Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš vēstī, ka pēdējo divdesmit gadu laikā vilku populācija Latvijā divkāršojusies. Iemesls ir pieaugošais pārnadžu skaits, kas ir vilka barības avots. Turklāt jau ilgus gadus vilku medības ir ierobežotas. Zoologs uzsvēra, ka uzbrukumu skaits mājlopiem nemazināsies, ja lopkopji neaizsargās savus lopus.

"Uzbrukumi nerimst un nerimsies tad, ja mājdzīvnieku īpašnieki neveiks investīcijas mājdzīvnieku aizsardzībā. Var uztaisīt elektrisko žogu, kā to dara Igaunijā. Var iegādāties apmācītus sargsuņus. Metodes ir dažādas, bet, cik zināms, tie aitas zaudējošie īpašnieki nav izmantojuši nevienu no šīm metodēm," viņš paskaidroja.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols norādīja, ka lopkopjiem par vilku uzbrukumiem noteikti ir jāziņo Valsts meža dienestam. Iegūtā informācija ļaušot sekot, kāda ir vilku uzbrukumu tendence.

Ja tā pieaug un ja to varēs sasaistīt ar vilku skaita palielinājumu, tad dienests varēs koriģēt vilku nomedīšanas limitu. Ozols atzina, ka lopkopji ne vienmēr noziņo, tāpēc patiesu vilku uzbrukumu tendenci dienests nevar noteikt. Savukārt aitkope Aija Šneidere skaidroja, ka lopkopji, redzot saplosītos mājlopus, ir emocionāli satriekti, tāpēc Valsts meža dienestā vērsties nemēdz.

"Nav ne spēka, ne varēšanas ziņot valsts iestādēm, no kurām parasti nāk arī pārmetums, jautājot, kāpēc jūs nenodrošināt dzīvniekiem labturību, kāpēc viņiem šādi ir jāmokās. Un zemnieki baidās," skaidroja Šneidere.