No Rīgas nomales muižas dārza līdz metropoles lielceļu viaduktu pļavai. Rīgas dienvidos, starp Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas viaduktiem, Rīgas pilsētas un Dienvidu tilta būvnieku saglabāts un saudzēts, lepni aug kāds pagātnes liecinieks – Nummurmuižas ozols. Tas, iespējams, ir pēdējais vēstures vēstnesis no reiz te esošās Nummurmuižas ainavas un vienīgā dzīvā liecība par kādreizējo muižas teritoriju, kas šodien turpina pārtapt par pilsētas transporta mezglu.
Nummurmuiža (vācu: Nummershof) kopš 18. gadsimta bija muiža Rīgas nomalē. Tā atradās starp tagadējo Ziepniekkalna ielu (agrāk līdz 1938. gadam – Nummurmuižas iela) un Bišumuižas grāvi. Muižas teritorija, kas aptvēra ap 80 hektāriem, vēl 19. un 20. gadsimtu mijā bija aktīvas saimnieciskās darbības centrs, kurā brāļi Šlamovi (vācu: Gebrüdern Schlamowih) attīstīja lauksaimniecību un dārzkopību. Muiža vairākkārt cieta no postošiem ugunsgrēkiem – 1895. gadā nodega liela saimniecības ēka, bet 1910. gadā pilnībā tika iznīcināta galvenā muižas ēka.
Muižai bija saistība ar botāniku, tās teritorijā auga daži valriekstu koki. Kā arī 1870. gadā Nummurmuižas pļavās un mežos novērotie sēklaugi tika iekļauti Rīgas dabaspētnieku biedrības botāniskajā katalogā. Muiža bija sabiedrisko norišu vieta – 1889. gadā tās tuvumā nosēdās gaisa balons, kas pacēlās no Rīgas, bet 1909. gadā caur muižas teritoriju norisinājās slēpošanas tūre. Pēc Nummurmuižas zemju iekļaušanas Rīgas teritorijā 1924. gadā un līdz ar pilsētas attīstību tās agrākā ainava pakāpeniski izzuda. Mūsdienās par muižas vēsturi atgādina tikai staltais Nummurmuižas ozols, kas saglabājies starp jaunajiem lielceļu mezgliem.
Spēkozola kustības dibinātājs Ivars Šmits, pats audzis šajā apkārtnē, ieinteresējies un ar skautu vadītāja ziņkāri izpētījis Nummurmuižas un tās apkārtnes vēsturi un šogad arī devis vārdu Nummurmuižas ozolam, stāsta:
“Lai gan Dienvidu tilta trešās un ceturtās kārtas izbūve ievērojami maina Katlakalna, Bišumuižas un Ziepniekkalna apkaimju ainavu un apkārtni, ir redzams, ka Rīgas pilsēta un ceļu būvnieki ir pievērsuši uzmanību, lai saglabātu šo vērtīgo dabas un vēstures pieminekli Nummurmuižas ozolu. Kā zināms, tilta 4. kārtas projekts paredz ne tikai autoceļa trases teritorijā esošo mežu un koku izciršanu, bet arī plašu apzaļumošanas programmu – tiks iestādīti vairāki tūkstoši koku un krūmu, radot zaļāku un līdzsvarotāku pilsētvidi. Nummurmuižas ozols – viens no senajiem un nozīmīgajiem kokiem Pārdaugavā – šodien ne tikai paliek savā vietā, bet kļūst par ainavisku akcentu jaunajā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas viaduktu pļavā. Tas apliecina, ka attīstība, pilsētbūvniecība un dabas vērtību saglabāšana var iet roku rokā, nodrošinot harmonisku pilsētvides izaugsmi.”
Spēkozola kustība ir dibināta 2010. gadā. Tās mērķis ir godāt dabu, cienīt un kopt mūsu ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu. Saimniekot ilgtspējīgi un nest latvisko pasaulē. Kustības darbības laikā Vidrižu pagasta Medņos ir tapis Spēkozolu pārgājiens, iestādīta trejdeviņu ozolu Spēkozolu birzs un sakopts Aģes dižozols. Kustība izglīto sabiedrību par Latviju kā Eiropas dižkoku lielvalsti, kā arī ir viens no ikgadējā konkursa Eiropas gada koks dalībniekiem un atbalstītājiem.