Vecs mežs Somijā ne vienmēr ir vecs mežs Zviedrijā
Zviedrijas meži par veciem tiek uzskatīti vairākus gadu desmitus vēlāk nekā Somijas meži. Tā būs, ja tiks apstiprināti Zviedrijas Mežsaimniecības komisijas (Skogsstyrelsen) ierosinātie veco mežu kritēriji.
Veco mežu kritēriji ir saistīti ar Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt visus atlikušos dabiskos un vecos mežus Eiropas Savienībā.
Somijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēma strīdīgos veco mežu kritērijus. Galvenie (kritēriji) – mežaudzes vecums un atmirušās koksnes daudzums. Abi rādītāji atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un galvenās koku sugas. Skujkoku mežos dominējošās mežaudzes vidējam vecumam jābūt vismaz 140 gadi Somijas dienvidu un centrālajā daļā un 160-200 gadi – ziemeļu daļā. Lapu koku mežos vecums ir noteikts no 100 līdz 140 gadiem.
Zviedrijā, savukārt, galvenie ierosinātie kritēriji ir vietējās koku sugas un mežaudzes vecums. Turklāt aizsargājamā platībā jābūt kokiem ar dažādu sadalīšanās pakāpi un tai jābūt vismaz pushektāru lielai un vismaz 30 gadus neskartai.
Attiecībā uz vecumu skujkoku vai platlapju mežu uzskata par vecu, ja mežaudzes vidējais vecums ir vismaz 160 gadi Zviedrijas dienvidos un 180 gadi Zviedrijas ziemeļos. Mežos ar platlapju kokiem, kas nav dižkoki, mežaudzes vidējam vecumam jābūt vismaz 120 gadi.
Piemēram, skujkoku mežus Tamperes reģionā Somijā klasificē kā vecus, ja to vecums ir vismaz 140 gadi. Zviedrijā skujkoku mežus attiecīgā teritorijā klasificē kā vecus, ja to vecums ir vismaz 180 gadu.
Veco mežu vecumstruktūras robežas Somijā un Zviedrijā
Mežaudzes vidējā vecuma apakšējā robeža tiek sadalīta šādās zonās – Somijas hemiboreālais apgabals, dienvidu boreālais, centrālais boreālais, ziemeļu boreālais un meži un tundra Lapzemē.
Vecuma amplitūda skujkokiem ir no 140 līdz 200 gadiem, lapu kokiem 100-140 gadi.
Savukārt, Zviedrijā mežaudzes vidējā vecuma apakšējā robeža ir sadalīta atšķirīgi Dienvidzviedrijā (Gotlande un Svea) un Ziemeļzviedrijā (Norvēģijas pierobeža, Dalarnas, Varmlandes un Ērebro apgabali) – skujkoki – attiecīgi 160 līdz 180 gadus veci, lapu koki, bet ne dižkoki – no 120 gadu vecuma.
Vai Eiropas Komisija pieprasa kritēriju saskaņošanu?
Ko vajadzētu domāt par atšķirībām starp Somiju un Zviedriju? Vai kaimiņvalstīs būtu jāpiemēro vienādi kritēriji?
“Tas ir labs jautājums. Galvenie kritēriji nāk no Eiropas Savienības un valstī tos interpretē. Tomēr abas kaimiņvalstis galvenokārt atrodas boreālo skujkoku mežu zonā,” uzsver Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas padomnieks mežsaimniecības jautājumos Ville Šilds.
Šī gada sākumā Pasaules Dabas fonds publicēja ziņojumu, kurā salīdzināti Somijas un Zviedrijas valdību centieni aizsargāt vecos un daļēji dabiskos mežus. Organizācijas vecākā mežsaimniecības eksperte Maja Suominena (Mai Suominen) apgalvo, ka Somijā un Zviedrijā veco mežu kritēriju noteikšanas process bijis atšķirīgs. Somijā kritēriji tika noteikti vispārīgi bioloģiskās daudzveidības stratēģijai, Zviedrijā tie tika noteikti konkrētāk Atjaunojamās enerģijas direktīvai.
“Galu galā tas ir viens un tas pats. Kritēriju mērķis ir īstenot Eiropas Savienības tiesību aktus,” norāda Maja Suominena. Viņasprāt, Eiropas Komisija pieprasa, lai kritēriji attiecībā uz veciem mežiem starp kaimiņvalstīm tiktu saskaņoti.
“Šāds process vēl nav sācies, bet tas ir jādara. Komisijas pilnvarojums ir dalībvalstīm noteikt nacionālos kritērijus un pēc tam tos saskaņot. Attiecībā uz Somiju tas attiektos gan uz Zviedriju, gan Baltijas valstīm, bet no praktiskās īstenošanas viedokļa visbūtiskākā ir Somijas un Zviedrijas kritēriju saskaņošana.”
Kā jau parasti, Pasaules Dabas fonda pārstāvji arī šoreiz nav apmierināti ne ar vienas, ne otras valsts kritērijiem attiecībā uz veciem mežu masīviem. “Nevienas valsts kritēriji nav zinātniski pamatoti. Zinātniekiem būtu vajadzējis izstrādāt kritērijus, uz kuru pamata valdība vispirms veiktu ietekmes novērtējumu un tikai tad lemtu,” uzskata M. Suominena.