieaudzis par 385. Savukārt 2021. gadā viena jauna iestāde Publisko personu un iestāžu reģistrā rodas ik nedēļu. “Un tas notiek Covid pandēmijas laikā, kad daudzu sektoru privātā kapitāla kompānijām bija jāsavelk jostas, bet uz šo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem pieaug pārvaldes aparāts, ko apliecina Publisko personu un iestāžu reģistra dati,” tā J. Endziņš.