Apskats: COP28 un Eiropas Savienības aktivitātes Zaļā kursa kontekstā

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija | 28.11.2023

“Eiropas Zaļais Kurss (precīzāk – Zaļais darījums) joprojām ir stingra Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām” – tāds bija svarīgākais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vēstījums septembra ziņojumā par situāciju Eiropas Savienībā. Īstenojot 2019. gada decembrī sākto iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, Briselē ir paveikts milzīgs darbs likumdošanas jomā. Kamēr tiek finalizēti ar enerģētiku saistītie Zaļā kursa dokumenti, joprojām notiek darbs pie tiesību aktu priekšlikumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un dabas nozīmi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Šie jautājumi ir izrādījušies politiski strīdīgi, jo skar ļoti svarīgo un sensitīvo lauksaimniecības jomu. Lai sagatavotu nepieciešamos dokumentus līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, Brisele nokļuvusi totālā laika trūkumā, jo vienlaikus gatavojas arī gaidāmajai COP28 konferencei Dubajā.

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

COP28 notiks Dubajā, AAE no 2023. gada 30. novembra līdz 12. decembrim

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) dalībnieku konference (COP) ir starptautiska augstākā līmeņa sanāksme par klimatu, kas notiek katru gadu, ja vien iesaistītās valstis nenolemj citādi. COP sanāksmēs pasaules valstu vadītāji pulcējas, lai kopīgi strādātu pie risinājumiem klimata pārmaiņu problēmas risināšanai. Šobrīd COP ir 198 dalībnieki (197 valstis un Eiropas Savienība).

Eiropas Klimata pārmaiņu komisārs Vopke Hekstra (Wopke Hoekstra) ir gatavs paziņot par ievērojamu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finansiālu ieguldījumu Klimata pārmaiņu konvencijas (COP28) ietvaros Apvienotajos Arābu Emirātos izveidotajā “Loss and Damage Fund.” Par to tika vēstīts kopīgā paziņojumā pēc V. Hekstras tikšanās Briselē ar COP28 priekšsēdētāju Sultanu al Jaberu. Paziņojums tika publicēts 13. novembrī. Tajā Vopke Hekstra un Sultans al Jabers pauda gandarījumu par “ļoti pozitīvo rezultātu”, kas 4. novembrī tika sasniegts Abū Dabī un ir fonda izveides priekšnoteikums. To paredzēts apstiprināt COP28, tam tiks pievienota arī vienošanās par “iepriekšējām finanšu saistībām”. Paziņojums tika publicēts pēc tam, kad Eiropas Savienības vides un klimata ministri 16. oktobrī vienprātīgi apstiprināja sarunu pilnvaras COP28. Ministri aicina pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā, kā arī līdz 2030. gadam sasniegt patēriņa “maksimumu”. Ir izteikta vēlme līdz 2030. gadam nepieļaut jaunu ar oglēm darbināmu spēkstaciju būvniecību un centieni pēc iespējas drīzāk pārtraukt subsīdijas fosilajam kurināmajam.

Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana

Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu ieviest brīvprātīgu sertifikāciju oglekļa absorbcijas projektiem. Tātad drīzumā varētu sākties sarunas starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi (kas pārstāv visas 27 dalībvalstis) un Eiropas Komisiju. Apspriestā tiesību akta mērķis ir nodrošināt iespēju kvantitatīvi noteikt un pārbaudīt pasākumus CO₂ aizvākšanai no atmosfēras. Šo jautājumu asi kritizēja vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas. Tās uzskata, ka regulējums “riskē apdraudēt reālu rīcību klimata jomā ES” un ka parlaments nav ieviesis aizsardzības pasākumus.

Dabas atjaunošanas likums

Parlaments un ES Padome 9. novembrī panāca vienošanos par ļoti pretrunīgi vērtēto Dabas atjaunošanas likumu. Tomēr vienošanās vēl nenozīmē, ka ir beigusies sīvā politiskā cīņa, kas sākās 2023. gada pavasarī. Eiropas Parlamenta ietekmīgajai Vides komitejai (ENVI) 29. novembrī ir jābalso par šo vienošanos, savukārt no nākamā gada janvāra līdz februārim notiks ES Padomes un Eiropas Parlamenta plenārsēde. Joprojām nav skaidrs, vai katrā no paredzamajiem trim balsojumiem tiesību akts tiks atbalstīts ar balsu vairākumu. Pārliecības par rezultātu nav. Dabas atjaunošanas likums ļauj ES pildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un klimata aizsardzību.

Jaunākā informācija par ES politikas veidošanu – pagājušā mēneša kopsavilkums

Metāns

Divas nedēļas pirms COP28 ES Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par tiesību aktu metāna emisiju samazināšanai enerģētikas nozarē. Parlamentam izdevās panākt kopēju nostāju būtiskā jautājumā: tiesību aktā ir iekļauts punkts par metāna emisijām, kas rodas visā fosilā kurināmā importa piegādes ķēdē. Mērķis ir slēgt Eiropas tirgu (jāpiezīmē, ka tas ir pasaulē lielākais) fosilā kurināmā ražotājiem, ja tie neierobežos metāna emisijas. 100 gadu laikā metāns globālo sasilšanu ietekmējis 28 reizes vairāk nekā CO₂, savukārt 20 gadu laikā metāns sasildījis planētu 82 reizes vairāk. COP26 laikā Glāzgovā ES nāca klajā ar iniciatīvu par “Starptautiskajām saistībām attiecībā uz metānu”.

Vides un klimata krimināltiesības

ES Padome un Eiropas Parlaments 16. novembrī vienojās par priekšlikumu direktīvai (tas ir ES mērķis) par vides un klimata aizsardzību, piemērojot krimināltiesības. Tekstā ir precīzāk definēti noziegumi pret vidi un pievienoti jauni noziedzīgu nodarījumu veidi – piemēram, fluorētu siltumnīcefekta gāzu nelikumīga ražošana, piedāvāšana tirgū, imports, eksports, izmantošana vai izplatīšana. Priekšlikumā ir saskaņots sodu apmērs fiziskām personām un pirmo reizi arī juridiskām personām visās ES dalībvalstīs.

Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālās bankas banku uzraudzības iestādes priekšsēdētāja vietnieks Frenks Eldersons 14. novembrī paziņoja par iespējamām sankcijām bankām, kas neievēro tām noteiktos atbilstības noteikumus, lai pienācīgi ņemtu vērā ar vidi un klimatu saistītos riskus. Ja bankas neizpildīs savas saistības, pieņemtie saistošie uzraudzības lēmumi paredz iespēju piemērot bankām ļoti apjomīgas soda naudas.

Likums par kritiskajām izejvielām

ES Padome un Eiropas Parlaments 13. novembrī panāca vienošanos par priekšlikumu regulai (saistošam tiesību aktam), ar ko izveido sistēmu, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu kritisko izejvielu piegādi. Tas ir plašāk pazīstams kā “Likums par kritiskajām izejvielām”. Tiesību aktā noteikts, ka 25% šo ES patērēto materiālu līdz desmitgades beigām būs jāiegūst no materiālu otrreizējas pārstrādes. Uzņēmumiem, kas pakļauti būtiskam riskam, būs jāveic vērtības ķēdes riska novērtējums attiecībā uz stratēģisko izejvielu piegādi.

Dabas atjaunošanas likums

ES likumdevēji 9. novembrī panāca vienošanos par ļoti pretrunīgi vērtēto Dabas atjaunošanas likumu. Teksts ievērojami atšķiras no Eiropas Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegtā priekšlikuma. Kā bija gaidāms, sevišķi sarežģītas bija sarunas par 9. pantu (Lauksaimniecības ekosistēmas), īpaši attiecībā uz 4. punktu, kas attiecas uz kūdrājiem. Pēc konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) politiskās grupas spiediena Eiropas Parlaments bija pilnībā svītrojis šo pantu. Nolīgumā atkal ir iekļauti mērķi attiecībā uz nosusināto kūdrāju atjaunošanu. Lai sasniegtu CO₂ samazināšanas mērķus, uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi atjaunot nosusinātos kūdrājus.

Aktualitātes plašsaziņaas līdzekļos par tēmu:

Euractiv žurnāliste enerģētikas un klimata jautājumos Kira Teilore no Briseles publicēja interviju ar Spānijas premjerministra vietnieci Teresu Riberu, kura COP28 pārstāvēs ES dalībvalstis. T. Ribera skaidroja, ka COP28 ir jāapņemas panākt maksimālo emisiju apjomu un apturēt jaunu ogļu spēkstaciju būvniecību.

Politico vides žurnāliste no Briseles Luīze Giljo rakstīja, kā Briseles priekšlikums padarīt iepakojumu ilgtspējīgāku ir izraisījis asu lobiju cīņu.

Le Monde žurnālists Matjē Gārs (Matthieu Goar) skaidro, kā Francijas galvaspilsēta gatavojas aizvien biežākiem karstuma viļņiem: Parīze rīko krīzes mācības, lai būtu gatava +50 °C karstumam, kas varētu būt sagaidāms nākamajā gadā.

Drīzumā gaidāmi interesanti pasākumi – Sustainable Solar Europe 7. decembrī, kas veltīts ilgtspējībai saules elektrostaciju nozarē, un The ESG-Day 1. decembrī, kur tiks aplūkotas jaunās Eiropas regulas par ESG prasībām “Vide, sociālā joma un pārvaldība”. Tajā notiks plenārsesijas par jauno uzņēmējdarbības modeli, jaunajiem riskiem un iespējām, īpašu uzmanību pievēršot jaunajām Eiropas direktīvām un standartiem (Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti).
COP28 pārskats
Video: Kāda ir Eiropas vieta un nozīme COP28? 
https://www.arte.tv/en/videos/112907-046-A/arte-europe-weekly/

Pievienot komentāru