Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi Eiropā radījuši labvēlīgus nosacījumus egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās uzliesmojumam daudzās Eiropas valstīs. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” īstenotā Nacionālā meža monitoringa ietvaros šajā gadā īpaši rūpīgi seko līdzi mizgraužu pirmās paaudzes lidošanas aktivitātei Latvijā. Iepriekšējā (2019. gada) vasarā Latvijā tika novērots straujš populācijas pieaugums – salīdzinot ar 2018. gadu, populācija pieauga vairāk nekā divas reizes.
2020. gada vēsais, vējainais pavasaris aizkavēja mizgraužu izlidošanu, un kopējā lidošanas aktivitāte būtiski samazinājās. 1. attēlā atspoguļots, ka mizgraužu lidošanas aktivitāte, salīdzinot ar 2019. gadu, ir būtiski samazinājusies. Līdzīgi kā 2019. gadā, arī šogad lielākā mizgraužu aktivitāte novērota Vidzemes ziemeļaustrumu reģionos.
1. attēls. Egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas aktivitāte 2020. gada maija mēnesī.
Attēlā parādīts vidēji vienā slazdā noķerto vaboļu daudzums monitoringa parauglaukumos.
Apakšējā labajā stūrī salīdzinājumam dota mizgraužu lidošanas aktivitāte 2019. g. maija mēnesī.
Iepriekšējā gada monitoringa rezultāti liecināja par augstu mizgrauža kaitējuma risku Latvijas mežos. Līdz ar to 2020. gadā svaigās skuju koku cirsmās mizgraužu ierobežošanai plaši tiek lietoti feromonu slazdi. Feromonu slazdus mizgraužu ierobežošanai izmanto A/S “Latvijas valsts meži”, SIA “Rīgas meži”, Meža pētīšanas stacija, kā arī atsevišķi privāto mežu īpašnieki. Ar SIA “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” atbalstu, privātajiem meža īpašniekiem feromonu slazdu izmantošana tika piedāvāta arī bez atlīdzības. Plānveidīga slazdu lietošana, apvienojot to ar pareizu mežsaimniecības praksi, ir ļoti efektīva mizgraužu ierobežošanas metode.
Audzes, kurās mizgrauzis ir savairojies, “izārstēt” nevar. Šādas audzes var izmantot veselo audžu aizsardzībai, nozāģējot un cirsmās izvietojot feromonu slazdus. Tāpēc katram meža īpašniekam, kura īpašumā vai valdījumā ir egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem, vasarā vairākas reizes šīs audzes jāapseko. Ja pamanīti svaigi mizgraužu bojājumi, par to jāziņo Valsts meža dienestam. Par mizgraužu svaigu invāziju liecina kukaiņu ieskrejas apmēram 1 mm diametrā, kā arī brūni mizas “milti”, kas krājas zaru žāklēs un pie sakņu kakla. Ja caurumiņu ir ļoti daudz, tad, visticamāk, kukaiņi jau ir pametuši šo egli, neskatoties uz to, ka skujas vēl ir zaļas un miza nav nokritusi. Pēc mizgraužu izlidošanas skujas kādu laiku vēl ir koši zaļas, pat tad, ja miza ir nokritusi no stumbra.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” www.silava.lv
Vadošais pētnieks, Dr.biol. Agnis Šmits, agnis.smits@silava.lv