Latvijas Nacionālā kūdras biedrība (LNKB), kura apvieno vadošos zinātniekus no dažādām Latvijas zinātniskajām institūcijām, kuri specializējušies purvkopībā, kūdras ieguvē un izmantošanā, kā arī lielākos purvu īpašniekus, šī gada 10. oktobrī uzņemta starptautiskajā kūdras purvu un kūdras ieguves un pētniecības organizācijā IPS (International Peatland society).
LNKB īpaši aktīvi ir iestājusies par kūdras resursa ilgtspējīgu izmantošanu, vērtējot kā sociālekonomiskos, tā klimata aspektus, izmantojot zinātnisku pieeju, kliedējot dažādus stereotipus. Līdz šim biedrībās eksperti ir bijuši plaši pārstāvēti gan Latvijā notikušās klimata konferencēs, gan arī šogad notikušajā ANO samitā.
Kā uzsver LNKB vadītājs Valērijs Kozlovs: “Esmu ļoti priecīgs, ka kļūdu labojums ir izdevies un ir atjaunota Latvijas nacionālās IPS komitejas darbība, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā to, ka Latvija ir viena no kūdras lielvalstīm – tas ir mūsu tradicionālais resurss, ko gadu simtiem esam izmantojuši un pētījuši – tās ir kompetences, kurām nav analogu pasaulē. Mēs esam veiksmīgi kliedējuši daudzus mītus par emisijām un purvu ilgtspēju Latvijā un esam gatavi ar šīm zināšanām dalīties, sadarbojoties ar citu valstu zinātniekiem un zinātniskajām institūcijām, veidojot zinātnē balstītu izpratni par kūdru kā resursu un dzīvotni bioloģiskās daudzveidības kontekstā, un ne mazāk svarīgi – tās lomu cilvēka dzīvē un labklājībā.”
IPS ir viena no vecākajām un lielākajām starptautiskajām organizācijām, kura kā savu mērķi izvirzījusi apvienot zinātniekus, kūdras resursa ieguvējus un pārstrādātājus, ar mērķi rūpēties par kūdras purvu ilgtspējīgu izmantošanu, tajā skaitā gatavojot priekšlikumus likumdošanas iniciatīvām. IPS šobrīd darbojas sešpadsmit nacionālās komitejas no tādām valstīm kā Kanāda, Igaunija, Somija, Ķīna, Vācija, Ukraina. u.c. Organizācija ir spēlējusi būtisku lomu mūsdienu izpratnes veidošanā par kūdras purvu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī palīdzējusi daudziem jaunajiem zinātniekiem pētniecības procesā.
Kā valdes sēdē lemjot par LNKB uzņemšanu, pirms pozitīvā lēmuma paziņošanas uzsvēra IPS valdes loceklis Bernds Hofers: “Latvija ir viena no svarīgākajām valstīm Eiropā gan no resursu piegādes viedokļa, gan potenciāla purvu atjaunošanā un aizsardzībā, tādēļ Latvijas pārstāvniecība IPS ir svarīga.”
Dr. geol. Ilze Ozola, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve un ilggadēja kūdras purvu pētniece norāda: “Īpaša nozīme Latvijā ir starpnozaru sadarbībai un kopējiem centieniem, rodot drošību, līdzsvaru un ilgtspēju. Es ticu, ka mūsu brūnajam zemes zeltam ir vieta un loma gan klimata jautājumu risināšanā, gan enerģētikas krīzes mazināšanā, gan pārtikas ražošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pavairošanā. Tā nedrīkst būt aizliegumu un dažādu lobiju cīņa, tiem ir jābūt zinātnē balstītiem lēmumiem. Es redzu, ka tieši atvērta un uz attīstību vērsta nacionālās komitejas darbība var likt šos pamatus, nodrošinot mūsu likumdevējiem un purvu apsaimniekotājiem rekomendācijas un zinātniski korektu rāmi lēmumu pieņemšanai.”
LNKB kā vienu no svarīgākajiem stratēģiskajiem uzdevumiem, kā nacionāli, tā darbojoties IPS ir izvirzījusi “Kūdras stratēģija 2050” izstrādi, balstoties uz pētījumiem, kuri ir biedrības iniciēti un zinātniski atzīti starptautiski, veicinot Latvijas kūdras resursu sabalansētu izmantošanu ilgtermiņā - radot inovatīvus produktus un nodrošinot valsts attīstību un drošību. Biedrība uzskata, ka šāda ceļa karte būs nozīmīgs instruments gan Latvijas lēmumu pieņēmējiem, gan purvu apsaimniekotājiem un starptautiskajai kopienai.
Iepriekš ziņots: Latvijas Nacionālā kūdras biedrība iebilst pret VARAM plānu pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā līdz 2030. gadam. Biedrība uzskata, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir atteikties no TPF (Taisnīgas Pārkārtošanās fonds) finansējuma 184 miljonu eiro apjomā, kas ir mazāks nekā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Biedrības ieskatā nav pieļaujams šāds aizliegums, kurš iznīcinātu enerģētiskajai neatkarībai un drošībai nozīmīgu tautsaimniecības sektoru.