(...)

Kas konkrēti paveikts Latvenergo VES (vēja elektrostaciju) projektu attīstībā?

Latvenergo turpina 2022. gadā uzsāktās vides izpētes, lai attīstītu VES, kā arī šogad plānojam uzsākt izpētes vēl vairākās potenciālās izbūves vietās. Esam veikuši visas Latvijas teritorijas novērtējumu un apzinājuši publiski pieejamos ierobežojumus VES uzstādīšanai. Viena no Latvijas teritorijas īpatnībām ir liels skaits viensētu, kā arī mozaīkveida ainava, kuru iecienījuši daudzi aizsargājamie putni. Attiecīgi teritorijas, kurās nav vai ir maz ierobežojumu, ir limitētas. Papildus līdz šim valsts normatīvu vai rekomendāciju līmenī nav izstrādātas vienotas vadlīnijas VES projektu ietekmes novērtēšanai, kas būtiski atvieglotu procesus gan izpētes procesu īstenošanas laikā, gan ietekmes uz vidi ziņojuma saskaņošanai. Lai nodrošinātu visaptverošu aspektu novērtējumu, veicam iepirkumu inženierkonsultantu atlasei. Paralēli veicam konsultāciju posmu pirms iepirkuma uzsākšanas ar lielākajiem turbīnu ražotājiem. Viens no iekārtu ražotāju nosacījumiem piedāvājumu iesniegšanai ir – projekta īstenotājam jābūt pirms tam veiktai virknei "mājas darbu", t.i., jābūt saņemtām atļaujām, kuras dod tiesības bez šķēršļiem un prognozējamā periodā uzsākt turbīnu montāžu.

Vai VES projektu attīstīšana ir komplicētāka salīdzinājumā ar SES?

VES projektu attīstība salīdzinājumā ar SES ir būtiski garāka, jo VES projektu īstenošanai pastāv virkne ierobežojumu, kuri ir jāņem vērā, kā arī veicamo pasākumu kopums ir atšķirīgs. Piemēram, VES projektiem gandrīz vienmēr jāveic ietekmes uz vidi novērtējums pretstatā SES projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējums ir garš un sarežģīts process, kurā tiek iesaistītas dažkārt vairāk nekā 20 dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī neskaitāms skaits dažādu ieinteresēto pušu. Šobrīd Latvijā ir situācija, kurā IVN novērtējumiem trūkst vides eksperti, tādi kā ornitologi, biotopu eksperti vai sikspārņu eksperti, jo uzsākto potenciālo VES projektu skaits ir liels. Meklējam risinājumus, kā piesaistīt ekspertus no citām ES valstīm lauka izpētes darbiem, kas ir veicami sezonāli. Tomēr jāpiemin, ka visā ES šobrīd notiek aktīva vēja parku īstenošana, un Eiropā kopumā eksperti nav pieejami. Otrs aspekts, līdz šim pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti nav paredzējuši tādas būves kā VES. Atsevišķās pašvaldībās ir jo īpaši negatīva attieksme pret VES, ko nevar teikt par SES parkiem. Līdz šim neesam saskārušies ar pašvaldību pretestību SES parku izbūvē. Trešais aspekts, VES projektiem ir ilgāks periods, līdz var saņemt tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai, jo tos ir iespējams saņemt tikai pēc tam, kad ir pabeigta ietekmes uz vidi procedūra. Tajā pat laikā arī pieslēguma ierīkošanai var būt nepieciešamība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, un kopumā SES un VES projekti konkurē savā starpā par brīvajām pieslēguma jaudu iespējām.
Elektroenerģijas tirgus apskats Nr. 140